Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē 16. jūlijā sprieda par jaunākajām norisēm Latvijas tautsaimniecībā un turpmāko monetārās politikas virzību. Tika nolemts atstāt nemainīgas gan Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes, gan banku sektoram noteiktās obligātās rezervju prasības.

Pirmās stabilizācijas pazīmes

Vairākas iepriekšējo mēnešu norises rāda, ka tautsaimniecība, iespējams, sāk stabilizēties. Par to liecina pirmām kārtām inflācijas rādītāji, kas turpina kristies, jūnijā – līdz 3,4 procentiem. Cenu pieaugums ir atgriezies 2003. gada līmenī, kad tikai sāka iezīmēties pirmās tautsaimniecības pārkaršanas pazīmes. Arī ražotāju cenas samazinās jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Gaidāms, ka inflācija saruks arī gada otrajā pusē un gada vidējā inflācija šogad varētu būt 3,0-3,5%, prognozē Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Arī situācija maksājumu bilances tekošā konta jomā būtiski uzlabojusies. Šogad kopumā gaidāms mērens tekošā konta pārpalikums – 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Aprīlī un maijā turpināja uzlaboties preču tirdzniecības bilance: imports saruka straujāk nekā eksports. Arī bezdarba pieaugums palēninājies, taču vēl pāragri spriest, cik šīs pozitīvās norises būs noturīgas – tām vēl jānostabilizējas, lai varētu apgalvot, ka tautsaimniecība sākusi atkopties.

Tajā pašā laikā tautsaimniecības aktivitātes atjaunošanos pagaidām vēl nebalsta aktīvāka kreditēšana, tieši otrādi – kreditēšana turpina sarukt. I. Rimšēvičs to skaidro ar diviem faktoriem: krīzes apstākļos banku kredītpolitika kļūst aizvien konservatīvāka un arī pieprasījums pēc kredītiem ir krities, jo nav skaidrs, kā attīstīsies ekonomiskā situācija.

Šīs vasaras mājasdarbs

Šovasar galvenais uzdevums ir tieši šīs nenoteiktības mazināšana, norāda LB vadītājs. “Kamēr nebūs skaidras vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par tālāko tautsaimniecības stabilizācijas programmas gaitu, nebūs pieņemts 2010. gada budžets vai ieviesta skaidrība par tā veidošanas principiem un nebūs sākta tautsaimniecības sildīšanas programma, tikmēr kredītu piedāvājuma un pieprasījuma kāpums būs maz ticams.”

Viens no iemesliem, kādēļ šobrīd kavējas SVF maksājums, ir tas, ka SVF vēl skaidri neredz nākamā gada budžeta aprises un pamatprincipus, uz kuriem balstīsies tā izstrāde. “SVF nevis kaut ko diktē Latvijai, bet vēlas redzēt Latvijas valdības aktīvu rīcību un saprast, kā tiks veidots nākamā gada budžets. Ja Latvija šo naudu nesaņemtu, tas nopietni ietekmētu Latvijas tēlu un radītu nedrošību ārvalstu investoros,” uzsver I. Rimšēvičs. Ja SVF nepiekritīs tālākai Latvijas finansēšanai, tas nozīmētu, ka budžetu izdevumu samazināšana būtu jāveic vēl lielākā apjomā.

Atkal vajadzēs nepopulārus risinājumus

Budžeta deficīts šogad var sasniegt 9,5-10,0% no IKP. Tā kā nauda šāda deficīta segšanai – 1,3 miljardi latu – brīvā finanšu tirgū Latvijai nav pieejama, tad, lai IKP kritums gada beigās netuvotos 18-19% atzīmei, jāveic uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi, norāda LB prezidents.

Lai nākotnē samazinātu izdevumus, nepieciešams skaidri definēt strukturālās reformas. No pašlaik apstiprinātajiem taupības pasākumiem tikai daļa pozitīvi ietekmēs budžeta deficītu arī turpmāk, tādēļ, veidojot 2010. gada budžetu, atkal būs jālemj par nepopulāriem risinājumiem.

