Alkohola tirdzniecības vecuma sliekšņa maiņa rosina pārskatīt pilngadības jēdzienu

Veselības ministrijas (VM) virzītā likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” izskatīšanas procesā deputāti ierosinājuši paaugstināt vecuma slieksni alkoholisko dzērienu iegādei no 18 uz 20 gadu vecumu. Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ļoti apšauba šādas pieejas pamatotību un efektivitāti pārmērīgas alkohola lietošanas izskaušanai, vēršot uzmanību uz paredzamo risku tā vietā izskaust jauniešu nodarbinātību viesmīlības nozarē.

Lielākajā daļā Eiropas valstu spēkā esošs ir regulējums, kas ļauj alkoholu iegādāties no 18 gadu vecuma. Arī Latvijā 18 gadi apzīmē pilngadību – vecumu, kad jaunietis spējīgs patstāvīgi pieņemt lēmumus un izvērtēt rīcības sekas. Izvirzītais priekšlikums par vecuma sliekšņa paaugstināšanu alkoholisko dzērienu iegādei no 18 uz 20 gada vecumu nav optimāls risinājums, jo izraisa juridiskus pretargumentus un rosina pārskatīt pilngadības jēdzienu.

Ja šobrīd spēkā esošais aizliegums tiek pārkāpts, primāri valsts tiesībsargājošo iestāžu pienākums ir noskaidrot, kur jauniešiem tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni un nekavējoties šādu iespēju likvidēt. Likumdevējiem jārēķinās, ka būs nepieciešams risināt visas ar jauna vecuma sliekšņa ieviešanu saistītās konfliktsituācijas, kā, piemēram, pretrunu ar Darba likumu, kas tā tagadējā iterācijā paredzētu, ka 18 un 19 gadus veci jaunieši var tirgot alkoholu veikalā vai bārā, bet paši lietot to nevar.

Ierosinātās pārmaiņas kritiski vērtē arī LVRA, jo ciestu jauniešu nodarbinātības un apmācības iespējas viesmīlības nozarē. “Vecuma sliekšņa celšana būtībā aizliegtu cilvēku vecumā no 18 līdz 20 gadiem nodarbinātību nozarē, kurā galvenokārt nodarbināti jauni cilvēki. Daudziem jauniešiem nozare nodrošina pirmo darba vietu. Ierobežojums liegtu jauniešiem piedalīties alkoholisko dzērienu apritē – zustu iespēja ne vien pārdot alkoholiskos dzērienus, bet arī iesaistīties bārmeņu, someljē un citu ar alkoholisko dzērienu gatavošanu un izmantošanu saistītu profesiju mācībās, ietekmējot turpmāko nodarbinātību nozarē. Viesmīlības nozare jau ilgstoši cīnās ar darbaspēka trūkumu, tāpēc lēmums paaugstināt vecuma slieksni radītu nopietnas krīzes apstākļus. Esam izrādījuši izbrīnu Ekonomikas ministrijai un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, ka viesmīlības nozare netiek iesaistīta diskusijās par ierobežojumiem, kas ietekmē tautsaimniecību un nozares ilgtspēju,” norāda LVRA prezidents Andris Kalniņš.

LANA izpilddirektors Dāvis Vītols atgādina: “Pārsteidzība ierobežojumu ieviešanā rada apstākļus, kuros vēlme samazināt pārmērīgu alkohola lietošanu sabiedrībā var nepiepildīties. Aicinām rūpīgi izvērtēt administratīvo uzdevumu slogu, kā arī visus sabiedrības veselības un labklājības riskus, kas saistāmi ar ierosināto ierobežojumu ieviešanu. Riski jāizvērtē attiecībā pret gaidāmajiem ieguvumiem, taču šobrīd trūkst kritēriju pilnvērtīgai ierobežojumu efektivitātes izvērtēšanai.”