Valdība ir vienojusies laikā līdz budžeta grozījumu pieņemšanai ministriju tēriņus ierobežot par 15%. Pašlaik ministrijas izstrādā budžeta samazinājuma par 20%, 30% un 40% variantus, bet, kāds būs gala samazinājums un uz kuru valsts iestādi attieksies 20%, un uz kuru 40% samazinājums, lems valdība.
Dombrovskis uzsvēra, ka darbā pie budžeta grozījumiem netiek mazināts viss budžets, jo tas ir sadalīts mazināmajā un nemazināmajā daļā. Vakar valdība palielinājusi nemazināmo budžeta izdevumu pozīcijas, līdz ar to mazināmajā budžeta daļā budžeta uzdevumus var nākties samazināt vairāk.
Pēc premjera stāstītā, lielākā nemazināmo budžeta izdevumu daļa ir pensijas, valsts parāda apkalpošanas izdevumi, iemaksas starptautiskajās organizācijās,kā arī atsevišķām sabiedriskā radio un televīzijas pozīcijām.
Budžeta samazinājums var skart arī atsevišķus pabalstu veidus, kurus Dombrovskis gan nenosauca, norādot, ka Labklājības ministrija pašlaik analizē iespējas.
Politiķis norādīja, ka pašlaik viss valdības darbs ir vērsts uz to, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, jo pretējā gadījumā būs vēl nepatīkamākas sekas, kad piespiedu kārtā var nākties pāriet uz pilnībā sabalansētu budžetu, jo vienkārši nebūs, kas Latvijai aizdod.
Dombrovska skatījumā, partiju un politiķu vidū pieaug izpratne par bēdīgo finanšu situāciju valstī, tāpēc premjers cer, ka budžeta veidošanas gaitā īpaši daudz populistisku gājienu nebūs.
Premjers uzsvēra, ka ļoti būtiski ir vienoties par strukturālām reformām valsts pārvaldē, kas lielāko ietaupījumu dos 2010.gadā, kaut vai tāpēc, ka šajā gadā reformas attieksies uz visu gadu.
Kā norādīja politiķis, ir skaidrs, ka būtiskās strukturālās reformas līdz jūnijam nevarēs tikt pabeigtas, bet būtiski ir par tām vienoties, lai būtu skaidrs, kā iecerētos rezultātus sasniegt. Izglītības un veselības jomās būtībā reformu plāns jau ir tapis iepriekšējos gados sadarbībā ar Pasaules Banku.
Runājot par iespējām valsts budžetā izmantot valsts uzņēmumu rezervē esošos līdzekļus, Dombrovskis atzina, ka FM pašlaik analizē šādas iespējas, taču esot jāsaprot, ka šo līdzekļu piesaiste budžetā nemazinās tā deficītu – ar tiem vien varētu nepieciešamības gadījumā risināt naudas plūsmas problēmas.
Savukārt veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) sūrojās, ka vakar valdībā joprojām esot spriests par izdevumu samazināšanu matemātiski, piemēram, slimnīcām no maija vajagot “nogriezt” vēl ap 20% finansējuma, kas neesot īstenojams kaut vai no laika viedokļa.
Eglīša skatījumā ārstniecībā līdzekļu samazinājums vairs neesot iespējams, lai arī varot analizēt atsevišķu programmu īstenošanu. “Veselības finansējums mums ir bijis zem Eiropas Savienības līmeņa,” apgalvoja ministrs.
Ministrs brīdināja, – ja veselības aprūpē būtiski samazinās ārstu atalgojumu un medicīnas darbinieki masveidā aizplūdīs uz privāto sektoru, būšot risks, ka kvalitatīvu medicīnisko aprūpi saņem tikai maksātspējīgie.
Avots: www.skatiens.lv
