Lembergs: Novadu reformā republikas statusu saglabā tās pilsētas, kurām ir visstraujākais iedzīvotāju skaita samazinājums

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) plānotajā administratīvi teritoriālajā reformā pilsētu pievienošanu novadiem un to pielīdzināšanu pagasta statusam argumentē ar iedzīvotāju skaita samazinājumu, taču faktiski republikas pilsētas statuss saglabāts tikai tām pilsētām, kurām ir visstraujākais iedzīvotāju skaita kritums, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Valdībā tika skatīts VARAM ziņojums, kurā it kā bija pamatojums, kāpēc nepieciešamas izmaiņas pašvaldību izkārtojumā Latvijā, un tai skaitā varēja iegūt atbildi uz jautājumu, kāpēc republikas pilsētas, izņemot Rīgu un Jūrmalu, ir jāapvieno ar novadiem. Ziņojumā tika norādīts, ka “neskatoties uz to, ka republikas pilsētas ir nozīmīgākie ekonomiskās aktivitātes centri, arī tajās iedzīvotāju skaits ir samazinājies [..]. Tas liek secināt, ka pilsētu kā atsevišķu pašvaldību pastāvēšana nav ilgtspējīga.” Tātad pilsētas izmirs. Un tāpēc – kas ir jādara? Jāpievieno pilsētas novadiem,” ministrijas pieeju raksturoja Lembergs.

“Bet iedzīvotāju skaits ir no kā atkarīgs? No pieauguma, kurš veidojas no tā, cik piedzima, mīnus, cik nomira. Ja piedzima vairāk nekā nomira, tātad ir dabīgais pieaugums. Un tad jautājums – vai vairāk dzemdēs vai mazāk mirs? Vai vienlaicīgi vairāk dzemdēs un mazāk mirs? Un otrs – no kā tas ir atkarīgs? No migrācijas. Jo vairāk iebrauks nekā izbrauks, tad arī būs pozitīvs saldo, kā rezultātā iedzīvotāju skaits nevis samazināsies, bet pieaugs. Tas ir pateikts oficiālajā valdības dokumentā,” uzsvēra Lembergs.

Pēc viņa sacītā, pēc pieciem mēnešiem izrādās, ka, lai arī iedzīvotāju skaits ir samazinājies visās pilsētās, kaut kas ir mainījies, proti, klāt pie Rīgas un Jūrmalas nākusi klāt Daugavpils, Liepāja un Rēzekne. “Varbūt viņiem ir iedzīvotāju skaits šajā laikā palielinājies?” retoriski vaicāja politiķis.

Viņš norādīja uz grafiku, kurā redzams, ka gan Daugavpilī, gan Liepājā, gan Rēzeknē iedzīvotāju skaits 2019. gadā ir samazinājies.

“Rīgas pastāvēšana ir ilgtspējīga? [samazinājums 30%] Nav. Tad kāpēc tā netiek pievienota novadam? Jelgavu arī nesaglabā. Viņiem mīnuss ir 23%. Tad kur vairāk samazinās? Jelgavā vai Daugavpilī? Kas ir lielāks samazinājums – 23% vai 34%? Valdība saka, ka 23% samazinājums ir lielāks nekā 34%. Kurā skolā māca, ka 23% ir lielāks nekā 34%? Liepājā samazinājums ir par 39%, Jelgavā par 23%, bet Ventspilī samazinājums ir par 31%. Tad kur ir lielāks samazinājums? Liepāja būšot republikas pilsēta, bet Ventspils nebūšot,” esošo situāciju komentēja Lembergs.

Pēc politiķa sacītā, vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums novērojams tieši Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē, kuras koalīcijas partijas vienojušās tomēr neapvienot ar apkārtējiem novadiem.

“Un tad atgriežamies pie teksta, kas rakstīts valdības dokumentā. Tātad tas liek secināt, ka pilsētu kā atsevišķu pašvaldību pastāvēšana nav ilgtspējīga. Un tagad pieņem lēmumu, ka tomēr jāsaglabā. Bet kā, ja nav ilgtspējīga? Kā tas iet kopā? Lūk, tādas muļķības ir sarakstītas oficiālos valdības dokumentos un šajos pieņemtajos lēmumos,” uzsvēra Lembergs.

Kā zināms, VARAM precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Tas paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, kā arī izveidot 34 novadus.