Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Dace Ķezbere no amata atkāpties netaisās. To Ķezbere atzina intervijā laikrakstam “Neatkarīgā”.
Komentējot Saeimas Juridiskā biroja secinājumus, ka LTV valdes konkursā vajadzēja piemērot ne tikai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu, bet arī Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas, Ķezbere norādīja, ka konkursi uz valdes priekšsēdētāja vai agrāk ģenerāldirektora un valdes locekļu vietām dažādos laikos ir notikuši pēc dažādiem principiem. “Uldis Grava un Jānis Holšteins tika ievēlēti izsludināta konkursa rezultātā, kandidāti tika publiskoti, viss notika atklāti atbilstoši tad spēkā esošajam Televīzijas un radio likumam. Uzvarētājs tika iecelts amatā ar NEPLP lēmumu. Tad spēkā stājās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, vēlāk tika pieņemts Kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kuru veidojot likumdevēji nebija iedomājušies, ka LTV un Latvijas Radio (LR) arī ir valsts kapitālsabiedrības. Par to sāka domāt, sludinot jaunus konkursus uz šo mediju valdi. Tad šis likums bija jaunāks un tā spēku atzina par lielāku,” norādīja NEPLP vadītāja.
“Jā, saņēmām kritiku par nominācijas komisijas neveidošanu, par ko runā arī Saeimas Juridiskais birojs. Bet, saprotot, ka šāda nominācijas komisijas veidošana un atlases procedūra neapmierina nedz mūs, nedz mediju vidi, iesniedzām grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Tie tika pieņemti, nosakot, ka šīs valdes izvēles normas tiek piemērotas attiecībā uz sabiedrisko mediju valdi, ja tās nav pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Grozījumi tika pieņemti pērn martā, un šis konkurss tika veidots pēc jaunā principa: izveidojām konkursa komisiju, konkursa trešā kārta bija atklāta, ar gala vērtēšanai virzītajiem pretendentiem varēja iepazīties sabiedrība,” skaidroja Ķezbere.
Runājot par to, vai izvēlētais LTV valdes vadītājs Einārs Giels bija atbilstošs amatam, Ķezbere norādīja, ka Giela kļūda bija tā, ka viņš piekrita ļoti daudzām intervijām, domājot, ka ar visu tiks galā. Diemžēl netika. “Jaunajam cilvēkam tās ir pietiekami lielas dzīves mācības, tās ir mācības visai Latvijas sabiedrībai un arī politiskajai videi. Jāsaprot, ka šādus publiskus eksāmenus var uzrīkot jebkuram, kas kandidē uz kādu vadošu amatu, ka politiskajai videi, saslēdzoties ar mediju vidi, var būt šāds rezultāts. Otra lieta, ka uz mums kā neatkarīgu institūciju tiek mesti akmeņi no dažādām pusēm, gan no žurnālistiem, gan politiskās vides, kas arī ir dziļākas analīzes vērts,” uzsvēra NEPLP vadītāja.
Viņa skaidroja esošo kritiku ar to, ka Saeimā ienākuši jauni politiskie spēki, kurus interesē iegūt padomē savu ietekmi. “Šobrīd vakanta būs viena padomes locekļa vieta, bet, ļoti iespējams, būs aktivitātes, lai izbalsotu vēl kādu esošo locekli un iebalsotu citu. Uz to skatāmies kā uz Latvijas politiskās dzīves realitāti, katra Saeima nāk ar savām vēlmēm. Turklāt ir priekšvēlēšanu laiks, un redzam, ka NEPLP darbību politiķi izmanto arī Eiroparlamenta priekšvēlēšanu cīņā. Var minēt kaut vai Anda Kudora video rullīti, kurā viņš sit televizoru, aicinot nepieļaut Krievijas propagandu Latvijā. Ainārs Dimants arī startē ar savu retoriku par NEPLP notiekošo,” norādīja mediju uzrauga vadītāja.
“Padome ir ļoti darboties spējīga. Tik daudz darbu, cik padomei ir šobrīd tādēļ, ka budžets tika pieņemts vēlu, nav bijis sen. Ja mēs nebūtu darboties spējīgi, tad bez finansējuma paliktu daļa komerctelevīziju, netiktu izsludināts diasporas konkurss, netiktu nodrošināta Latgales apraide… Pēc Guntas Līdakas aiziešanas no padomes darbu katram ir vēl vairāk, tāpēc – jo ātrāk iegūstam jaunu kolēģi, jo labāk. Ja viņš pārstāvēs jaunos politiskos spēkus, ienāks ar savu, jaunu redzējumu – ļoti labi,” norādīja Ķezbere.
Runājot par tālāko rīcību ar LTV valdes konkursu, viņa uzsvēra, ka ir svarīgi, lai amatā būtu labi LTV valdes vadītāji. “Nedrīkstam vairs kļūdīties un teikt, ka nebija labi pretendenti, nebija no kā izvēlēties. Bet bažas vieš tas, ka nav skaidri spēles noteikumi, uz cik ilgu laiku darbs ir paredzēts – uz pieciem gadiem, kā to nosaka konkursa nolikums, vai uz gadu, kā tas varētu būt, ja tiks pieņemts Sabiedrisko mediju likums, kurā LTV un LR vadībā plānots ģenerāldirektors, nevis valde. Tā kā šis likums ir tapšanas procesā, man nav pārliecības, ka cilvēki ar augstām kompetencēm piedalīsies konkursā, kurā nav skaidrs viņu darbības laiks. Kultūras ministrija sola, ka pārejas noteikumos paredzēs, ka valde nostrādā konkursa nolikumā paredzētos piecus gadus. Ja tā būs, tad viss kārtībā! Bet tas vēl nav pieņemts. Atnāk jauna NEPLP, jaunā sastāvā, jauni, gaiši spēki un izvēlas jauno ģenerāldirektoru! Vecie kļūst lieki – gan vecā padome, gan tās izraudzītie valdes locekļi. Tāpēc man ir ļoti lielas bažas par to, vai šajā situācijā varam sagaidīt labākos pretendentus,” norādīja NEPLP vadītāja.
Vaicāta, vai Ķezbere atkāpsies no amata, viņa norādīja, ka vēlas šo procesu iziet līdz galam. “Es gribu redzēt balsojumu Saeimā, dzirdēt argumentāciju, kādus lielus pārkāpumus un kaitējumu Latvijas valstij ir izdarījusi NEPLP priekšsēdētāja. Gribu to izbaudīt līdz galam.”
Jau vēstīts, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Mediju politikas apakškomisijas deputāti. otrdien bija vienisprātis, ka līdz jaunam LTV valdes locekļu konkursam jānogaida, bet jau esošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nepieciešams precizēt normas, kas attiecas uz sabiedrisko mediju valdes locekļu apstiprināšanu amatā.
Foto: F64
