Angļu un krievu valodu prot aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju, bet vēl nepilna ceturtdaļa māk vāciski, tālu aiz sevis atstājot pārējās svešvalodas. Arī kursu izvēlē cilvēki ir visai tradicionāli, un par savu naudu vien retais grib apgūt, piemēram, arābu valodu. Vien augstskolu studenti kā papildu kursu izvēlas kādu eksotiskāku mēli.
Latvija ieņem godpilno trešo vietu svešvalodu prasmes ziņā, piekāpjoties vien Lietuvai (97,3%) un Luksemburgai (98,9%). Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, mūsu valstī 95% pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem pārvalda vismaz vienu svešvalodu: 46% prot divas, 36% – vienu, bet 13% – trīs un vairāk. Arī jaunākā paaudze visbiežāk zina vienu vai divas svešvalodas, un skolā priekšroka tiek dota angļu (97,9%), krievu (39,7%), vācu (13,4%) vai franču (2,2%) valodai. Pavisam neliela saujiņa mācās arī arābu, dāņu, igauņu, japāņu, ivritu, ķīniešu, latīņu, lietuviešu, norvēģu, poļu, somu, spāņu un zviedru valodu, raksta NRA.lv.
Pieaugušie, kas vēlas uzlabot savas valodu prasmes, lielākoties arī neizkāpj no ierastajiem rāmjiem, un kursos visvairāk pieprasīta ir angļu valodas programma dažādiem zināšanu līmeņiem. «Par savu naudu cilvēki ir gatavi mācīties angļu un vācu valodu. Nelielas grupiņas ik pa laikam savācas no tiem, kas grib runāt itāliski, zviedriski un norvēģiski, bet franču valodu pie mums nāk mācīties tikai ar Nodarbinātības valsts aģentūras kuponiem. Pavisam maz ir to, kas interesējas par spāņu un turku valodu, bet, piemēram, pēc ķīniešu vai somu valodas pieprasījuma nav vispār,» savus vērojumus pauž valodu mācību centra Polyglot School mācību procesa organizatore Ļubova Čekstere, piebilstot, ka pamatā izvēli nosaka tendences darba tirgū, – daudzi ir motivēti mācīties valodu tad, ja dodas strādāt uz ārzemēm vai arī tas nepieciešams biznesa kontaktos.
Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības valdes locekle Marija Lapaine arī uzskata, ka angļu un krievu valodas dominante ir saprotama: to lietojuma iespējas ir plašas. Tas, ka retais izvēlas apgūt profesionāli japāņu valodu, ir saprotams, jo kur tu ārpus savām interesēm to izmantosi? Cik tad Latvijai un Japānai ir lieli tie saskares punkti? Arī profesionāli tulki un tulkotāji lielākoties apgūst ne tik tradicionālu valodu komplektā ar populārākajām, no kurām topā nenoliedzami esot angļu un krievu valoda. Jo jāņem vērā, lai darītu šo darbu, tas jāprot ļoti augstā līmenī, tāpēc reti kurš uzņemas tulkot no vairākām svešvalodām.
Tā pati aina redzama Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, kur vispopulārākās ir angļu, krievu un baltu filoloģijas pro- grammas. Kā izvēles mācību priekšmetus piedāvā studentiem apgūt arī visplašāko svešvalodu spektru. No tām visiecienītākās ir vācu, spāņu un franču valoda. Neliela grupa mācās arī skandināvu valodas. Āzijas studijās vispopulārākā ir japāņu valoda, lai gan ir iespēja mācīties arī ķīniešu un jau otro gadu arī korejiešu valodu. Arābu valodu sektorā gan pēdējos divus gadus esot panīkums, teic Āzijas studiju nodaļas lietvede Jana Ādmine. Viņa atzīst, ka bez priekšzināšanām, piemēram, ķīniešu valodu viņa trīs gadu laikā spējusi apgūt sarunvalodas līmenī.
Arī Ventspils augstskolā, kur gatavo tulkus, norāda uz darba tirgus pieprasījumu, kas koriģē valodu studijas. Studenti reti esot ieinteresēti mācīties tikai sava prieka pēc, tāpēc pamatā arī šeit dominē angļu, krievu un vācu valoda. «Līdz šim nav bijusi vēlme pēc Āzijas reģiona valodām, arī mūža izglītības programmās ne. Reizēm pat nedaudz izbrīna jauniešu mazā motivācija pakāpties ārpus tirgus pieprasījuma robežām,» spriež VA Tulkošanas studiju fakultātes sekretāre Ruta Lodiņa.
Aisma Orupe
