Rudzītis atzina, ka sliktākajā gadījumā nedienas ASV uz pasaules ekonomiku var radīt arī lielākas sekas nekā finanšu krīze 2008.gadā, tā vēsta portāls tvnet.lv

Abi eksperti gan uzsvēra, ka finanšu krīžu gaitu ir ļoti grūti prognozēt un, ja to varētu, tiktu darīts viss, lai tās nemaz nepieļautu.

Vienlaikus Strautiņš atzina, ka nespēja rast risinājumu ASV budžeta parāda jautājumiem var atstāt būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku, jo tās atkopšanos un arī izaugsmi ir noteicis eksports.

"Ja pēdējā laikā ekonomikā bija patīkami pārsteigumi, jārēķinās, ka turpmāk sekos arī negatīvi, tāpēc valsts patlaban nedrīkst uzņemties nekādas papildu saistības nākotnei. Jau patlaban uzņemtās saistības ir pārāk lielas, nekā valsts to spēj panest nākotnē," brīdināja Strautiņš.

"SEB bankas" ekonomists atzina, ka gadījumā, ja tiktu apdraudēti ASV maksājumi, tas var radīt lavīnas efektu, jo ASV dolārs varētu zaudētu savu kā spēcīgas rezerves valūtas statusu.

Viņš atgādināja, ka arī 2008.gadā likās, ka spēcīgas uz eksportu orientētās valstis necietīs krīze, tomēr, samazinoties starptautiskajai tirdzniecībai, arī tās piedzīvoja problēmas, raksta NRA.lv.

Tā kā Latvija patlaban sagaida, ka varēs kāpināt eksporta apjomus un tādējādi palīdzēs ekonomikai augt, starptautiskā stabilitāte Latvijai ir ļoti svarīga, uzsvēra Rudzītis.

Kā ziņots, starptautiskā reitingu aģentūra "Standard and Poor’s" ceturtdien brīdināja par iespēju samazināt ASV noteikto "AAA" kredītreitingu, ņemot vērā politiskās nesaskaņas par valsts budžeta deficīta samazināšanu.

ASV prezidents Baraks Obama un republikāņi ceturtdien jau piekto dienu pēc kārtas nespēja atrisināt nesaskaņas par ilgtermiņa plānu samazināt valsts budžeta deficītu, republikāņiem iebilstot pret ASV parādsaistību griestu palielināšanu virs 14,29 triljoniem dolāru (7,05 triljoniem latu), ja netiek ievērojami samazināti valsts izdevumi.

Valdība jau brīdinājusi, ka gadījumā, ja netiks paaugstināti parādsaistību griesti līdz 2.augustam, tai draud maksātnespēja vai nepieciešamība veikt vērienīgus izdevumu samazinājumus, kas varētu negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku.