13. novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno skatīt taksometru kompānijas “Zelta bulta” —, kas plašāk pazīstama ar preču zīmi “Smile Taxi” — maksātnespējas lietu, ko par salīdzinoši nelielu parādu pieteicis degvielas tirgotājs “Neste Latvija”. Konfliktā iesaistīto pušu diametrāli pretējie viedokļi ir rosinājuši diskusiju par to, cik krīzes apstākļos kopumā pamatoti ir maksātnespējas pieteikumi un vai šajā jomā nebūtu jāievieš būtiski uzlabojumi.

“Neste Latvija” uzsver, ka “Zelta bultas” parāds par degvielu krājas jau kopš 2008. gada maija, taču pat pēc brīdinājuma nosūtīšanas par maksātnespējas ierosināšanu taksometru kompānija atmaksājusi tikai daļu parāda un šobrīd „Zelta bultas” nenokārtotās saistības joprojām veido vairākus tūkstošus latu. Tikmēr “Zelta bulta” uzsver, ka lielākā daļa parāda jau sen kā nomaksāta un „Neste Latvija”, iespējams, mēģina bojāt firmas tēlu, atspēlējoties par „Smila taxi” pāriešanu pie konkurentiem, t.i. SIA „Latvija Statoil”.

Iespējams, mēģina graut reputāciju

“Zelta bultas” valdes priekšsēdētājs Aleksejs Ignatjevs nra.lv norāda, ka uzņēmumam tik tiešām bijis “Neste Latvija” parāds apmēram 12 tūkstošu latu, taču parāds izveidojās paša degvielas tirgotāja vainas dēļ, jo „Neste Latvija” nenodrošināja savlaicīgu pārskatu sniegšanu. “Daudzi mūsu šoferi tik tiešām bija pārtērējuši limitus, taču mēs to nevarējām savlaicīgi nokontrolēt, jo degvielas tirgotājs kavējās ar atskaitēm. Tieši šis bija viens no iemesliem, kādēļ izlēmām nomainīt degvielas piegādātāju, pārejot pie SIA „Latvija Statoil”, klāsta A. Ignatjevs. “Tādēļ šobrīd konfliktu jo nepatīkamāku padara tas, ka „Neste Latvija” mūs pieteica maksātnespējai tieši pēc tam, kad izvēlējāmies jaunu sadarbības partneri,” uzsver uzņēmējs, dodot mājienu, ka konflikta patiesais iemesls, iespējams, ir sarūgtinājums par “Zelta bultas” sadarbību ar “Neste Latvija” konkurentiem.

Tāpat A. Ignatjevs norāda, ka lielākā daļa no parāda jau ir dzēsta un uz šo brīdi parādsaistības varētu sastādīt tikai ap 3000 latu. „Man nav izprotams „Neste Latvija” pamatojums, piesakot maksātnespēju, jo šogad uzņēmumā aktīvi ir sabalansēti ar parādsaistībām. Turklāt „Neste Latvija” esam parāda salīdzinoši ļoti maza summu attiecība pret mūsu mēneša apgrozījumu,” rezumē uzņēmējs. „Es varu izteikt tikai neizpratni par „Neste Latvija” rīcību, piesakot maksātnespēju tā vietā, lai risinātu sarunas par apmaksas termiņiem un nosacījumiem.”

„Neste Latvija” esot mēģinājis vienoties

„Neste Latvija” šobrīd uzsver: detalizētas atskaites par degvielas patēriņu uzņēmuma “Zelta Bulta” tika nosūtītas reizi mēnesī, taču 2008. gada martā taksometru firmas parāds bija ap 12 tūkstoši latu un, abiem uzņēmumiem nespējot savstarpēji vienotie, pērn septembrī parāda piedziņas procesā tika iesaistīts parādpiedziņas uzņēmumu “Creditreform Latvija”.

Tiesa, pēc maksājuma grafika saskaņošanas, SIA “Zelta bulta” turpināja veikt nelielus maksājumus, bieži neievērojot grafiku. Pēdējais maksājums 100 latu apmērā no SIA “Zelta Bultas” tika saņemts 2009. gada 4.jūnijā, pēc kā turpmāk ne maksājumi, ne informācija no klienta vairs neesot saņemta un “Neste Latvija”, iepriekš brīdinot debitoru, 2009. gada 6. oktobrī pieteica tā maksātnespēju. Uz šo brīdi parāds sastāda 3427 latus.

Rosina mainīt likumu

Jāpiebilst, ka šis incidents rosināts diskusiju par to vai krīzes apstākļos, kad daudzi uzņēmumi nonāk finansiālās grūtībās, maksātnespējas pieteikšana nav kļuvusi par modes lietu, kas tomēr būtu jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Nesen dibinātā taksometru kompānija „Baltic taxi” šoreiz nostājas savu kolēģu pusē un šī uzņēmuma valdes loceklis Jānis Naglis norāda: „Latvijā uzņēmumu maksātnespējas procesa pieteikumi ir kļuvuši par modes lietu. Nenoliedzami, šodienas ekonomiskajos apstākļos ir gadījumi, kad šis pieteikums ir pēdējais solis finanšu attiecību sarežģījumu atrisinājumam. Tomēr aug to gadījumu skaits, kad maksātnespējas procesa pieteikums un tam sekojošie oficiālie tiesas paziņojumi tiek, acīmredzami, izmantoti kā iebiedēšanas un savdabīgas motivācijas instrumenti parādu piedziņai un mēģinājumiem vājināt konkurentu pozīcijas, bojājot viņu reputāciju. Šobrīd Maksātnespējas likumā noteikts, ka pietiek ar parādu 1500 latu apmērā, lai būtu radīts pamats maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikumam. Turklāt šādu pieteikumu var iesniegt jebkurš kreditors, pie tam nesot minimālu atbildību par savu rīcību.” Tāpat, Jānis Naglis uzskata, ka neloģiski ir tas, ka, ja parādnieks un kreditors pēc iesnieguma izdarīšanas spēj tomēr vienoties par izlīgumu, likums liedz maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam šo pieteikumu atsaukt.

Tādējādi J. Naglis uzskata, ka esoša situācija, jo īpaši krīzes apstākļos, pieprasa likumdošanas uzlabojumus. Kā vienu no uzlabojumiem J. Naglis piedāvā ieviest normu, kas paredzētu lielāku atbildību prasības iesniedzējam, piemēram, naudas sodu par nepamatotiem pieteikumiem. Tāpat, viņaprāt, tiesām, pieņemot maksātnespējas pieteikumu, vajadzētu pieprasīt ne tikai sadarbības līgumus un salīdzināšanas aktus, bet obligāti arī neapmaksātos rēķinus un preču pavadzīmes.

Situācija krasi pasliktinās

Jāsaka, ka maksātnespēja ir viens no draudiem, kas krīzes apstākļos jo īpaši varētu skart tieši Baltijas valstis. Vēl pērnā gada nogalē kredītinformācijas un parādu iekasēšanas firmas Verband der Vereine Creditreform (VVC) pētījums liecināja, ka no astoņām jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Baltijas valstis pasaules finanšu krīze skars vairāk. Pagājušajā gadā Baltijas reģionā tika reģistrēts lielākais maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Lietuvā no katriem 10 000 uzņēmumiem par maksātnespējīgiem kļuva 115 uzņēmumi, Igaunijā tie bija 108, bet Latvijā 99.

Vidēji šajās astoņās jaunajās ES dalībvalstīs aizvadītajā gadā par maksātnespējīgiem tika pasludināti 52 uzņēmumi no katriem 10 000 uzņēmumiem. Kopējais maksātnespējīgo uzņēmumu skaits jaunajās ES dalībvalstīs 2008.gadā pieauga par 11.6% (21 577). Pieaugumu virs vidējā rādītāja uzrādīja Slovēnija (+17.3%), Ungārija (+16.4%) un Lietuva (+13%). Lai gan Latvijā maksātnespējīgo uzņēmumu apjoms pērn bija vairāk vai mazāk līdzvērtīgs 2007. gada rādītājiem, eksperti prognozēja, ka 2009. gadā aina būs daudz bēdīgāka.

To apliecina arī skaitļi. Šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējo gadu līdzīgiem periodiem, maksātnespējas pieteikumu skaits pieaudzis gandrīz trīs reizes. Gada pirmajos sešos mēnešos tika saņemtas 1319 lietas, salīdzinot ar 519 pērn pirmajā pusgadā. Pirmajos sešos mēnešos ierosinātas arī 45 maksātnespējas lietas pret fiziskām personām, pērn kopumā bija četras lietas.

Juristi iesaka tomēr mēģināt vienoties

Tikmēr parādu piedziņas kompānijas „Intrum Justitia” direktore Agnese Priedīte komentē: „Naudas plūsmas palēnināšanās būtiski apgrūtina uzņēmumu darbību, tāpēc kreditori pret saviem parādniekiem ir gatavi vērsties aizvien aktīvāk. Šodien parādās jauna tendence – daudzi uzņēmumi ir pat gatavi ierosināt maksātnespējas procesu pret debitoru, cerot tādā veidā atgūt savu parādu. Diemžēl lielākajā tiesā gadījumu tas nav risinājums. Maksātnespējas procesu regulē likumdošana. Ja tiks panākta parādnieka maksātnespēja – parādu kreditors varēs atgūt vēl sarežģītākā ceļā, ja vispār to varēs atgūt. Diemžēl lielākajā tiesā gadījumu, kreditoru sapulces pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, jo parādniekam nav līdzekļu, lai turpinātu savu darbību un nokārtotu saistības. Vienmēr der atcerēties, ka no bankrotējuša uzņēmuma visbiežāk neko piedzīt vairs nevar.”

Avots: NRA.lv