Eiropas Komisija (EK) plānojusi ierobežot komisijas naudas apjomu, ko bankas maksā viena otrai par maksājumu karšu apkalpošanu tirdzniecības vietās. Ja šī direktīva tikšot pieņemta, bankas draud palielināt maksu par bankas karšu apkalpošanu, pat neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā maksājumu kartes ir jau sadārdzinājušās divas un trīs reizes.
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) apkopotā informācija liecina, ka šī gada trešā ceturkšņa beigās Latvijā strādājošās bankas bija izsniegušas vairāk nekā 2,37 miljonus maksājumu karšu – tātad vairāk nekā Latvijā iedzīvotāju. Šā gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm veikti 43 miljoni pirkumu un katru reizi, kad pircējs maskā ar bankas karti, tirgotājam ir jāmaksā nodeva bankai, kas uzstādījusi POS termināli. Tirgotāji šo nodevu ierēķina preces uzcenojumā, un rezultātā par to samaksā pircējs. Arī bankas maksā viena otrai par maksājumu karšu apkalpošanu tirdzniecības vietās. To, cik lielas ir šī komisijas maksas, bankas neklāj, aizbildinoties, ka „ 90% no starpbanku komisijām ir atrunātas divpusējos starpbanku līgumos, kas ir komerclīgumi un tātad nav publiski pieejami.”
Baida ar maksas paaugstināšanu
Jaunais maksājumu pakalpojumu direktīvas projekts paredz samazināt šo starpbanku nodevu, lai panāktu zemākas izmaksas tirgotājam un attiecīgi arī mazāku tirdzniecības uzcenojumu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, iepazīstoties ar šīs direktīvas projektu, nolēma aicināt Saeimas Eiropas lietu komisiju, kā arī Finanšu ministriju pirms Latvijas nacionālās pozīcijas formulēšanas rūpīgi izvērtēt, kā šīs direktīvas ieviešana varētu ietekmēt maksājumu karšu lietotājus. “Mūsuprāt, šāds solis vērtējams kā ielaušanās starpbanku attiecībās un pastāv bažas, ka no tā vistiešākā veidā cietīs patērētājs, jo nav izslēgts, ka savus zaudējumus bankas centīsies atgūt, piemēram, paaugstinot maksājumu karšu gada maksu,” pieļāva komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks. Deputāti arī bažījās, ka direktīvas ieviešana varētu ietekmēt situāciju ekonomikā, uzsverot, ka palielinoties maksai par karti, patērētāji varētu izvēlēties maksāt ar skaidru naudu, nevis norēķinu karti, tādējādi bremzējot cīņu ar ēnu ekonomiku.
Trīskārtējs sadārdzinājums
Lai gan līdz šim starpbanku komisijas maksa nav tikusi ierobežota, banku kartes jau ir kļuvušas dārgākas. Atsevišķās bankās gada maksa, izmantojot vislētāko piedāvājumu, pieaugusi divas vai pat trīs reizes. Arī NRA.lv aptaujātās bankas neslēpa, ka pēdējo gadu laikā ir kļuvušas funkcionālākas, bet reizē arī dārgākas.
„Jau pirms diviem gadiem Swedbank ieviesa jaunu karšu produktu Swedbank klasiskā debetkarte ar mēneša maksu un plašāku funkcionalitāti un papildus labumiem, piemēram, kartes lietotājs piezvanot uz banku, var saņemt Western Union skaidras naudas palīdzību, ja karte pazudusi, „ Neatkarīgajai sacīja Swedbak Maksājumu karšu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa. Iepriekš Swedbank debetkartei VISA gada maksa bija 14.23 eiro, tagad Swedbank MasterCard jauna karte pasūtīta I-bankā pirmajā gadā maksā tikpat. Otrajā gadā – par 29 eirocentiem vairāk. Taču iepriekšējās Visa Electron vai Maestro kartes, kuru gada maksa nepārsniedza 5 latus jeb 7,11 eiro, vairs netiek piedāvāta. Swedbank izsniegto karšu skaits tuvojas miljonam.
SEB banka ir izsniegusi vairāk nekā pusmiljonu maksājumu karšu. Šobrīd lētākās SEB bankaskartes – Debit MasterCard – gada maksa ir astoņi eiro (Ls 5,62), turklāt gada maksa tiek iekasēta sākot ar otro gadu. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, iepriekš SEB bankasklientiem bija iespēja lietot maksājumu karti, kuras gada maksa bija četri lati.
Vienlaikus pirmajā ceturksnī bankas Latvijā guvušas labu peļņu, piemēram, Swedbank nopelnīja 29,369 miljoni eiro, Rietumu banka 18,543 miljoni eiro, ABLV Bank 16,571 miljons eiro, SEB banka – 9,423 miljonus eiro, liecina LKA informācija.
Saskata riskus
Latvijas komercbanku asociācija saskatījusi vairākus riskus jaunās direktīvas projektā, piemēram, tajā ir priekšlikums atteikties no visu karšu pieņemšanas nosacījuma. Šobrīd vietās, kur vispār var norēķināties ar kartēm, pieņem visa veida maksājumu kartes, un klientam nav jādomā, kāda izdevēja, kāda veida – debetkarte vai kredītkarte – ir viņa makā. Papildus komisijas maksu administratīvam regulējumam jaunā iniciatīva paredz bankām arī virkni jaunu pienākumu karšu jomā, piemēram, ievieš prasību, lai debetkartes un kredītkartes būtu elektroniski un vizuāli atšķiramas (tas nozīmē jaunu karšu izstrādi un visu karšu nomaiņu), papildus informēšanas prasības utt. Tādējādi regulas projekts, no vienas puses, nosaka starpbanku komisijas maksas ierobežojumus, bet, no otras puses, uzliek papildu pienākumus un izdevumus bankām.
„Regulas projektā nav ņemts vērā biznesa pamatlikums – ja uzņēmumam ir izdevumi, tie tiek segti no ieņēmumiem. Bankām karšu biznesā ir diezgan ievērojami izdevumu posteņi, kas nebūt nav peļņa (licences maksa, tehniskā uzturēšana, infrastruktūras uzturēšana, maksa pa karšu apstrādes pakalpojumiem, drošības, bankomātu uzturēšanas utt. izmaksas), un kas būs jāsedz, iespējams, no palielinātām karšu gada maksām. Pārmetumi, ka Latvijas bankas jau tagad, mainot karšu izdevēju kompānijas, meklē klientiem dārgākos pakalpojumus, ir absurdi pašos pamatos, un tiem nav arī faktoloģiska apstiprinājuma – bankas, kas pēdējā laikā ir nomainījušas karšu izdevējkompānijas, nav palielinājušas komisijas maksas,” sacīja LKA sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace.
Viedokļi
Ināra Tiltiņa, Swedbak Maksājumu karšu daļas vadītāja:
Bankas seko un analizē biznesa attīstību, strādājot divos virzienos, gan meklējot ienākumu celšanas iespējas un gan samazinot izdevumus. Zinot, ka regula, kas patiesībā attiecas uz divu banku savstarpējām attiecībām, to ieviešot, tomēr kādu no partneriem ietekmēs vairāk un tirgus dalībnieku biznesa attiecības tiks izjauktas ar administratīvu iejaukšanos, nepieciešamība celt maksas ir ļoti reāla. Tikpat reāla, kā nodokļu izmaiņas ietekmē preču cenas. Sekojot Regulas loģikai lētākām ir jākļūst cenām veikalos.
Ieva Tetere , SEB bankas valdes locekle:
– Šobrīd ir pāragri spriest kādu ietekmi uz patērētājiem atstās regulējuma par starpbanku komisijām, ierosinātās izmaiņas, jo valstīs, kurām ir šāda pieredze, ietekme ir ļoti atšķirīga, turklāt, gala patērētājs (kartes lietotājs) ne vienmēr ir ieguvējs, jo preču cenas par kurām klients norēķinās ne vienmēr uzrāda samazinājumu. Ja raugās no banku sektora viedokļa, tad jāatzīst, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs un konkurence pārāk sīva, lai jebkuras izmaiņas īstermiņā atstātu automātiski ietekmi uz pakalpojumu cenām. Ņemot vērā, ka pēc būtības starpbanku komisijas galvenais mērķis ir līdzekļu piesaiste infrastruktūras pilnveidošanai un pieejamības nodrošināšanai, tad drīzāk lielāku ietekmi izmaiņas potenciāli varētu atstāt uz banku iespējām investēt inovācijās, kas vērstas uz plašāku pakalpojuma saņemšanu.
Baiba Melnace, LKA sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace:
– Maksājumu karšu starpbanku komisijas maksu regulējumam, kas šobrīd top Eiropas Savienības līmenī, ir skaisti definēti mērķi un topošā dokumenta pamatojums, diemžēl tas neatbilst reālajai situācijai maksājumu karšu biznesā un var nest regulas mērķauditorijai – patērētājiem – nevis ieguvumus, bet tieši pretēji, zaudējumus. Topošā regulējuma pamata mērķis ir sniegt finansiālus ieguvumus patērētājam, taču šie ieguvumi, visticamāk, ar administratīviem biznesa regulēšanas rīkiem nav sasniedzami. Tā, piemēram, samazinoties banku komisijas maksām, tirgotājiem nav nekādu pienākumu šos samazinājumus ietvert savā cenu veidošanā, tādējādi nav nekādu garantiju, ka pēc regulas pieņemšanas samazināsies pakalpojumu cenas un preču cenas veikalos.
Santa Purgaile bankas Citadele valdes locekle:
– Citu valstu pieredze, kur šāds princips ir ieviests, rāda, ka šis regulējums nav attaisnojies un savu mērķi nav sasniedzis, gluži pretēji -paaugstinājis pakalpojumu maksu banku klientiem. Vēl aizvien šī Eiropas Komisijas regula ir izskatīšanas procesā, vēl jo vairāk – šobrīd pat apturēta, jo dažādu valstu banku asociācijas savā argumentācijā ir norādījušas, ka regulējums nepanāks vēlamo efektu.
Kopumā Latvijā starpbanku komisijas maksas ir vienas no zemākajām Eiropā, ko galvenokārt var skaidrot ar lielo banku konkurenci Latvijā. Ja šeit kopumā darbojas 19 bankas un 9 banku filiāles, tad gan Igaunijā, gan Lietuvā darbojas 8 bankas un 9 banku filiāles (pēc FKTK datiem), kur banku tirgū ir mazāka konkurence.
Ilze Šteinfelde
