Eksperti: eiro Latvijā ieviest iespējams vēl pirms 2012.gada

Atbildot uz Latvijas uzņēmēju uzstājīgajiem aicinājumiem pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, Latvija vajadzētu apsvērt iespēju vēl pirms 2012.gada ieviest eiro kā likumīgu maksāšanas līdzekli paralēli latam, uzskata politologs Pēteris Viņķelis. Šādam solim gan jābūt detalizēti saskaņotam ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un citām ES institūcijām.

Politologs piekrīt, ka ES Pamatlīgumā atrunātos Māstrihtas kritērijus ātri „mīkstināt” diezin vai būtu iespējams. Tādēļ Latvijai varētu eiro ieviest vienpusēji, tomēr paralēli saglabājot arī latu. „Šādi varētu ieiet pa eirozonas durvīm, pa kurām, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, savādāk iekļūt varētu būt ļoti grūti,” saka P.Viņķelis.

„Ja šāds solis būtu saskaņots ar Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Komisiju un pats galvenais – Eiropas Centrālo banku, tad, iespējams, Latvija vēlāk varētu jau oficiāli pievienoties eirozonai. Protams, zinām, ka Centrālā banka ir ļoti konservatīva iestāde, tomēr jāatceras, ka mēs dzīvojam ļoti neparastā laikā, kad var tikt pieņemti arī dažādi neordināri lēmumi,” uzskata politologs.

Viņš atsaucas uz Londonas Ekonomikas skolas profesora Vilema Bitera jau kādu laiku iepriekš pausto viedokli, ka eiro kā legāla maksāšanas līdzekļa ieviešana paralēli Baltijas valstu nacionālajām valūtām nav pretrunā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un Māstrihtas kritērijiem.

V.Biters uzsvēris, ka eiro kā paralēla maksāšanas līdzekļa īslaicīga ieviešana nav uzskatāma par vienpusēju eiro ieviešanu, ko stingri nosoda ES pamatlīgums, ECB un, kas juridiski liegtu vēlāk jau legāli pievienoties eirozonai. Šajā gadījumā eiro paralēli kļūtu par likumīgu maksāšanas līdzekli, kurā iespējams veikt norēķinus, maksāt nodokļus, tomēr nacionālās valūtas arī tiktu saglabātas. Šī arī ir būtiska atšķirība no Kosovas un Melnkalnes, kuras vienpusēji ieviesušas eiro, pilnībā atsakoties no savām nacionālajām valūtām, pauda britu ekonomikas profesors.

Latvijas Banka (LB) gan apšauba šādu eiro ieviešanas iespēju un brīdina, ka šāds solis varētu vēlāk jau nopietni apdraudēt Latvijas oficiālu pievienošanos eirozonai. „No Eiropas monetārās savienības viedokļa tas būtu mēģinājums pie eiro tikt, tā teikt, caur ķēķa durvīm – pārkāpjot tās pamatprincipus. No Eiropas partneru viedokļa tā būtu kopīgu vienošanos rupja ignorēšana,” norādīja LB Preses dienestā.

LB uzsver, ka šādam solim ir arī būtiski ekonomiski pretargumenti. „Divu valūtu vienlaicīga aprite uzņēmējiem un valsts institūcijām liks ieviest un uzturēt dubultas maksājumu, uzskaites u.c. sistēmas. Vai Latvija, tās uzņēmēji ir tik bagāti, ka var atļauties to, ko vecās ES dalībvalstis savulaik nejaudāja?” vaicā LB Preses dienests.

Par tikpat būtisku pretargumentu kā izmaksas, LB uzskata arī līdzvērtīgas konkurences nosacījumu apdraudējumu uzņēmēju vidū. „Ja valsts būs gatava uzņemties visus konvertācijas izdevumus attiecībā uz eiro, tādējādi subsidējot uzņēmējus, kuri darbojas ar eiro, – kāpēc gan lai eksportētājs, kurš par savu produkciju saņem, piemēram, sterliņu mārciņas, nonāktu diskriminēta zaudētāja lomā?” norāda LB Preses dienests, piebilstot, ka tāpat būtu jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai no eiro iekasētajiem nodokļiem arī algas, pabalsti un pensijas tiktu izmaksātas eiro. „Tad valstij jānodrošina pilnvērtīga eiro aprite Latvijas ekonomikā. Tomēr Latvijas Banka nav eiro emitētāja un neatbild par skaidro eiro apgrozību.”

Vairums no Māstrihtas kritērijiem ir atrunāti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. un 104.pantā, kā arī līgumam pievienotajā 21.protokolā. ES pamatlīguma grozīšana būtu laikietilpīgs process un varētu ilgt gadu vai pat divus gadus. Vispirms Eiropadomei būtu jāpieņem politisks lēmums par starpvaldību konferences sasaukšanu. Pēc tam šai starpvaldību konferencei būtu jāļauj aptuveni gadu saskaņot dalībvalstu viedokļus, bet pozitīva iznākuma gadījumā izmaiņas pamatlīgumā atkal apstiprinātu Eiropadomes samitā. Visbeidzot visām dalībvalstīm šīs izmaiņas būtu jāratificē, kas atkal prasītu laiku.

Avots: NRA.lv