Daugavpils pašvaldības uzņēmums, kas pilsētai ražo siltumu, zaudējis iespēju no Eiropas saņemt piecus miljonus jaunās šķeldas stacijas būvniecībai. Lai samaksātu būvniekiem par padarīto, nācies ņemt neplānotu kredītu, pretī ieķīlājot visu Daugavpils siltumtīklu mantu. Jaunais TEC ar mokām uzbūvēts, bet var uzskatīt, ka projekts izgāzies. Dome un siltumtīkli pieļāva, ka būvniekus atlasa eksperts, kura firma vēlāk piegādāja šķeldas stacijai kurtuves. Iebildes no Eiropas naudas devējiem Daugavpilī vērā neņēma un projektu neapturēja. Tāpēc Briseles nauda zaudēta.
Daugavpils lielāko daļu siltuma ražo ar gāzi, kas šobrīd ir ļoti dārgi. Bet izskatās, ka pilsētas vadība īsi pirms Saeimas vēlēšanām negrib būt sliktie, kuri cels tarifus. Tāpēc Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš sola pilsētā sludināt ārkārtas situāciju.
TV3 raidījums “Nekā personīga” norāda, ka bijušais A/S ”Pasažieru vilciens” priekšnieks Artis Brikmanis deviņus mēnešus vada otras lielākās Latvijas pilsētas pašvaldības uzņēmumu ”Daugavpils siltumtīkli”. Dienā, kad “Nekā personīga” viesojas Daugavpilī, noslēgusies testēšana divus gadus būvētai termo centrālei, kas siltumu ražo no šķeldas. Patiesībā stacijai jau sen bija jābūt gatavai. Un daļu no tā celšanas bija plānots finansēt no Eiropas fondiem. Bet nav piepildījies ne viens, ne arī otrs.
2018. gadā, kad Daugavpils domi vada Rihards Eigims un viņa vietnieks ir Igors Prelatovs, ”Daugavpils siltumtīklu” TEC 3 jaunais projekts jau iesākās ar krāpniecību. Tā brīža domes izpilddirektore Inga Goldberga nejauši atklāja, ka kāds ir viltojis it kā viņas izdotu dokumentu. Viltojums ļautu domei slēgt konsultāciju līgumu ar firmu, kas iemantojusi sliktu slavu ar līdzīgu darbošanos citās pašvaldībās. Iesākumā uzņēmums piedāvā izstrādāt konkursa noteikumus. Tas viņiem ļauj specifikāciju uzrakstīt tā, lai prasības atbilstu jau kādam konkrētam darba veicējam. Ar dīvainajiem konsultantiem bija plānots slēgt līgumu milzu steigā – jau nākamajā dienā pēc iepirkuma komisijas izveides.
Kopējās jaunā TEC3 projekta izmaksas ir 13,8 miljoni eiro. Ieplānotā Eiropas nauda – pieci miljoni. Briseles finansējuma administrators – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) – kad būvniecība jau sākusies un galvenās iekārtas iegādātas, atklāj vēl kādu iespējamu šmaukšanos.
Lietuviešu kompānija ”Axis Tehnologies”, kas būvē spēkstaciju, 2019. gada augustā noslēdzgusi līgumu ar Latvijas firmu ”Steel Pro” par kurtuves metāla karkasa iegādi. Un šajā SIA ”Steel Pro” par tehnisko direktoru strādā eksperts, kurš būvniecības pasūtītāja ”Daugavpils siltumtīklu” uzdevumā vērtēja TEC-3 konkursā iesniegtos piedāvājumus. Sanāk, ka eksperts izraudzījies to stacijas būvnieku, kura uzdevumā vēlāk paša eksperta pārstāvētā firma sametināja un piegādāja kurtuves. CFLA brīdina, ka tas ir interešu konflikts un līgums ar būvniekiem jālauž. Citādi Eiropas naudu – vairāk kā piecus miljonus eiro – Daugavpils nesaņems.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Vides un energoefektivitātes departamenta direktore Dana Heiberga norāda: “Jā, viņš kā tehniskais eksperts vērtēja, viņš zināja, kas uzvar. Un firma, kurā viņš vērtēšanas laikā strādāja, pēc tam saņēma tiesības piegādāt katlu, kas ir faktiski viena no lielākajām izmaksu sastāvdaļām. Un šīs jaunās katlu mājas galvenais aprīkojums. [..] Šajā gadījumā mēs it kā vēršamies pret Daugavpils siltumtīkliem, jo mums ir līgums ar Daugavpils siltumtīkliem, jo viņi ir projekta īstenotāji. Bet, jā, domei kā konkursa rīkotājai, droši vien vajadzēja šo lietu pamanīt.”