“Pašlaik gan finanšu tirgu, gan reālo tautsaimniecību lielā mērā bremzē tieši augstā nenoteiktība par valsts 2010. gada budžetu,” situāciju vērtē I. Rimšēvičs. “Tā mazina banku vēlmi kreditēt, uzņēmumu vēlmi investēt un patērētāju vēlmi tērēt, kā arī ārvalstu investoru un uzņēmēju interesi sadarboties ar Latviju. Nenoteiktības un šaubu gaisotne arī ietekmē starpbanku latu tirgu, veicinot ievērojamas procentu likmju svārstības, kas negatīvi ietekmē kredītu likmes uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Latvijas Banka neatbalsta nekādu nodokļu celšanu šajā situācijā, jo daudz svarīgāk ir stimulēt tautsaimniecības attīstību, un nodokļu palielināšana to nekādā gadījumā nesekmētu, tieši otrādi – tā varētu bremzēt un nākotnē vēl vairāk samazināt nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.”

“Lēmums pārņemt “Parex banku” bija pareizs”

Attiecībā uz valsts pārņemto “Parex banku” svarīgākais šobrīd ir valdības komunikācija ar ārvalstu investoriem par to, ka šī banka tiek pārdota, kā arī cenas novērtēšanas principu izstrāde, lai pēc iespējas drīzāk atgūtu bankā ieguldītos valsts līdzekļus, teic I. Rimšēvičs.

Viņaprāt, ir ļoti svarīgi izstrādāt procedūru sarunām ar investoriem. Latvijas valsts šobrīd šajā bankā ir ieguldījusi daudzus simtus miljonus latu. Ņemot vērā, ka banka strādā ar zaudējumiem, un to, ka nākotnē tajā vajadzēs ieguldīt vēl papildu līdzekļus, valstij vajadzētu pārdot šo zaudējumus nesošo banku.

LB vadītājs uzskata, ka lēmums pārņemt šo banku bijis pareizs, jo tās darbības apturēšana radītu nopietnas sekas Latvijas tautsaimniecībai. Tā bija otra lielākā Latvijas komercbanka, kuras slēgšana sekmētu naudas līdzekļu aizplūšanu no visām pārējām Latvijas komercbankām. “Mēs nezinām, cik komercbanku tā būtu paņēmusi sev līdzi un cik Latvijas valsts no Noguldījumu garantiju fonda būtu spiesta samaksāt ne tikai par “Parex banku”, bet arī par pārējām bankām. Neviens no ekspertiem, nav teicis, ka šo banku vajadzēja slēgt.”

Lata devalvācija nav apspriežama

Jautājums par lata devalvāciju netiks apspriests, jo stabils lats ir galvenais Latvijas tautsaimniecības stabilitātes nosacījums, uzsver I. Rimšēvičs. Viņš uzskata, ka nav pieļaujami publiski paziņojumi, ka “budžeta grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu lata stabilitāti. Tas neatbilst patiesībai. Budžeta grozījumi un lata stabilitāte ir divas dažādas lietas. Ir cilvēki, kas cer nopelnīt uz Latvijas nestabilitātes rēķina, tas ļauj zināmā mērā iešūpot arī, piemēram, Zviedrijas tirgu. Spekulācijas par lata devalvāciju varētu mazināties tad, kad Latvija sāks dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem, pārstās būt lūdzēja lomā un pati spēs finansēt savu budžeta deficītu”.

Kā stimulēt tautsaimniecību

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, pirmkārt, nepieciešams nedalīts un tiešs atbalsts eksporta attīstībai, jo eksports nosaka visas tautsaimniecības atkopšanās izredzes, norāda LB prezidents. “Latvijas pārstāvniecībām ārzemēs jāpanāk, lai Latvijas preces tiktu pamanītas, lai Latvijas preču eksportēšanas panākumi tiktu saistīti ar konkrētu ārvalstīs strādājošu darbinieku atalgojumu, nepieciešama aktīva Latvijas Garantiju aģentūras darbība.”

Eksporta izredzes gada otrajā pusē būs atkarīgas gan no ārējiem, gan iekšējiem notikumiem, prognozē I. Rimšēvičs. No vienas puses, Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs joprojām vērojams vājš pieprasījums, kas diezin vai uzlabosies līdz gada beigām, tātad tas neveicinās eksporta atkopšanos. No otras puses, Latvijā ražošanas izmaksas krīt, un, sākot izsniegt eksporta garantijas, uzņēmumi varēs sekmīgāk konkurēt arī šādos tirgos.

Avots: Gita Kronberga, LV.LV