Amerikāņu kongresmeņi Pārstāvju palātā piedāvājuši izskatīšanai likumprojektu, kurš paredz aplikt ar papildus nodokli bonusus kompānijās, kas saņem valsts palīdzību, vēsta AFP. Pēc šī likumprojekta, ar 90% papildus nodokli tiks aplikti visi bonusi. Pēc demokrātu partijas pārstāvja Stenija Hoijera vārdiem, Pārstāvju palāta visdrīzāk nobalsos par šo likumprojektu, lai ar to izteiktu „iedzīvotāju nepatiku” pret augstajām prēmiju izmaksu summām valdības atbalstītajos uzņēmumos.
2009. gada 17. martā ASV prezidents Baraks Obama valsts finanšu ministram Timotijam Gaitneram pieprasīja atrast juridisku iespēju likumdošanā, kura ļautu bloķēt bonusu izmaksāšanu amerikāņu apdrošināšanas kompānijā AIG, kuru valdība cenšas izglābt no bankrota. Iepriekš, apdrošinātāja topmenendžeru prēmiju apjoms sasniedza 165 miljons dolāru. Vēlāk Gaitners paziņoja, ka bonusu apjoms kādu AIG izmaksā tiks atskaitīts no valdības piešķiramās palīdzības šai kompānijai.
19. martā daži no kompānijas finanšu nodaļas topmenendžeriem piekrita atmaksāt iepriekš saņemtos bonusus. Tas tika darīts atbildot uz AIG ģenerālā direktora Edvarda Lidija lūgumu, kuram 18. martā nācās atbildēt par kompānijas rīcību krīzes apstākļos ASV Kongresā.
Pēc Lidija vārdiem, lai pārvarētu krīzi un varētu atdot no ASV valdības AIG glābšanai aizņemto naudu, kompānijai ir „jāattīsta uzņēmējdarbību kā uzņēmējdarbību” un jācīnās par saviem klientiem, peļņu un saviem līdzstrādniekiem. Tieši tamdēļ kompānijas topmenendžeriem ir piešķirtas prēmijas. Litijs arī atzīmēja, ka uzskata kompensācijas izmaksas par nepieņemamām.
Kopš 2008. gada septembra, kad varas iestādes izpirka 79,9% apdrošinātāja kompānijas akcijas, ASV valdība kopā ar Federālo rezerves sistēmu nodarbojas ar AIG glābšanu no bankrota. Uzņēmums, kura zaudējumi 2008. gadā pārsniedza 99 miljardus dolāru, jau saņēma palīdzību 173,3 miljards dolāru lielu palīdzību. Tuvākajā laikā AIG tiks ieguldīti vēl 30 miljards dolāru.
Globālās krīzes rezultātā ir cietušas daudzas ASV finanšu organizācijas. Daudzas no tām ir uz bankrota sliekšņa un ir spiestas pārdot savu biznesu. Taču, tai pat, laikā vairākas no tām nav atcēlušas prēmiju izmaksas vadošajam personālam. Piemēram, pašreiz Ņujorkas prokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu pret „Merrill Lynch” bankas septiņiem topmenendžeriem, kuri 2008. gadā prēmijās saņēmuši aptuveni 100 miljonus dolāru.
Avots: www.2v.lv
