Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic 2013. gada peļņa nav liela, bet īpaši vērtīga un cerīga pēc triju gadu zaudējumiem.
Lidsabiedrība airBaltic vakar paziņoja, ka pagājušajā gadā nopelnījusi 961 tūkstoti eiro. Tas nav daudz uzņēmumam ar 325 miljonu eiro apgrozījumu, bet gandrīz neticami uzņēmumam, kas 2011. gadu beidzis ar
121 miljona eiro zaudējumiem un iepriekšējo triju gadu periodā sakrājis zaudējumu summu –196 miljonu eiro apmērā. Iepriekš peļņa uzrādīta par 2009. gadu, bet 2008. gada zaudējumu ņemšana vērā padara zaudējumu summu pārliecinoši lielāku par 200 miljoniem eiro.
Zaudējumi, proti, lieli un vairākus gadus pēc kārtas ciesti zaudējumi nozīmē divkāršas briesmas. Pirmkārt, ka varbūt pastāv nepārvarami apstākļi, kas vispār padara konkrēto uzņēmējdarbību nerentablu. Otrkārt, tas ir parādu slogs, kādu nācies uzņemties, lai aizvietotu zaudēto naudu. Otrās briesmas valsts uzņēmumam airBaltic ir mazākas, jo Latvijas valsts ir saudzīga pret savu parādnieku. Grūtāk saprast, ko airBaltic 2011. gadā darīja pilnīgi nepareizi un ko tas dara pareizi tagad situācijā, kas palikusi viena un tā pati: lidosta Rīga stāv savā vietā attiecībā pret citām lidostām un piedāvā tādus pašus pakalpojumus kā iepriekš, Latvijā un ar Latviju saistītajos reģionos nav pēkšņi pieaudzis ne cilvēku skaits, ne naudas daudzums, ko viņi varētu izdot par lidojumiem; airBaltic konkurenti nav pazuduši.
Uzņēmuma izpilddirektora Martina Gausa sniegtais skaidrojums ir tāds, ka uzņēmums samazinājis savas darbības izmaksas no 356 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 323 miljoniem eiro pagājušajā gadā. Šo +36 miljonu savākšana notikusi pa daudzām pozīcijām, «veicot restrukturizāciju, kontrolējot izmaksas, pārvaldot kapacitāti un uzlabojot efektivitāti». Šādā skatījumā airBaltic atgādina Latviju miniatūrā. Proti, airBaltic pasažieru skaits sarucis no 3,08 līdz 2,95 miljoniem, bet ieņēmumi no viena pasažiera pieauguši no 97,1 eiro līdz 102,4 eiro. Latvija toties tūlīt zaudēs savu divmiljono reģistrēto iedzīvotāju, un valsts tāpat palielina reālo nodokļu slogu, lai segtu savus izdevumus.
Galvenais faktors ekonomisko rādītāju uzlabošanai ir Latvijas iedzīvotāju iecietība gan valsts, gan airBaltic mērogā. Proti, airBaltic gada rezultātu paziņošana sakrita ar pasaules aviopārvadājumu giganta Lufthansa pilotu streika sākumu. Vācu avīzes tagad pilotus kaunina, atklājot viņu algas ap 180 tūkstošiem eiro gadā vidēji un līdz 300 tūkstošiem eiro nopelniem bagātākajiem pilotiem. Viņu rīcību tomēr izskaidro Lufthansa atskaite par operatīvās peļņas pieaugumu no 643 miljoniem 2012. gadā līdz 1,042 miljardiem eiro 2013. gadā. Redzot tādus skaitļus (atskaites tālākais teksts tos koriģē, bet piloti nav grāmatveži, kam jāsaprot visi finanšu parametri), grūti savaldīties un neprasīt savu daļu no peļņas. M. Gauss NRA.lv norādīja, ka viņa vadītais uzņēmums pagaidām ir pietiekami tālu no problēmām, ar kādām sadūrusies Lufthansa.
M. Gausa vārdiem runājot, airBaltic darbinieki esot «laba komanda», kur nerīkos tādas akcijas kā vācu un vēl vienā otrā bagātā aviokompānijā.
Arnis Kluinis
