Aptauja: 18 % iedzīvotāju nav domājuši, kur nonāk viņu iemaksas pensiju 2. līmenī

Teju ceturtā daļa jeb 23 % Luminor aptaujas respondentu atzīst, ka nezina, kur tiek novirzītas viņu veiktās iemaksas pensiju 2. līmenī, savukārt gandrīz piektdaļa jeb 18 % līdz šim par to nav domājuši, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš norāda, ka cilvēkiem nereti trūkst izpratnes par pensiju 2. līmeņa darbības pamatprincipiem, līdz ar to viņu pensijas uzkrājumi visbiežāk nonāk neatbilstošos pensiju plānos, tā palaižot garām iespēju vairot savu pensijas kapitālu.

Katru mēnesi pensiju 2. līmeņa uzkrājumā nonāk 6 % no mūsu algas, un šo kapitālu pārvalda mūsu pašu izvēlēts pensiju pārvaldnieks, kas tālāk šos līdzekļus iegulda finanšu tirgos ar mērķi vairot uzkrājuma apjomu. Pensiju pārvaldnieki piedāvā izvēlēties dažādus pensiju plānus atbilstoši iedzīvotāju vecumam.

Saskaņā ar datiem lielākā daļa jeb 28 % aptaujāto iedzīvotāju zina, ka viņu veiktās iemaksas pensiju 2. līmenī tiek novirzītas tikai un vienīgi pensijas uzkrājumam, ko viņi saņems vecumdienās, turklāt zinošāki šajā jautājumā ir vīrieši (31 %) nekā sievietes (25 %), kā arī cilvēki ar augstākiem ienākumiem.

“Ir būtiski, lai cilvēki apzinātos, ka pensiju 2. līmeņa iemaksas nonāk tieši viņa vecuma pensijas uzkrājumā, nevis, piemēram, valsts budžetā, un mūsu pašu rokās ir iespēja šo uzkrājumu vairot, izvēloties atbilstošu pensiju pārvaldītāju un vecumam visatbilstošāko pensiju plānu. Aptaujas rezultātos redzam, ka lielākais īpatsvars jeb 24 % cilvēku, kas nezina, kur tiek novirzītas viņu iemaksas pensiju 2. līmenī, ir vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, kad būtu īpaši svarīgi domāt par pensijas uzkrājumu, jo pensionēšanās vecums ir samērā tuvu,” norāda Atis Krūmiņš.

Jaunākiem cilvēkiem, kas nesen uzsākuši darba gaitas, ieteicams izvēlēties aktīvāku pensiju plānu ar augstāku risku — tas nozīmē, ka pārvaldītājs iegulda akcijās lielāku uzkrājuma procentu (75-100%) ar potenciāli lielāku ienesīgumu, savukārt iedzīvotājiem, kam jau tuvojas pensionēšanās vecums, piemērotāki būs konservatīvie plāni ar zemāku risku.

“Ir uzteicami, ka pašlaik jau ir stājušās spēkā atsevišķas izmaiņas sistēmā, piemēram, jaunie pensiju 2. līmeņa dalībnieki vairs netiek novirzīti uz konservatīvajiem, bet gan uz aktīvajiem pensiju plāniem, tādējādi paaugstinot iespēju uzkrāto kapitālu ievērojami palielināt. Savukārt no nākamā gada vidus pensiju pārvaldītājiem būs jāinformē klienti, vai izvēlētais ieguldījumu plāns atbilst vecumam. Ilgtermiņā atrašanās nepareizā pensiju plānā var rezultēties ar divreiz vai pat trīsreiz mazāku iegūto kapitālu pensionējoties,” uzsver A. Krūmiņš.

Ikviens var pārbaudīt, kāds ir viņa esošais pensiju pārvaldītājs un izvēlētais pensiju plāns, apmeklējot Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla latvija.gov.lv sadaļu VSAA informācija un pakalpojumi. Tāpat tur iespējams uzzināt arī sava pensiju uzkrājuma apjomu, kā arī aprēķināt savu potenciālo vecuma pensiju.