Dāņu un zviedru cīņas Dobelē: kā sveču bizness apkaro vēja ģeneratoru būvniecību

Ja pieejama elektrība, sveces vairs nav vajadzīgas – šādi savu oponentu naidu pret turbīnām skaidro zviedru vēja biznesa pārstāvis Latvijā. Kaut kādu iemeslu dēļ sveču ražošanas uzņēmums Baltic Candles Ltd ir uzņēmies flagmaņa lomu cīņai pret SIA Eolus iecerēto vēja biznesa projektu Tukuma un Dobeles novados.

Zviedru kompānija Eolus Vind AB ar meitasuzņēmuma starpniecību Latvijas zemē uz robežas starp diviem novadiem vēlas iedēstīt 52 vēja stacijas – no tām 25 Dobeles novadā un 27 Tukuma novadā. Nolūkotā vieta atrodas vairākus kilometrus no blīvas apbūves. NRA.lv par šo ieceri vēstīja jau pirms gada – šis varētu būt pirmais zaļās enerģijas projekts Latvijā, kas ir pašpietiekams un spēj pastāvēt arī bez OIK piemaksu mehānisma.

Piebiedrojas arī pirtnieki

Tuvojoties noslēgumam ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai, iecerei ir sarīkota plaša pretkampaņa. Tās vadībā atrodas cits ārzemnieks – dānis Jens Thorups, kam pieder sveču rūpnīca Dobelē un padotībā strādā ap 300 darbinieku. Uzņēmuma izpilddirektore Zita Sāviča skaidro, ka lielākā daļa darbinieku dzīvo ap šo vietu, un, protams, nav mazsvarīgi, ka arī Baltic Candles Ltd īpašnieks būs vēja parka kaimiņš. Ja vien būvniecības ieceri neizdosies apturēt. Vēl pērn diezgan atbalstoši bija tukumnieki, taču šobrīd arī viņu viedoklis sākot mainīties. «Cilvēki pamazām sāk aptvert projekta mērogu,» skaidro Z. Sāviča, kas arī pati piedalās sabiedrības informēšanā. Šobrīd pret projektu jau savāktas 8813 balsis, un tās kopā ar iebilžu pamatojumu iesniegtas Vides pārraudzības valsts birojā. Un vēl jau arī turpinās parakstu vākšana zem petīcijas, kas ierosināta sabiedrības iniciatīvu vietnē Mana balss: Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem. Tās iesniedzēja ir Latvju pirts un spa asociācijas padome. Ar mazgāšanos un pēršanos šim stāstam nekādas saistības nav, bet atkal jau ar organizācijas un tās vadītāju dzīvesvietu.

Citur – lūdzu, tikai ne šeit

Petīcijā vēstīts:

«Vēlamies nepieļaut industriālu, gigantisku, vibrējošu energobūvju būvniecību tiešā tuvumā apdzīvotām vietām un putnu ceļiem, ar ainavas pārskatāmību vairāku desmitu kilometru platībā, kas nenoliedzami ietekmēs vidi un dabisku ainavu, kā arī neatgriezeniski samazinās plašas un auglīgas lauksaimniecības zemes (..) Vēlamies pieprasīt Dobeles novada domei un Tukuma novada domei neatbalstīt SIA Dobele Wind projekta Vēja elektrostaciju parka Dobele realizāciju Dobeles novada Dobeles pagastā un SIA Pienava Wind projekta Vēja elektrostaciju parka Pienava realizāciju Tukuma novada Džūkstes pagastā, un Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.» Pretargumenti projektam ir tie paši, ar ko saskaras visi vēja uzņēmēji – troksnis, mirgošana, putnu traucēšana, ainavas degradācija. Pirtnieki gan uzsver, ka nav principiāli pret vēja turbīnām, bet tieši pret turbīnām šajā vietā. Citur – lūdzu. Bet problēma tā, ka arī citur iedzīvotāji saka to pašu, un teju ikviens uzņēmējdarbības projekts laukos, lai arī kādus labumus solītu, sastopas ar noraidījumu.

Dānis pret zviedriem

SIA Eolus vadītājs Gatis Galviņš stāsta, ka līdz šim vēja parkam lūkotas un atteiktas vēl trīs vietas Dundagā un Priekulē. Tur gan noteicošie izrādījās ornitologu un dažu vēl retāku ērgļu iebildumi. Attiecīgi tagad pienākusi kārta šai ieceres dislokācijai, un savdabīgs ir fakts, ka pret projektu iestājas cits ārzemju uzņēmējs. Dānis pret zviedriem. Aizstāv Zemgales līdzenumus un tautu arī kurbulē. G. Galviņš gan pieļauj, ka dāņa īstā motivācija ir cita. Proti, panākt projekta apturēšanu, izspiest zviedrus laukā un pēc kādiem pāris gadiem varbūt jau pašam startēt ar savu turbīnu projektu: «Citādi grūti izskaidrot šo viņa pretestību.»

Vai pretestībai eksistē arī cits – objektīvāks pamatojums, būs jānoskaidro Vides pārraudzības valsts birojam. Iestādes direktors Arnolds Lukšēvičs stāsta, ka pašlaik no saimnieciskās darbības ierosinātāja tiek gaidīts iebilžu un secinājumu apkopojums pēc ieceres pēdējās sabiedriskās apspriešanas. Tad sekos biroja atzinums. Bet tāpat tā nebūs universāla atbilde uz jautājumu, vai visi vēja ģeneratori principā ir labi vai slikti. Kā filosofiski secina biroja direktors: «Atšķirība starp indi un zālēm ir dozā.» Katra situācija ir individuāli vērtējama, un jebkurā gadījumā galavārds šajā stāstā piederēs abām pašvaldībām.

Imants Vīksne

Foto: Scanpix

Nākošais raksts >