FM: Februārī apstrādes rūpniecībā spēcīga izaugsme

Latvijas rūpniecībā šā gada februārī tika reģistrēts kritums, nozares izlaidei salīdzinājumā ar pērnā gada februāri samazinoties par 3,2%. Tik spēcīgu izlaides apjomu kritumu rūpniecībā noteica straujais apjomu samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 25,9%. Tikmēr apstrādes rūpniecībā, kā arī ieguves rūpniecības sektorā turpinājās izaugsme. Tādējādi rūpniecības nozarēs turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotās tendences, februārī apstrādes un ieguves rūpniecības pieaugumiem kļūstot spēcīgākiem, savukārt enerģētikas kritumam – vēl straujākam.

Elektroenerģijas un gāzes apgādes kritumu noteica pērnā gada februāra augstā bāze, kā arī šā gada februāra laika apstākļi, kā rezultātā ūdens pietece Daugavā bija zema. Toties ieguves rūpniecības kāpums 2019. gada februārī sasniedza 12,4%, kas bija spēcīgākais nozares pieaugums kopš 2018. gada jūlija. Savukārt apstrādes rūpniecība uzrādīja pēdējā gada augstāko izaugsmi, nozares izlaidei šā gada februārī palielinoties par 5,7%.

Apstrādes rūpniecības izaugsmi februārī noteica spēcīgs pieaugums vairākās apakšnozarēs, kā arī izlaides apjomu kāpums tajās apakšnozarēs, kurās iepriekš bija vērojams sarukums. Visbūtiskāko devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē noteica gatavo metālizstrādājumu ražošana, kuras apjomi gada griezumā pieauga par 20,4%. Tā rezultātā februārī apakšnozarē bija sasniegts ļoti augsts izlaides līmenis, ko noteica vairāki vienreizēji faktori, un tik augstus izlaides apjomus turpmākajos mēnešos atkārtot varētu būt grūti.

Būtisku devumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē februārī nodrošināja arī kokrūpniecība, apjomiem pieaugot par 4,8%. Tā kā kokrūpniecība veido gandrīz 30% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides, arī viencipara izaugsme šajā apakšnozarē būtiski ietekmē apstrādes rūpniecības kopējos rezultātus.

Izcilus rezultātus turpināja uzrādīt ar mašīnbūvi saistītās apakšnozares, šā gada februārī salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi par 18% palielinoties elektrisko iekārtu ražošanai un par 16,4% pieaugot iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomiem. Datoru un elektronisko iekārtu ražošana janvārī nepieauga, savukārt februārī apakšnozarē atkal tika fiksēta strauja izaugsme, gada griezumā ražošanas apjomiem palielinoties par 20,8%.

Savukārt pārtikas produktu ražošanā 2019. gada februārī pirmo reizi kopš pērnā gada aprīļa ir reģistrēts kāpums. Un, lai arī šis kāpums ir mērens (+2,1% gada griezumā), tam iespējams pievēršama vislielākā uzmanība, ņemot vērā vājo apakšnozares sniegumu iepriekšējos mēnešos. Starp pārtikas produktu grupām pieaugums februārī bija zivju pārstrādē, augļu un dārzeņu pārstrādē, kā arī piena produktu ražošanā, kur visa pērnā gada laikā tika reģistrēti būtiski ražošanas apjomu kritumi.

Arī turpmākajos mēnešos pārtikas produktu izlaidei vajadzētu pieaugt, ņemot vērā iepriekšējā gadā veiktos ieguldījumus apakšnozarē, kopējiem nefinanšu investīciju apjomiem pārtikas rūpniecībā 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaugot par 9,3%. Turklāt Latvijā lielākais pārtikas produktu ražošanas uzņēmums AS “Dobeles dzirnavnieks” šogad ir sācis 18 miljonus eiro vērta investīciju projekta īstenošanu, kas līdz 2020. gada beigām paredz bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi.

Pēc vairāku mēnešu izlaides krituma februārī izlaides pieaugums fiksēts arī būvmateriālu ražošanā (+3,8%). Izlaides kāpums bijis arī vairākās citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Tikmēr par 16,8% saruka apģērbu ražošanas apjomi un dažu citu apakšnozaru izlaide.

Latvijas rūpnieku konfidences indikators šā gada martā atkal nedaudz pazeminājies, ko visbūtiskāk ietekmēja uzņēmēju novērtējums par sagaidāmajiem ražošanas apjomiem, kas tuvākajos mēnešos varētu uzrādīt lēnāku pieaugumu. Arī Eiropas Savienības kopējais patērētāju un uzņēmēju ekonomiskās konfidences indikators (ESI) turpināja lejupslīdi, martā uzrādot kritumu jau septīto mēnesi pēc kārtas. Tas norāda uz ārējā pieprasījuma bremzēšanos, jo pēdējā pusgada laikā ESI ir samazinājies arī tādās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kā Vācijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē. Tajā pašā laikā Latvijas ESI atrodas stabili augstā līmenī, martā uzrādot indeksa vērtības pieaugumu, ko nodrošināja uzlabojumi pakalpojumu un būvniecības sektora konfidences rādītājos, kā arī patērētāju noskaņojumā.