Pēc 775 kaktu autoservisu aizklapēšanas un vēl 636 administratīvas sodīšanas Valsts ieņēmumu dienests nolēmis turpināt auglīgo darbošanos auto nozares uzraudzībā. Tagad kārta pienākusi tā dēvētajiem autosaloniem jeb, tautas valodā runājot, Rumbulai.
Arī šīs jomas finanšu sakārtošanā VID cieši sadarbosies ar nozari un Ceļu satiksmes drošības direkciju. Auto asociācija jau ir veikusi zināmus izpētes darbus, un svaigākais nodokļu optimizācijas piemērs sasniegts ar palietotu Porsche Cayenne automašīnu. Gada laikā tā septiņas reizes izvesta un atkal ievesta Latvijā. Nomainījušies seši īpašnieki. Un tas nevis tāpēc, ka visiem, kas grib lielīties ar savu bagātību, mašīnu nepietiktu, bet – lai izkrāptu no valsts PVN. Kopumā pēc šādas shēmas Latvijas robežu pērn pa vairākiem lāgiem šķērsojuši 150 automobiļi. Tā dēvētā zaķa shēma.
Lūdzu, apkrāpiet!
Rumbula un tai līdzīgie autopleķi ir nedaudz atšķirīgs stāsts. Te pircēji labprātīgi nododas apkrāpšanai. Izbrīnu par to pauž CSDD direktors Andris Lukstiņš. Pērkot štrunta putekļusūcēju, cilvēki salīdzina parametrus, pieprasa garantijas, saglabā čekus, apelē pie patērētāja tiesībām. Savukārt iegādājoties automašīnu, kas maksā desmitiem reižu vairāk, viņi akli paļaujas uz pilnīgi nepazīstama cilvēka godavārdu. Nav zināms īstais pārdevējs, nav līguma, nav čeka, nav pat pārbaudīts, vai mašīna nav sakomplektēta no dažādiem modeļiem un nav zagta. Turklāt jāapzinās arī, ka mašīna, kamēr no Berlīnē dzīvojošā Hansa nonāk līdz Rīgas Jānim, pa starpu bijusi vēl pie cilvēkiem trim četriem, kas to uzprišinājuši, pieremontējuši, papīrus kārtojuši, bet par viņu darbu nodokļi vispār netiek maksāti. Kaut gan autoplača saimnieks pie cenas ir pierakstījis maģisko norādi «ar PVN», drīzāk tā kalpo par zemtekstu, ka vēl var kaulēties.
Noteikumi Rumbulai
Valsts nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī stipri atpaliek no politiķu apstiprinātās prognozes, tāpēc paredzams, ka ikvienai iniciatīvai, kas sola sekmīgu cīņu ar ēnu ekonomiku, operatīvi tiks dota zaļā gaisma. Pērn sāktā autoservisu purināšana ienesa nodokļos papildu pusotru miljonu un 579 jaunreģistrētus uzņēmumus, oficiālo darba ņēmēju skaits palielinājās par 625, un arī vidējā alga nozarē pieauga par 65 eiro. Tātad represijas darbojas, un jau drīzumā komplektā ar normatīvā regulējuma izmaiņām tādas gaida arī lietoto automašīnu tirgotājus.
Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumos plānoti būtiski jaunievedumi, kas VID dos iespēju kontrolēt ikvienu darījumu, bet CSDD konstatēt mašīnas patieso izcelsmi un stāvokli. Attiecīgi arī pircējs būs ieguvējs, jo nepirks kaķi maisā, bet mašīnu bez pārsteigumiem. Turpmāk autoplacī drīkstēs atrasties tikai pārdošanai paredzētie transportlīdzekļi – tātad visiem būs veikta numuru salīdzināšanas procedūra. Pieņemot mašīnu pārdošanā, būs jāslēdz līgums. Jāfiksē odometra rādījumi, cena. Tāpat ar pircēju jāslēdz līgums un jāizsniedz čeks ar mašīnas identifikācijas numuriem.
Gan Bei neskaitās
Gan jau nodokļu blēži no Rumbulas un citiem plačiem izdomās, kā apiet arī jaunos noteikumus, tomēr apkrāpt valsti un klientus kļūs arvien grūtāk un biznesa pastāvēšanai bīstamāk. Protams, ikvienam likumam ir izņēmumi, un tas attiecas arī uz VID piemēroto uzraudzības un sodu praksi. Ģenerāldirektore Ināra Pētersone skaidro, ka slēgtie autoservisi izturējušies klaji nekaunīgi, nav pildījuši deklarācijas, nav reaģējuši uz brīdinājumiem. Taču te jāatgādina piemērs no citas nozares. Arī restorānu tīkls Gan Bei turpināja krāpt valsti un savus klientus jau pēc tam, kad tika atmaskots. Taču tas netika slēgts. VID skaidro, ka šis ir liels, sazarots uzņēmums ar 700 darbiniekiem. Diskusijās par tā likteni iesaistījušies arī politiķi – pats finanšu ministrs. Protams, 700 kaktu garāžām ar vienu diviem darbiniekiem ietekmīgu aizstāvju nav atradies.
Nodokļi gan ir jāmaksā visiem, un VID turpinās piekopt savu jauno pieeju pelēkās ekonomikas apkarošanā – pārbaudīs uzņēmumus pa nozarēm. Jāatgādina, ka autoservisiem sekoja zobārstniecības kantori. Pašlaik pasludināts divu mēnešu pašsakārtošanās periods skaistumkopšanas saloniem. Tad sekos autoplači – jau bez piedošanas perioda. Galvenā pazīme, ka ar uzņēmuma grāmatvedību kaut kas nav kārtībā, ir tirgoņa lielās acis, ieraugot pircēja rokās norēķinu karti. Kā NRA.lv paskaidro Ināra Pētersone: «Ēnu ekonomika labi korelē ar skaidru naudu.».
Imants Vīksne
