Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās vispusīgi izvērtēt jau plānotos izdevumus un iepriekš pieņemtās saistības. LDDK uzsver, ka ilgtspējīga budžeta politika nav iespējama bez skaidriem lēmumiem par valsts funkciju prioritizēšanu un publisko izdevumu efektivitātes paaugstināšanu.

Vēstulē darba devēji norāda, ka sadarbībā ar nozaru ministrijām nepieciešams izvērtēt jau plānoto pasākumu aktualitāti, sasniedzamos rezultātus, faktisko nepieciešamību un tiem pieejamo finansējumu. Jaunas iniciatīvas būtu virzāmas tikai tad, ja tām ir identificēts ilgtspējīgs finansējuma avots vai vienlaikus pieņemti lēmumi par citu izdevumu samazināšanu.

LDDK atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas uzstādījumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu un fiskāli atbildīgas budžeta politikas veidošanu. Vienlaikus organizācija norāda, ka publiskotās vidēja termiņa fiskālās prognozes apliecina nepieciešamību ievērot īpašu piesardzību, pieņemot jaunus finanšu lēmumus un mērķtiecīgāk pieiet valsts tēriņu pārskatīšanai.

Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka fiskālā telpa 2030. gadā būs negatīva un sasniegs 936,2 miljonus eiro. Turklāt šajos aprēķinos vēl nav ietverti valdības rīcības plāna pasākumi, kuru īstenošanai indikatīvi būtu nepieciešami vēl vismaz 557,4 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka kopējais papildu finansējuma pieprasījums jau šobrīd tuvojas 1,5 miljardiem eiro.

“Valsts budžets nevar balstīties uz pieņēmumu, ka finansējums atradīsies vēlāk. Atbildīga budžeta politika nozīmē vispirms skaidri pateikt, ko valsts var atļauties, un tikai pēc tam lemt par jaunām saistībām. Ja katrai jaunai prioritātei nepievieno lēmumu par to, no kā atsakāmies vai ko finansējam efektīvāk, mēs tikai palielinām nākotnes fiskālo slogu un atliekam sarežģītus lēmumus uz vēlāku laiku,” uzsver LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Pēc LDDK domām, valsts budžeta pārskatīšana nevar būt tikai mehānisks lineārs izdevumu samazinājums atsevišķās izdevumu pozīcijās. Tās mērķim jābūt izvērtēt, kuras funkcijas un programmas rada vislielāko pievienoto vērtību sabiedrībai un tautsaimniecībai, kur iespējama funkciju konsolidācija, atteikšanās no atsevišķu funkciju īstenošanas, procesu vienkāršošana un administratīvo izmaksu samazināšana, vienlaikus saglabājot kvalitatīvus publiskos pakalpojumus.

Darba devēji uzskata, ka finansējums jaunām valdības prioritātēm primāri jārod no publisko izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem ietaupījumiem un efektivitātes uzlabojumiem, nevis uzņemoties arvien jaunas saistības bez finansiālā seguma. Tas nozīmē atteikties no mazāk efektīviem vai savu aktualitāti zaudējušiem pasākumiem, pārskatīt iepriekš pieņemtos lēmumus un pārdalīt resursus par labu prioritātēm, kas stiprina Latvijas drošību, cilvēkkapitālu un konkurētspēju.

“Budžeta disciplīna nav tikai skaitļi fiskālajos noteikumos. Tā ir valdības spēja konsekventi pieņemt lēmumus un ievērot principu, ka katram jaunam izdevumam ir skaidrs un ilgtspējīgs finansējuma avots. Tieši šāda pieeja vairo uzticēšanos valsts finanšu politikai gan uzņēmēju, gan sabiedrības acīs,” norāda K. Gorkšs.