Latvijas rūpniecība oktobrī panāca pirmo pozitīvo gada pieauguma skaitli kopš 2022. gada jūnija. Tas notika, pateicoties lielam kāpumam enerģētikā. To ietekmē laika apstākļi, arī svārstīgo elektrības un gāzes cenu attiecības. Aiz loga redzamais liecina, ka enerģētikā varētu būt izcili labi skaitļi arī novembrī un decembrī. Līdz ar to rūpniecības...

Visā mūsu dzīves gaitā labklājību ietekmē notikumi, kurus iepriekš nevarēja paredzēt. Piemēram, mūsu senčiem liels risks bija laika apstākļi. Spēja neprognozējamā vidē izaudzēt ražu bija spēle uz augstām likmēm, neveiksme varēja nozīmēt ilgstošu izsalkumu vai kaut ko ļaunāku. Viņiem toties nebija jāsatraucas par Euribor likmju svārstībām. Šobrīd...

3. ceturksnī darba tirgus datos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nozīmīgi nav mainījies nekas – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne strādājošo skaits. Tomēr var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies. Bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu laikā, kad sezonālu faktoru dēļ tam drīzāka bija jāsamazinās,...

Sporta spēļu fanu interesi kvēlina statistika par to, cik spēles pēc kārtas kāda komanda ir zaudējusi vai uzvarējusi, vai arī kāds spēlētājs guvis vismaz 10 punktus vai veicis piecas piespēles un tamlīdzīgi. Ļoti interesanta sakritība šobrīd redzama inflācijas datos. Kopš janvāra deviņus mēnešus inflācija ik mēnesi ir samazinājusies vismaz...

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes. Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no...

Gada inflācija septembrī samazinājās līdz 3,3%, un tagad Latvijā tā ir zemākā Baltijas valstu starpā, Lietuvā inflācija ir samazinājusies līdz 3,6%, bet Igaunijā līdz 4,2%. Pašlaik cenu kāpums mūsu valstī ir lēnāks arī nekā vidēji eirozonā – ja harmonizētais cenu indekss Latvijā septembrī gada griezumā auga par 3,5%, tad eirozonā par...

Preču ārējas tirdzniecības dati šogad nav iepriecinoša lasāmviela, augusts nav izņēmums. Eksports gada griezumā samazinājies par 24,5%, turklāt sezonāli izlīdzinātajos datos preču eksporta ienākumi bija mazākie divu gadu laikā. Ja plašākā datu izklāstā meklē mierinājuma zāles, tās var atrast. Īpaši liels eksporta kritums bija preču grupā,...

2. ceturksnis bija laiks, kad viena liela Latvijas ekonomikas ķibele vēl nebija beigusies, bet cita jau bija sākusies. Aizvadīto divu gadu importa sadārdzinājuma radītais slogs jau mazinājās, taču patērētāji vēl turpināja maksāt augstajām gāzes cenām atbilstošus rēķinus, tikmēr patēriņa preču piegādātāji izejvielu un enerģijas izmaksu kritumu...

Pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās algas 2. ceturksnī pieauga. Izmērītais kāpums ir simbolisks jeb 0,1%, taču dinamika krasi uzlabojas pa mēnešiem – ja aprīlī reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā jau pieauga par 3,9%. Nav ne mazāko šaubu, ka reālo algu dinamika turpinās uzlaboties. Cenu līmenis kopš...

Gada inflācija Latvijā jūlijā turpināja samazināties, tā bija par pusotru procentpunktu zemāka nekā jūnijā jeb 6,4% pretstatā 7,9%. Jūnijā gada inflācijas kritums bija rekordstraujš (-4,2 pp), jo to noteica gan bāzes efekts (dramatiskie notikumi 2022. gadā), gan neparasti liels cenu kritums mēneša griezumā. Jūlijā bāzes efektam neviens vairs nepalīdzēja,...