Pēdējo divdesmit piecu gadu laikā Ventspils pilsēta ir piedzīvojusi strauju attīstību un šodien tā ir izveidojusies par nozīmīgu izglītības, zinātnes, veselības aprūpes, kā arī kultūras, tūrisma un sporta centru Kurzemē. Kā uzsver Ventspils mērs Aivars Lembergs, vieglāko ceļu atrast nav grūti, bet tad nebūs tas rezultāts, ko mēs visi vēlamies.

“Ikdienas darbā un ikdienas rūpēs par Ventspils un Latvijas attīstību, kādreiz domāju, kas tad veido mūsu valsti? Tā ir tauta, zeme un vara. Risinot jautājumus, tai skaitā Briselē, bieži nākas saskarties ar to, ka Rīgā ministrijas mums [pašvaldībai] saka, ka kaut ko nedrīkst! Kāpēc nedrīkst? “Tāpēc, ka tā saka Brisele”,” ministriju atbildi atklāj Ventspils mērs.

Nav noslēpums, ka Latvijas valdība stingri ievēro Eiropas izstrādātas vadlīnijas un likuma normas. Tas attiecināms gan uz izglītības jomu, gan nodokļu un veselības aprūpes nozari. Latvijas ierēdņi aktīvi seko Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem, praktiski nepieļaujot atkāpes, kad runa ir par reformām vai saistībām pret Eiropas partneriem. Latvija stingrāku vārdu nepateica arī tad, kad tai tika uzspiestas bēgļu kvotas. Neraugoties uz to, ka patvērumu meklētāju programma mūsu valstī ir izgāzusies, Latvija turpina paklausīgi pildīt Eiropas priekšnieku pavēles. Ne mazāk asas diskusijas izsaucis Labklājības ministrijas (LM) lēmums slēgt valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) Zemgale filiāli Kauguri un VSAC Vidzeme filiāli Rauna. Sabiedrības pretestība bija bezspēcīga, jo runa gāja it kā par EK finansējumu.

Atšķirīgi rīkojas Ventspils, kura neraugoties uz regulāriem ierēdņu atteikumiem, nekad nav padevusies un galu galā izcīnījusi savas mazās un lielās uzvaras, kuru pamatā ir uzņēmība un neatlaidīgs darbs. Aizstāvot savu viedokli, Ventspils panākusi ne vienu vien kompromisu situācijas, kurās tā varēja nolaist rokas un padoties Eiropas diktātam.

Tā, piemēram, šobrīd jau visi ir pieraduši, ka Ventspilī ir tehnikums, taču, pēc Lemberga sacītā, cīņa par to nebija viegla. “Kad teicām, ka par Eiropas naudu varētu veidot tehnikuma kopmītnes, mums teica, ka nedrīkst. Bet kāda jēga veidot tehnikumu bez kopmītnēm? Ko bērni no citām pilsētām darīs? Īrēs dzīvokli?” vaicā Lembergs, skaidrojot, ka arī toreiz Brisele pateica “nē”. Pēc Ministru kabineta noteikumiem kopmītnes skaitoties dzīvokļi, kā rezultātā Briseles normatīvie akti to aizliedza, jo tajos noteikts, ka Eiropas naudu nedrīkst tērēt dzīvokļiem.

Vēlāk Latvijas valdība mainīja lēmumu un tagad kopmītnes atkal ir visā Latvijā.

Tāpat šobrīd tiek būvēta Ventspils mūzikas vidusskola. Sākotnēji Brisele atteikusies piešķirt desmit miljonus eiro tās būvniecībai, bet sarunu gaitā piekāpusies.

“Kādreiz sāp sirds, ka tie, kuriem vajadzētu aizstāvēt Latviju ar zobiem un nagiem, meklē vieglāko ceļu. To atrast nav grūti, bet tad nebūs sasniegts īstais rezultāts, jo mēs visi kopā veidojam šo valsti,” uzsver Lembergs.

Viņš aicina arī citus darīt savu darbu no visas sirds un dvēseles, lai Latvija būtu varenāka, spēcīgāka un mēs ar to vairāk lepotos!

Ventspils ir viena no tām pilsētām, kas pēdējos gadus savā attīstībā nav stāvējusi uz vietas un ir piedzīvojusi neaptveramas pārmaiņas. Pilsētas nākotnes vīzija paredz, ka Ventspils būs Baltijas reģionā un Latvijā nozīmīgākā ostas pilsēta ar modernu infrastruktūru un attīstītu ražošanu. Jau tagad redzams, ka pilsēta uz to veiksmīgi tiecas un liels nopelns tajā ir tieši pilsētas domes vadības nostājai, kurai atbilde “nē” nav šķērslis, lai veicinātu pilsētas izaugsmi.