Starptautiskais juridiskais birojs Linklaters, kas no Latvijas valsts puses izvēlēts kā Citadeles bankas pārdošanas juridiskais konsultants, savulaik pārstāvējis Latvijas valsts pretiniekus – kompāniju Cable&Wireless, liecina neoficiāla, bet droša informācija.
Speciālisti šādā situācijā saskata interešu konflikta iespējamību.
Konflikta neesot
Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns uz jautājumiem, vai juridiskais birojs Linklaters brīdināja par to, ka savulaik pārstāvējis Latvijas valsts procesuālos pretiniekus un, ja brīdināja, tad kā Linklaters solīja novērst iespējamos interešu konfliktus, uzņemoties kādreizējā pretinieka interešu pārstāvību, ar preses pārstāvja Gunta Kārkliņa starpniecību atbildēja: «Ministru kabinets (MK) ir atbalstījis Citadeles investoru piesaistes juridiskā konsultanta atlases konkursa komisijas rekomendāciju slēgt līgumu ar starptautisko juridisko biroju Linklaters. Pieteikumu izvērtēšanu veica speciāli veidota atlases komisija, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un VAS Privatizācijas aģentūra pārstāvji, kā arī pieaicināti pārstāvji no bankas Citadele padomes un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Gan iesniedzot pieteikumu dalībai konkursā, gan noslēdzot līgumu, Linklaters apliecināja, ka pakalpojumu sniegšana Privatizācijas aģentūrai nerada interešu konfliktu. Minēto Linklaters apliecinājumu konkursa komisijas locekļi uzskatīja par pietiekamu, lai nerastos šaubas par interešu konflikta esamību. Arī šobrīd, regulāri sadarbojoties ar Linklaters, Privatizācijas aģentūra nav konstatējusi jebkādas interešu konflikta pazīmes.»
Konflikts var būt
Juridiskais birojs Linklaters Apvienotās Karalistes kompāniju Cable&Wireless pārstāvēja simtiem miljonu investīciju strīdā par Lattelekom monopola termiņa samazināšanu, kas beidzās ar Latvijā vēl nepieredzētu skandālu – Saeimas absolūtā vairākuma nosodītu mierizlīgumu 2004. gadā.
Žurnālisti savulaik vaicāja finanšu ministram Andrim Vilkam par diviem citiem juridiskajiem birojiem – White&Case un Allen&Overy –, vai nevar saskatīt interešu konflikta iespējamību, ja šie juridiskie biroji būtu pārstāvējuši Latvijas valsts procesuālos pretiniekus un pēc tam uzņēmušies aizstāvēt Latvijas valsts intereses. Ministrs atbildēja, ka interešu konflikts ir iespējams: «Ja kādreiz iestātos tāda situācija, kurā abas procesuālās puses ir saistītas ar White&Case vai attiecīgi Allen&Overy pārstāvju sniegtajiem pakalpojumiem Latvijai, tad saskaņā ar Anglijas tiesību aktiem, kā arī Advokātu uzraudzības iestādes (Solicitors regulation authority) Advokātu darbības noteikumiem (Code of Conduct), šāda situācija tiktu uzskatīta par interešu konfliktu.» (Pilnu A. Vilka atbildi skat. www.nra.lv 6. marta publikācijā Finanšu ministrija dāsni atalgo Latvijas valsts pretiniekus.)
Aizmirstas lietas
Jāatgādina, ka investīciju strīds, kurā Linklaters pārstāvēja Cable&Wireless, sākās ar Lattelekom mazākuma akcionāra – Dānijas kompānijas Tilts Communications – prasību starptautiskajā arbitrāžā pret Latvijas valsti par aptuveni 100 miljonu dolāru piedziņu. Neapšaubāmi šī Tilts Communications prasība līdz šim ir bijusi visnopietnākā, kāda tika iesniegta pret Latvijas valsti.
Lai gan tobrīd Cable&Wireless bija jau pārdevusi Tilts Communications akcijas skandināvu kompānijai TeliaSonera, arī angļu kompānija bija šā investīciju strīda dalībniece, bet vēlāk arī mierizlīguma procesa dalībniece, liecina dokumenti, kas ir mediju rīcībā. Nepārprotami, tāpat kā pārējos strīda dalībniekus, arī Cable&Wireless šajos procesos pārstāvēja juridiskais birojs.
Slepenības sekas
Žurnālistiem ilgstoši neizdevās gūt oficiālu apstiprinājumu, kurš juridiskais birojs Lattelekom investīciju strīdā pārstāvēja kompāniju Cable&Wireless.
Tieslietu ministrijas preses sekretāre Inese Auniņa par Lattelekom investīciju strīdu aicināja interesēties Privatizācijas aģentūrā, savukārt no Privatizācijas aģentūras preses sekretāra G. Kārkliņa rakstītā izrietēja, ka viņa pārstāvētajā iestādē nav zināms vai arī ir pilnīgi aizmirsts, ka Lattelekom investīciju strīdā piedalījās arī Cable&Wireless. «It kā nav loģikas, ka 2000. gadā bez Tilts vēl kāds būtu sniedzis prasību atsevišķi. Pie mierizlīguma varbūt, kad vajadzēja apstiprināt visām iesaistītajām pusēm. Bet tas tad nav pie mums,» sprieda G. Kārkliņš.
Savukārt Tieslietu ministrija atzinās, ka pavisam nesen noteikusi jaunu slepenības termiņu Lattelekom investīciju strīda materiāliem. Turklāt tas, kura amatpersona konkrēti, kad un kāpēc tā darījusi, arī esot pilnīgi slepena informācija.
Tagad redzams, kādas ir lielās slepenības sekas – pat augstas amatpersonas nezina informāciju, kas viņām ir nepieciešama svarīgu lēmumu pieņemšanai.
Uldis Dreiblats / NRA.LV
