Ticamākais izskaidrojums rūpniecības rādītāju pieaugumam šā gada martā ir pērnais slapjums, kas pagājušā gada martā traucēja izvest no meža pietiekami daudz koku.
Centrālā statistikas pārvalde neuztur spēkā pasaku, ka rūpniecības kopapjomu šā gada martā cēlis uzņēmums Liepājas metalurgs. Tur patiešām pēc dīkstāves atsākta metāla sagatavju apstrāde. Vakar pagāja kārtējais termiņš solījumam atsākt šajā uzņēmumā arī metāla kausēšanu, kas atkal atlikta uz nezināmu nākotni.
CSP Rūpniecības un būvniecības statistikas daļas vadītāja Irēna Bekmane sarunā ar Neatkarīgo akcentēja to, ka praktiski vienādā tempā auguši gan apstrādes rūpniecības kopējie, gan kokapstrādes rādītāji. Ja salīdzina šā gada martu ar pagājušā gada martu, tad pieauguma rādītāji izrādās attiecīgi +7,6% un +7,7%. Kokrūpniecība taču ir galvenā Latvijas rūpniecības nozare.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka pieaugums nozarē nebūtu noliedzams, kaut gan pret tik augstu rādītāju kā +7,7% darbojas cenu kritums vairākiem koksnes veidiem. Reālais pamats nozares rādītāju pieaugumam varētu būt klimatiskie apstākļi un konkrēti sausāks laiks, kas ļāvis šā gada martā izvest no mežiem vairāk koku nekā pagājušā gada martā. Iespaidu par pieaugumu pastiprinājusi CSP metode vākt datus izlases veidā un tad attiecināt tos uz visu nozari.
CSP datu apšaubāmo kvalitāti ilustrē neatbilstība starp rūpniecības pieaugumu kopumā un sarukumu lielā daļā pašas CSP uzskaitīto rūpniecības nozaru. Ja paliekam tikai pie salīdzinājumiem starp 2014. un 2015. gada marta rādītājiem, šis gads atzīmēts ar –1,1% pārtikas rūpniecībā, ar –17,6% tekstilrūpniecībā, ar –20,5% apģērbu ražošanā, ar –11,4% ķīmiskajā rūpniecībā, ar –18,9% elektrisko iekārtu ražošanā un ar –22,4% ūdens transporta līdzekļu ražošanā. Visu šo mīnusu summa, pēc CSP matemātikas, esot +7,6% apstrādes rūpniecībai kopumā. Līdzās koksnes pārstrādei plusu devusi datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – tā devusi pat +40,0%. Šādi procenti izskatās iespaidīgi, tomēr Latvija nav Honkonga (nav Dienvidaustrumu Āzija), kur datorus patiešām ražo.
«Rūpniecības produkcijas indekss tiek aprēķināts ar ķēdes indeksa metodi,» CSP rakstiski atbildēja uz portāla NRA.lv jautājumu par metodi, kā samazinājumu rindas galā CSP spēj ierakstīt pieaugumu. CSP neatklāja, kā CSP sākotnējā paziņojumā iesprukusi norāde uz Liepājas metalurgu, kura tagadējā darbošanās ne rūpnīcas, bet darbnīcas mērogā nekādu jūtamu ietekmi uz rūpniecības kopējo rādītāju atstāt nevar.
Nelielu ticamības devu CSP datiem piešķir +12,3% elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, ar ko jāsaprot Daugavas HES kaskādē saražotās strāvas daudzuma pieaugums. Latvenergo pārstāve Ivita Bidere norādīja uz ūdens caurteces palielinājumu par apmēram 100 kubikmetriem sekundē šā gada martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu. Avīzei šajā gadījumā jāiztiek ar tādu Latvenergo darbības rādītāju, kura izplatīšanu nav monopolizējusi fondu birža. Dati par kokrūpniecību un elektrības ražošanu ir savstarpēji saskanīgi. Proti, ūdens, kas pagājušā gada martā neļāva izvest kokus no meža, šā gada martā jau bija aizsūcies no augsnes uz grāvjiem, strautiem un upēm, kur grieza gan Latvenergo, gan mazo HES turbīnas. Šis ūdens nu jau ir aiztecējis, bet CSP «ķēdes indeksa metode» neatkarīgi ne no kā nodrošinās Latvijai kaut cik pieņemamus rūpniecības rādītājus.
Arnis Kluinis