Šobrīd pašvaldības uzņēmumam ir jāatmaksā CFLA pārskaitītais avanss. Daļa naudas ir atgriezta. Par atlikušajiem 1,8 miljoniem notiek pārrunas. Pilsēta grib atmaksas termiņu izstiept līdz 2028.gadam. Turklāt cer saņemt iespēju ar Eiropas atbalstu būvēt vēl vienu TEC un tam izmantot neiztērēto CFLA naudu. Tikmēr Daugavpils domes izpilddirektore sola tiesāties ar aģentūru par naudas nogriešanu un noraida savu vainu projekta izgāšanā.
Daugavpils domes izpilddirektore Sabīne Šņepste skaidro: “Jautājums par līguma pārtraukšanu – tā nav mana kompetence. Jo, kā jau iepriekš minēju, ir uzņēmuma valde, kas vada uzņēmumu, tad ir padome, kas uzrauga valdi un tikai tālāk esmu es. Un, protams, visaugstākais spēks ir domei – kapitāldaļu turētājam.”
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš uzsver: “Vēl 2020. gada 1. jūlijā Daugavpils siltumtīkli un arī pašvaldība, saņēma CFLA paziņojumu par to, ka minētos līdzekļus būtu iespējams saglabāt, ja tiktu lauzts līgums ar uzņēmējiem. Tas gada griezumā netika darīts. Faktiski CFLA rekomendācijas no 2020. gada jūlijā netika izpildītas.”
Stacijas būvniecība bija jāpabeidz līdz 2020. gada maijam. Bet jaunais šķeldas TEC vēl joprojām nav nodots eksluatācijā. Kopš apjomīgā un dārgā projekta uzsākšanas katru gadu mainījusies pilsētas politiskā vadība. Rotējuši projektā iesaistītie. Līdz ar to ir grūti izsekot, kurš un kurā brīdī par ko bijis atbildīgs. Un kurš vainīgs, ka Daugavpils zaudējusi 5 miljonus. Piemēram, bijušais Daugavpils siltumtīkli valdes loceklis Viktors Lukjančiks, kura laikā projekts sākās, no amata tika noņemts. Bet šobrīd ir siltumtīklu tehniskais direktors.
Viktors Lukjančiks: “Mūsu uzņēmumā intervijas dod tikai valdes loceklis.”
Nekā personīga: “Bet jums šķiet, ka viss pareizi tika izdarīts?”
Viktors Lukjančiks: “Man nav viedokļa.”
Nekā personīga: “Kāpēc?”
Viktors Lukjančiks: “Man nav viedokļa. Man nav pilnas informācijas.”
Īpaši neaizstājama izrādījusies Oļesja Duškeviča, kura valdē nomainīja Lukjančiku. Daugvpils domes kuluaros runā, ka viņai ir gana labas attiecības ar mēru Elksniņu. Duškeviča valdē bija visu TEC3 būvniecības laiku līdz šī gada pavasarī iesniedza atlūgumu. Tobrīd bija skaidrs, ka projekts nesaņems Eiropas finansējumu.
