Eksperti: Ziemeļkoreja pašlaik pārdzīvo spēcīgāko krīzi pēdējās pusotras desmitgades laikā

Ziemeļkoreja pašlaik pārdzīvo spēcīgāko iekšpolitisko un ekonomisko krīzi pēdējās pusotras desmitgades laikā, teikts Korejas attīstības institūta – autoritatīva analītiskā centra pie Dienvidkorejas valdības – ziņojumā.

Pēc Seulas analītiķu domām Ziemeļkorejas, kas koncentrējusi maksimālas pūles savu raķešu izstrādei un kodolprogrammas realizācijai, rīcībā nav savu iedzīvotāju nodrošināšanai nepieciešamā pārtikas daudzuma. Šī gada graudaugu ražas apjoms tiek vērtēts ar 4,29 miljoniem tonnu laikā, kad valstij ir nepieciešami kā minimums 5,13 miljoni tonnu.

Eksperti arī uzskata, ka 2009. gada otrajā pusē Ziemeļkorejas ekonomiku gaida spēcīgs kritums, ja vien Phenjana nevienosies ar starptautisko sabiedrību par attiecību atjaunošanu pēc sistēmas „palīdzība apmaiņā pret atbruņošanos”. Eksperti atzīmē, ka Ziemeķoreja „vēlas tikt atzīta kodolvalsts” un šī iemesla dēļ boikotē sešpusējās runas par Korejas pussalu kā kodolbrīvu zonu.

Jāatgādina, ka periodā no līdz 1960. gadiem Ziemeļkoreja attīstīja savu ekonomiku daudz straujām, nekā Dienvidkoreja. Phanjanas rūpniecība pēckara posmā ik gadu pieauga vidēji par 25%, un par 14% gadā posmā no 1965. līdz 1978. gadam. Savukārt pagājušā gadsimta 90. gados pēc sociālistiskā bloka sabrukuma izsīka Ziemeļkorejas eksporta tirgi, un Phenjana izbeidzās ārvalstu valūta, kas ir nepieciešama ogļu un degvielas importam. Šo resursu trūkuma dēļ cieta lauksaimniecības mašīnbūve un ķīmiskā rūpniecība. Ķīmiskās rūpniecības krīzes dēļ cieta minerālmēslojumu ražošana, kā rezultātā smagu tirecienu saņēma lauksaimniecības produkcijas ražošana, un pārtikas trūkums pārvērtās nopietnā problēmā, ko padziļināja plūdu un sausumu sērija 1990. gadu vidū. Visi šie procesi notika uz ANO Drošības padomes noteikto sankciju un ASV aktivitāšu Ziemeļkorejas izolācijai no globālās finanšu sistēmas fona.

Avots: 2v.lv