Mājoklis par 100 tūkstošiem: vai pieejams arī cilvēkiem ar vidējo algu Latvijā?

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gada 3. ceturkšņa vidējā bruto algo Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro jeb aptuveni 940 eiro pēc nodokļu nomaksas. Lai arī, salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša bruto alga palielinājusies par 10,4%, tā joprojām bija zemāka nekā Igaunijā (1553 eiro) un Lietuvā (1598 eiro). Gada griezumā kāpušas arī mājokļu cenas. Ja vēl pirms gada divistabu dzīvoklis Rīgā jaunajā projektā maksāja ap 80–85 tūkstošiem eiro, tad pašlaik būtu jāšķiras no vidēji 95–100 tūkstošiem. Vai iedzīvotāju maksātspēja tiek līdzi nekustamo īpašumu cenu straujajam kāpumam un vai mājoklis jaunajā projektā Latvijā pieejams arī cilvēkiem ar vidējo algu, skaidro “Bonava Latvija” un “Swedbank” eksperti.

Mājokļu kreditēšana laikā, kad nekustamā īpašuma cenas aug

Pieaugošs pieprasījums pēc jauna mājokļa daudziem liek rezervēt dzīvokli kādā no jaunajiem projektiem vēl pirms tie ir uzbūvēti, liecina Swedbank apkopotie dati. Tā saucamajā ekonomisko dzīvokļu segmentā Rīgā un Pierīgā šobrīd pircēji jau rezervējuši aptuveni 1000 dzīvokļu.

Kopumā deviņu mēnešu laikā dzīvokļu darījumos Rīgā un Pierīgā ir ieguldīti 572 miljoni eiro, un 40% no šīs summas ir par dzīvokļiem jaunajos projektos. Savukārt, vērtējot Swedbank izsniegtos aizdevumus nekustamā īpašuma iegādei, secināms, ka arvien pieprasītāki kļūst dzīvokļi jaunajos projektos ar platību līdz 75 m2 vietās, kur ir ērta infrastruktūra.

Vidējā aizdevumu summa ir 98 tūkstoši eiro, kas par 7,6% pārsniedz aizdevuma summu pērn. Abos pieprasītākajos jauno projektu segmentos ir pieaugušas vidējās darījumu cenas: dzīvokļu ekonomiskajā segmentā vidējā cena sasniedz 1820 eiro par m2 (+7% gada laikā), bet biznesa klases segmentā – 2300 eiro par m2 (+4% gada laikā).

Pelnu 900 eiro “uz rokas”. Vai banka dos aizdevumu dzīvokļa iegādei jaunajā projektā?

Kā liecina Swedbank apkopotie dati par to klientu ienākumiem, kuri ar līdzaizņēmēja palīdzību iegādājušies dzīvokļus sešos “Bonava Latvija” jaunajos projektos, pie jauna mājokļa ticis gana kupls skaits ģimeņu, kuru ienākumi ir no 1000 līdz 1999 eiro mēnesī – tādi ir 40% visu “Bonava Latvija” būvēto dzīvokļu pircēju. Tātad ģimene, kurā divi pieaugušie pelna vidējo algu Latvijā (1240 eiro bruto jeb 910 eiro neto katrs), var atļauties mājokli jaunajā projektā.

Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs skaidro: “Katras mājsaimniecības maksātspēja tiek vērtēta individuāli – gan ņemot vērā likumu prasības, gan arī bankas iekšējo risku novērtēšanas kritērijus. Šie kritēriji ne vien analizē kredītņēmēja pašreizējo spēju aizņemties, bet arī modelē nākotnes scenārijus, lai kredīta laikā kredītņēmējam būtu komfortabli segt uzņemtās saistības. Konkrētajā piemērā, ja ģimenes ienākumi ir 1800 eiro jeb vidējā alga katram ģimenes pieaugušajam, aizdevuma summa var sasniegt 120 000 eiro, pieņemot, ka nav citu kredītu maksājumu. Tātad faktiski ģimene ar vidējiem ienākumiem var atļauties saņemt aizdevumu dzīvokļa iegādei, ja ir izdevies sakrāt pirmajai iemaksai nepieciešamo naudas summu. Parasti pirmās iemaksas apmērs, kas nepieciešams, ja mājokļa iegādei tiek ņemts hipotekārais kredīts, ir 5-15% no darījuma summas, atkarībā, vai ģimene piesaista Altum garantiju vai nē. Pie stabiliem ienākumiem un sabalansēta mājsaimniecības budžeta šādas summas sakrāšana saprātīgā laika periodā ir pietiekami reāla, lai īstenotu savu sapni par mājokli jaunajā projektā.”

Jauno projektu pircēji – jaunie speciālisti un ģimenes ar vidējiem ienākumiem

“Kā rāda “Bonava Latvija” pieredze, dzīvokļus jaunajos projektos visbiežāk izvēlas jaunie speciālisti – jauni profesionāļi līdz 35 gadu vecumam – un jaunās ģimenes ar un bez bērniem, kurās abi pieaugušie strādā un saņem pastāvīgus ienākumus. Turklāt ģimenes ar vidējiem ienākumiem veido būtisku īpatsvaru mūsu klientu segmentā. Ja analizējam, cik daudz ģimeņu ar vidējiem ienākumiem šogad kļuvušas par dzīvokļu īpašniecēm mūsu projektos, “Dreilinga mājās” tādu ir 16%, “Pagalms 2.0” un “Vertikāles” – 25%, bet “Krasta kvartālā” – pat 30%. Mājokļu pieejamība ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem, veidojot kvalitatīvu dzīves telpu,” stāsta Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Viņš norāda – šobrīd pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos noteikti pārsniedz piedāvājumu. Cilvēki ir sapratuši, ka mājoklis jaunajā projektā ilgtermiņā sanāk izdevīgāks, turklāt tā ir arī gudrāka līdzekļu investēšana, jo šāds mājoklis vēl ilgi nezaudēs savu vērtību – gluži otrādi, pie esošajām tirgus tendencēm vērtība tikai augs.