Šobrīd Duškeviča iecelta “Daugavpils siltumtīklu” padomē. Andrejs Elksniņš par to publiski paziņoja jau vasarā, bet Uzņēmumu reģistrā šie dati iegrāmatoti tikai decembrī. Lai gan pēc kolēģu teiktā jaunā padomes locekle kopš vasaras nākusi uz darbu. Neoficiāli izskanējis, ka iemesls šai slepenībai bija grūtības, ar ko siltumtīkli saskārās, aizņemoties naudu bankās.
TEC3 būvniekiem bija jāsamaksā par padarīto, bet pietrūka tieši tie pieci miljoni, kas domes uzņēmuma vadības neizdarības dēļ netika saņemti no Eiropas. Tāpēc līdzās jau aizņemtajai naudai bija jāmeklē vēl viens kredīts. To atteica “Swedbank” un “Citadele”. Viens no iemesliem esot bijis arī agrākās valdes locekles Duškevičas joprojām atrašanās vadošā amatā. Turklāt “Citadele” prasīja valsts garantijas. Kā “Nekā personīga” apliecināja Finanšu ministrija, tieši slikti organizētais TEC3 iepirkums bija iemesls, kāpēc ministrija Daugavpilij savu garantiju nesniedza.
PAS “Daugavpils siltumtikli” Valdes loceklis Artis Brikmanis: “Viņa ir padomes locekle, es valdes loceklis, mēs strādājam komandā. Un faktiski šīs komandas darba rezultāts arī ir šī te jaunā katlu māja.”
Nekā personīga: “Kāpēc Uzņēmumu reģistrā viņas būšana padomē tika reģistrēta tikai decembrī? Lai arī publiski Elksniņš gan visi pārējie teica jau vasaras vidū, ka viņa ir amatā.”
Artis Brikmanis: “Tehnisks jautājums…”
Nekā personīga: “Kredīta jautājums?”
Artis Brikmanis: “Nē, nē!”
Nekā personīga: “Kas jūs izvirzīja šim amatam?”
“Daugavpils siltumtīklu” padomes locekle Oļesja Duškeviča: “Mani izvirzīja aizvien Daugavpils pilsētas domes vadība.”
Nekā personīga: “Elksniņa kungs?”
Oļesja Duškeviča: “Personiski… Es pat nepateiktu, kas personiski. Tie piedāvājumi jau bija labu laiku atpakaļ un uzreiz arī ”jā” vārdu neteicu. Es apdomāju šo jautājumu. Tomēr ņemot vērā, ka man ir padsmit gadu pieredze uzņēmumā, iespējams es esmu arī vajadzīga. Mums valdes loceklis arī tikai pus gadu ir sistēmā un iespējams plecs viņam arī ir jādod. Un palīdzība.”
Kā apliecina Uzņēmumu reģistrā atrodamā komercķīla, 3.novembrī 4 480 000 eiro Daugavpils siltumtīkliem aizdevusi banka “Luminor”. Kā vēsta ieraksts ailītē ”ieķīlātās mantas apraksts” kā nodrošinājums kalpo ”Visa komercķīlas devēja manta kā lietu kopība uz ieķīlāšnas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas”. Tas nozīmē, ka viss kas pieder ”Daugavpils siltumtīkliem”, šobrīd ieķīlāts bankā. Turklāt bankai esot tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.
Vēl ekspluatācijā nenodotajā šķeldas stacijā varēs saražot mazāk kā trešdaļu no Daugavpilī patērētā siltuma. Pārējo ražo ar gāzi, kas pēdējos mēnešos paliek aizvien dārgāka. Tā dēļ Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš sola pilsētā sludināt ārkārtas situāciju. Un prasīt palīdzību valdībai.
