Tas nekad nebūs populārs stāsts – iedot partijai naudu, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja politologs Filips Rajevskis.

Komentējot tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) izteikumus, ka partiju finansēšanas atlikšanas būtu “kompromiss ar noziedzniekiem, kuri sponsorē partijas”, viņš norādīja, ka partiju finansēšanai nav nekāda sakara ar noziedzniekiem.

“Tas ir tiesībsargājošo iestāžu jautājums. Runa ir par sponsoru ietekmi, bet arī to šīs izmaiņas nerisinātu. Nauda un politika iet roku rokā, un esmu pārliecināts: vienalga, cik dos valsts, tik un tā būs arī privātais finansējums. Tomēr politiskajām partijām ir sava funkcija: tām, pirmkārt, ir konsultatīva nozīme – tās ir kā tilts starp sabiedrību, politisko varu un valsti. Šis konsultāciju process ir jāfinansē. Bet – kas maksā, tas pasūta mūziku. Protams, privātajiem sponsoriem šis konsultatīvas process ir svarīgs viņu interesēs, bet mums, vēlētājiem, ir svarīgi, lai partijas komunicē ar sabiedrību. Tajā, ka Saeimas partiju reitingi ir katastrofāli zemi, var vainot tikai pašu partiju neizdarību. Katrus četrus gadus mēs dabūjam kaut kādus “varoņus” uz baltiem zirgiem, katru reizi arvien vairāk viļamies, bet partijām nav naudas, lai strādātu ar vēlētājiem, lai pārliecinātu viņus par savu ideju pareizību,” komentēja politologs.

Savukārt runājot par to, ka finansējums partijām tiek palielināts laikā, kad ne mediķiem, ne skolotājiem nav naudas, Rajevskis norādīja, ka “kauns nav dūmi, acīs nekož. ” “Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām – trīs gadi. Es šādā situācijā vairāk domātu par to, kā es atskaitīšos vēlētājiem. Tas nekad nebūs populārs stāsts – iedot partijai naudu. Ir daudz jādomā, lai pēc trim gadiem vēlētāji pateiktu: jā, tas nebija slikts lēmums,” uzskata politologs.

“Arī sponsori nedos naudu tikai tāpēc, ka konkrētajām partijām ir lieliska ideoloģija, bet gan par konkrētām lietām. Un tad ir loģisks jautājums: vai valsts, iedodot šo naudu, uzvedas kā sponsors? Kam partijas tērēs šo naudu? Naudas masai palielinoties, jāskatās uz tēriņu objektiem. Katrā ziņā šo naudu nevajadzētu tērēt smadzeņu skalošanai. Partijnieki jāpiespiež domāt par šo naudu,” uzskata Rajevskis.

Viņa ieskatā šobrīd visdramatiskākais stāvoklis ir Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kas varētu mēģināt ieņemt valdības opozicionāru lomu, kas pati par sevi ir jauka loma, jo tā dod plusus. Taču šī loma sāk jau robežoties ar klaju destrukciju.

“Domāju, ka JKP ir plāns par opozīciju, kas viņiem būtībā ir vienīgais glābiņš. Bet viņiem jāzina: kā un kad pareizi nonākt opozīcijā? JKP uz šiem jautājumiem nav atbildējusi, tāpēc viņi pagaidām turas valdībā,” sacīja Rajevskis.

Pēc viņa sacītā, šo partiju neinteresē problēmas kā tādas, jo valdība tai ir tikai rīks, lai saglabātu politisko varu ilgākā laika posmā. “Koalīcija ļauj bordānistiem būt skaļiem un demonstratīviem, sak, ļaujiet viņiem runāt – viņi paši sevi noraks. Vispareizākais ir uzdzīt viņus palmā: lai visi redz to nepievilcīgo pēcpusi (..) Un JKP reitingi pastāvīgi krīt. Kādubrīd tie pakāpjas par kādu niecīgu procentpunktu, tad atkal nokrīt atpakaļ, un es viņu vietā jau būtu sācis uztraukties,” norādīja politologs.

Foto: Saeimas kanceleja