“Uzreiz gan jāsaka, tādu dzīvokļu, kuros uzreiz var ievākties, tirgū pašlaik ir maz. Tas saistīts ar jau minēto lielo pieprasījumu. Taču ir arī labas ziņas. Pirmkārt, pretimnākošie banku kredītu nosacījumi, kombinācijā ar valsts atbalsta programmām, nodrošina ļoti augstu pieejamību līdzekļiem mājokļa iegādei. Otrkārt, ja cilvēks ir gatavs zināmu laiku pagaidīt, lielākā daļa attīstītāju piedāvā iegādāties mājokli vēl neuzceltā projektā. Šādam pirkumam ir savas priekšrocības, piemēram, “Bonava” projektos ikvienam pircējam ļaujam piedalīties mājokļa tapšanas procesā, izvēloties apdari. Tāpat pārdošanas cena dzīvoklim vēl neuzceltā ēkā būs mazāka nekā jau pilnībā pabeigtam dzīvoklim. Iespējas ir, pircējam tikai pašam jāsaprot, kāds tieši variants viņam ir vispiemērotākais,” saka Kaspars Ekša.

Jauniem cilvēkiem un tiem, kuri saņem vidējo algu, visbiežākais šķērslis jauna mājokļa iegādei ir nepietiekams līdzekļu uzkrājums pirmās iemaksas veikšanai. Taču būtisku atbalstu piedāvā valsts attīstītības finanšu institūcija ALTUM, kas sniedz garantiju gadījumos, ja ir stabili un pietiekami ienākumi, lai uzņemtos kredītsaistības, taču nav pietiekamu uzkrājumu pirmajai iemaksai vai līdzdalībai darījumā. Iegādājoties mājokli, “Altum” atbalsta programmas šobrīd izvēlas aptuveni 35% cilvēku.

Pirmā iemaksa 5% apmērā – iespējama, ja palīgā nāk ALTUM

Pirmās iemaksas apmēru nosaka banka, un tas atkarīgs no mājokļa, kuru pircējs izvēlējies, no tā atrašanās vietas un citiem kritērijiem. Būtiski, ka pirmā iemaksa vismaz 10% apmērā aizņēmējam noteikti ir jāmaksā, jo to paredz likums. Tomēr, lai atvieglotu pirmās iemaksas slogu, ir svarīgi izvērtēt ALTUM mājokļu garantijas programmu jaunajiem speciālistiem vai ģimenēm ar bērniem. Piesaistot Altum garantiju, minimālā prasība pēc pirmās iemaksas ir vien 5%.

Garantiju bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai var saņemt ģimenes, kurām ir pastāvīgi ienākumi. Galvenais noteikums – šajās ģimenēs aug vai tiek gaidīts vismaz viens bērns. Viena no šīs garantijas būtiskākajām priekšrocībām ir tā, ka bērniņš mammas vēderā tiek uzskatīts par pilntiesīgu ģimenes locekli, tāpēc pat jaunas ģimenes, kas vēl tikai gaida pirmo bērnu, var savlaicīgi iegādāties piemērotu mājvietu. Par bērnu šīs garantiju programmas ietvaros tiek uzskatīts arī jaunietis līdz 23 gadu vecumam ieskaitot, kurš dzīvo kopā ar vecākiem un ir to apgādībā. Ar katru nākamo bērnu ģimenei pieejamā maksimālā garantija palielinās – ja ar pirmo tā ir 10% no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 10 000 eiro, tad ģimenei, kurā aug četri bērni vai tiek gaidīts ceturtais, garantija var sasniegt pat 30% no aizdevuma pamatsummas līdz 30 000 eiro. Kopējā darījuma summa nedrīkst pārsniegt 250 000 eiro, un pie jebkura apjoma garantijas termiņš ir līdz 10 gadiem. Turklāt, ja ģimene iegādājas A klases / gandrīz nulles enerģijas mājokli, garantija palielinās par 5%.

Tieši tāpat kā ģimenēm, arī jaunajiem speciālistiem, kuriem ir pastāvīgi ienākumi, bet nav pietiekamu uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai, ir pieejama ALTUM garantija. Par jaunajiem speciālistiem tiek uzskatītas personas līdz 35 gadu vecumam, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību. Svarīga nianse – šai izglītībai jābūt pabeigtai, procesā esošas studijas nelīdzēs. Jaunie speciālisti var saņemt garantiju līdz 20% apmērā no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro. Arī šīs garantijas termiņš ir līdz 10 gadiem.

Turklāt, ja tiek iegādāts pirmais mājoklis un ģimenē aug vismaz trīs bērni, ir iespējams piesaistīt Altum grantu 8000-12000 eiro apmērā, kas tiek izmaksāts kā subsīdija, lai segtu daļu no iegādes izmaksām.