Andrejs Elksniņš: “Nu tad ir jautājums, vai Inčukalnā atbilstoši MK noteikumiem nacionālās rezerves vispār ir. Un vai šis nav tas ārkārtas gadījums, kad šīs nacionālās rezerves valsts varētu izmantot. Jo MK noteikumos ir tieši pateikts, ka gadījumā, ja iestājas krīze, tad šīs rezerves var izņemt un tiem interesentiem pārdod par pirmskrīzes cenu. Un tā ir fundamentāla būtība, ar kuru saskarsies Daugavpils, ja mēs nespēsim vairs noturēt tarifu, kā mēs to esam darījuši, iepriekšējos trīs mēnešus, tad mēs griezīsimies Ministru kabinetā ar lūgumu pieņemt lēmumu, izņemot no Inčukalna dabasgāzes krātuves, dabasgāzi pārdot Daugavpils siltumtīkliem, kurš ir stratēģiskais uzņēmums Nacionālās drošības likuma kontekstā. Par pirmskrīzes cenu,” norāda Elksiņš.
“Mēs jebkurā gadījumā izsludināsim ārkārtas stāvokli. Jebkurā gadījumā ar šo ārkārtas stāvokli iesim uz valdību un ja valdība to nedarīs… Kaut gan man ir grūti tam ticēt, ka viņi šajā situācijā domās valstiski vai kaut kā savādāk. Tad varbūt par vēlēšanām tomēr padomās un tomēr palīdzēs otrai lielākajai pilsētai. Jo atkārtošos – nacionālās rezerves atbilstoši MK noteikumiem Inčukalnā ir,” raidījumam uzsvēra Daugavpils mērs.
Mērs Elksniņš noraida apgalvojumu, ka pilsēta mākslīgi notur zemus siltuma tarifus un Saeimas priekšvēlēšanu gadā dome negrib pieļaut to pieaugumu. Vai vismaz radīt situāciju, ka vainīga tarifa celšanā izskatīsies nevis dome, bet gan valdība. Ekonomikas ministrija, kas jau saņēmusi Daugavpils jautājumus, vai notiekošo varētu nosaukt par ārkārtas situāciju, pilsētas vadības interpretācijai nepiekrīt.
Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šeicāns norāda: “Un šajā gadījumā, ja es nemaldos, tad runa no pašvaldības puses ir pa šo pašvaldības līmeņa krīzi, pasakot, ka viņiem esot problēmas ar gāzes apgādi. No mūsu puses mēs neredzam problēmu ar dabasgāzes apgādi. Jo, saņemot šādu informāciju, mēs, protams, vērtējam, kas notiek dabasgāzes sistēmā. Skatāmies kas ir ar dabasgāzes pietiekamību, cik viņas ir sistēmā un jāsaka šobrīd un vienkārši nomierinot arī visu sabiedrību, pasakot ka gāze Latvijā pietiek. Un šobrīd nav konstatēti riski, kas teiktu, ka gāze aptrūksies Latvijā. Inčukalns ir samērā pilns, piepildīts ar gāzi. Šobrīd viņš tiek aktīvi izmantots, bet tā ir normāla prakse, kad ziemā mēs izmantojam Inčukalna uzglabāto gāzi. Un problēmas ar gāzes piegādi šobrīd nav un tirgus šobrīd strādā. Teikt, ka ir kāda krīzes situācija, īsti nebūtu korekti. Tad jau pēc būtības, ja mēs pieejam pēc tādas prizmas – ja pieaugs cena, tad ir krīze, tad šī krīze būtu jāsludina visā Eiropā.”
Mums zināms, ka Ekonomikas ministrija tuvākajās dienās sūtīs Daugavpilij atbildi, ka ārkārtas situācijai augsto cenu dēļ neesot pamata. Turklāt Daugavpils domes un siltumtīklu vadība pati radījusi situāciju, ka pilsētai nav ilgtermiņa līguma par gāzes piegādi. Tie tiek pārslēgti ik pēc mēneša un tāpēc Daugavpils tik ļoti cieš no gāzes cenu kāpuma.
