Deficīta apmēru kopbudžetā noteica deficīts valsts konsolidētajā budžetā (ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus) 108,6 miljonu latu apmērā. Taču pašvaldību budžetā šā gada trijos mēnešos bija pārpalikums 64,6 miljoni latu.
Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2011. gada pirmo ceturksni, šā gada janvārī – martā valsts budžetā deficīts saruka par 121,7 miljoniem latu, savukārt, pašvaldību budžetā pārpalikums palielinājās par 19,6 miljoniem latu.
„Salīdzinājumā ar 2011. gada trijiem mēnešiem kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 16,0% un kopumā bija 1017,5 miljoni latu. Ekonomiskā attīstība, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošana sekmēja pieaugumu gandrīz visu nodokļu ieņēmumos,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi šā gada trijos mēnešos bija nedaudz zemāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Tas galvenokārt skaidrojams ar atsevišķās pašvaldībās noteikto nodokļa samaksas termiņa nobīdi par vienu mēnesi, ņemot vērā pašvaldību veiktos grozījumus saistošajos noteikumos par iespēju pašām noteikt piemērošanas nosacījumus pieauguma ierobežojuma apmēram attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli par zemi.
Pašvaldību budžetā, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojama labvēlīga situācija, joprojām saglabājoties pārpalikumam. Lielākais pārpalikums izveidojās Rīgas pilsētas pamatbudžetā un tas bija 20,4 miljoni latu, kas ir par 16,5 miljoniem latu vairāk nekā 2011. gada trijos mēnešos. Tāpat jāatzīmē, ka pašvaldību naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums marta beigās bija 286,2 miljoni latu un kopš šā gada sākuma tas palielinājās par 28,4 miljoniem latu.
Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi pašvaldību budžetā palielinājās galvenokārt uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma rēķina. Pozitīvās izmaiņas skaidrojamas ar darba samaksas, kā arī citu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu palielināšanos. Savukārt, pašvaldību budžeta izdevumi šā gada janvārī – martā saglabājās 2011. gada pirmā ceturkšņa līmenī. Taču jāatzīmē, ka bija vērojamas izmaiņas izdevumu pozīcijās, kur pieauga izdevumi atalgojumam un kapitālajiem izdevumiem, taču samazinājās izdevumi sociālajiem pabalstiem, kas ietver gan dzīvokļa pabalstu, gan garantētā minimāla ienākuma un pārējos pabalstus.
FM informē, ka Eurostat ir apstiprinājis 2011. gada faktiskos vispārējās valdības deficīta datus atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 95) metodoloģijai un 2011. gadā tas bija 494,1 miljoni latu jeb 3,5% no IKP. Jāatzīmē, ka deficīts bija būtiski zemāks nekā 2010. gadā (8,2% no IKP), kā arī zemāks nekā iepriekš prognozēts (4,5% no IKP), ņemot vērā sekmīgāku budžeta izpildi ekonomiskās situācijas uzlabošanās rezultātā.
Andris VilksIKPkonsolidācijaVID
