„Visā pilnībā esam gatavi garantiju izsniegšanai Latvijas uzņēmējiem. Mēs sākam jaunu programmu, kuras ietvaros uzņēmēji varēs saņemt garantijas projektiem līdz trim miljoniem eiro,” saka SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” direktors Ivars Golsts.
Zaļā gaisma ar Eiropas Komisijas svētību
Latvijas uzņēmēji šīs garantijas gaida kā glābiņu. Ekonomikas ministrija tās solīja (un bija ierakstījusi arī savu darbu grafikā) jau 16. martā. Ministru kabineta noteikumu projekts “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai” valdībā tika akceptēts jau 17. februārī. Taču atbalsta sniegšanas nosacījumi vēl bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kas pozitīvu atzinumu, gan norādot nepieciešamos precizējumus, sniedza 20. martā. MK noteikumu projektu atkārtoti izskatīja Ministru kabinetā 24. martā, un pēc publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” 1. aprīlī šodien, 2. aprīlī, Ministru kabineta noteikumi Nr. 269 “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai” stājas spēkā.
I. Golsts pieļauj, ka trijos mēnešos, kopš beigusies iepriekšējā kredītu garantēšanas valsts atbalsta programma (tās ietvaros tika izsniegtas 359 garantijas vairāk nekā 34 miljonu latu vērtībā), bet jaunā netika sākta, varētu būt izveidojusies to projektu rinda, kuri nepietiekamā nodrošinājuma dēļ banku aizdevumus nevar saņemt un gaida garantijas. Tieši tas arī ir šīs valsts atbalsta programmas mērķis – nodrošināt komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai un Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanai, saņemot garantijas situācijās, kad uzņēmuma rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā un bankas komersantu novērtē kā pārāk riskantu.
MK noteikumi paredz, ka LGA sniegs garantijas par šādiem finanšu pakalpojumiem: aizdevums investīcijām; apgrozāmo līdzekļu aizdevums; finanšu līzings; faktorings, kurā parādnieki ir Latvijā reģistrēti komersanti un klients (komersants) saskaņā ar noslēgto faktoringa līgumu atbild faktoram (kredītiestāde vai tās meitassabiedrība) par nodotā vai nododamā prasījuma drošību (aizdevumi investīcijām, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, finanšu līzings un vietējais faktorings).
Kā norāda I. Golsts, riska dalījums paliek tāds pats kā iepriekšējā programmā: LGA sniegtā garantija segs līdz 80% no finanšu pakalpojuma, bet vienam komersantam ne vairāk kā 3 miljonus eiro. “Tagad mēs slēgsim divpusējus līgumus ar banku. Iepriekš aģentūrai bija trīspusēji līgumi – gan ar banku, gan uzņēmējiem. Vēl jaunums ir tas, ka garantijas drīkstam dot ne tikai jauniem aizdevumiem, bet saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu 6. punktu tās izmantot kā nodrošinājumu tā dēvētajām kredītbrīvdienām – ja banka komersantam atliek investīciju aizdevumu un finanšu līzinga pamatsummas maksājumu uz vienu līdz diviem gadiem. Es domāju, tas uzņēmējiem varētu būt ļoti svarīgi tieši šobrīd, kad bankas pārvērtē nodrošinājuma lielumu.”
Garantiju nodrošinājuma apjoms palielināsies
Pagaidām LGA izsniegs garantijas, balstoties uz savu, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kā saka I. Golsts, “diezgan ievērojamo pamatkapitālu”. Taču drīzumā tiek gaidīts tā palielinājums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem vēl par 20 miljoniem latu. Turklāt, kā norāda LGA direktors, sagatavošanā ir MK noteikumi, kas paredz Valsts kases galvojumu 100 miljonu latu apmērā par aģentūras izsniegtajām garantijām.
“Salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu, garantiju nodrošinājums gaidāms ievērojami lielāks.”
Tātad salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu garantiju nodrošinājums gaidāms ievērojami lielāks. “Taču jāņem vērā, ka situācija tautsaimniecībā ir gluži cita, jo šobrīd dramatiski ir kritusies jebkādu nodrošinājumu vērtība, līdz ar to ir pieaugusi LGA garantiju loma,” spriež I. Golsts. “Tas, vai būs daudz projektu, ko bankas vēlēsies finansēt ar mūsu garantijas palīdzību, rādīs nākotne. Bet garantiju jēga ir tā, ka tām vajadzētu stiprināt banku atsaucību kredītu piešķiršanā. Vai bankas uzskatīs, ka šajos apstākļos ir dzīvotspējīgi projekti, kam sniegt aizdevumus, tas ir primārais jautājums. Uzņēmējiem ir jādodas uz savu banku, jāsaņem bankas kredītkomitejas lēmums par aizdevuma piešķiršanu, ja tiek sniegts Garantiju aģentūras papildu nodrošinājums. Bankas kredītu menedžeris jebkurā situācijā var izvērtēt, vai esošais uzņēmēja nodrošinājums ir pietiekams vai ir nepieciešams papildu galvojums. Tas ir katras bankas ziņā. Bet šeit ir jāuzsver – mūsu garantijas var kalpot par papildu nodrošinājumu, jo uzņēmējam tik un tā kaut kas ir jāieķīlā no savas puses. Bet galvenais, protams, lai projekts būtu dzīvotspējīgs.”
Garantiju atbalsta ierobežojumi
Līdzīgi kā citās atbalsta programmās, atbalstu nepiešķir zivsaimniecībai un akvakultūrai, lauksaimniecības produktu primārajai ražošanai, ar zināmiem nosacījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, darbībām, lai importētu preču vietā izmantotu vietējās preces, ogļu nozares komersantiem, kravas autotransporta līdzekļu iegādei komersantiem, kas veic komercpārvadājumus ar autotransportu.
Avots: LV.LV / Mudīte Luksa
