“airBaltic” būs vajadzīga valsts palīdzība; atgriešanās pie peļņas varētu notikt 2023. gadā

Mēs nekad nedomājām, kad saņēmām 250 miljonus eiro, ka mums būs jāatgriežas. Bet pandēmijas sākumā nezinājām, kur šī pandēmija mūs aizvedīs, intervijā Latvijas Radio norādīja “airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss.

Intervijā Gauss atklāja, ka pašreizējā situācija Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic” liecina par to, ka 2020. gads tiks noslēgts ar zaudējumiem, bet atgriešanās pie peļņas varētu notikt 2023. gadā.

“Mēs darbā esam pieņēmusi atpakaļ aptuveni 120 cilvēkus, esam arī pieņēmuši darba jaunus cilvēkus, 140 cilvēki pašreiz ir pieņemti kopumā, bet bez darba bija 700 cilvēku un vēl esam tālu no tā, lai visi atgrieztos atpakaļ. Daži no viņiem neatgriezīsies, jo atraduši citu darbu. Ir liela kustība Latvijā un arī Eiropā kopumā, īpaši, tagad vasaras mēnešos, proti, cilvēki vēlas vēl nestrādāt un atgriezties darbā, kad vasara beigsies. Mums nav problēmu ar cilvēku nolīgšanu, jo “airBaltic” joprojām ir lielākais nodarbinātājs transporta sektorā, esam starptautisks zīmols. Mums ir konkurētspējīgas algas un ļoti laba pakotne, ja jūs šeit strādājat. Bet tas, ko redzam, ir spiediens uz algām. Algas kāpj, kopumā algas, īpaši, zemākajos līmeņos, kāpj, un tas nav tikai mūsu industrijā. Tā jau ir pirmā inflācijas zīme un, protams, nākotnē tas radīs grūtības, jo ir jābūt konkurētspējīgām un jāpalielina algas,” atklāja Gauss.

Runājot par darbinieku vakcināciju, viņš norādīja, ka “brīdī, kad mūs skāra pandēmija, mēs bijām ļoti strikti jautājumā par Covid-19 noteikumiem, jo mūsu industrija ir cietusi smagi. Mēs ļoti ātri sasniedzām augstu vakcinācijas līmeni. “airBaltic”, man šķiet, ir vadībā Latvijā, ja runājam par vakcinēto līmeni. 80% mūsu darbinieku ir vakcinēti vai imūni. Pilotu vidū šis skaits ir 90%, jo tie sēž kabīnē.”

Pēc viņa teiktā, tiem, kas atgriežas “airBaltic” vai pievienojas “airBaltic”, esam noteikuši, ka obligāti jābūt vakcinētam vai jābūt vakcinētam līdz brīdim, kad tiek sākts pildīt darba pienākumus.

“Mūsu minimālās izmaksas ir aptuveni 182 miljoni eiro gadā, ja nelidojam un paturam darbiniekus, lai būtu spējīgi lidot un uzturētu lidmašīnas. Tas ir saistīts ar aviokompānijas struktūru, jo lidmašīna ir ļoti dārgs aktīvs. Jūs nevarat pateikt, ka es nemaksāšu par līzingu, tas nav iespējams. Jūs to varat darīt tikai tad, ja bankrotējat, tad varat pārstāt maksāt, bet zaudējat visu, kas jums bija. Tagad mums nepieciešams strādāt un nopelnīt naudu, lai sasniegtu, pirmkārt, šos 182 miljonus. Tas, ko nopelnīsim tai pāri, tas, protams, mazinās zaudējumus. Mēs vēl nevaram pateikt, kādus rezultātus parādīsim šogad. Bet skaidrs ir tas, ka 2020. gadu mēs arī noteikti noslēgsim ar zaudējumiem. Mūsu biznesa plāns paredz, ko esam iesnieguši Eiropas Savienībai un Ministru kabinetam, paredz, ka atgriezīsimies pie peļņas 2023. gadā,” norādīja “airBaltic” vadītājs.

Tāpat viņš atzina, ka “airBaltic” būs nepieciešama arī otra palīdzības kārta: “Mēs virzīsimies uz otro finansēšanas raundu, bet vēl nav lemts, kāda finansēšana tā būs, jo ir opcijas, esam par to diskutējuši, vai ministrija un valdība ir diskutējusi – kādu instrumentu pielietot, lai tiktu ārā no Covid-19 krīzes.”