Pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta dati stāsta, ka jau gada sākumā ekonomika bijusi vārga, bet skaidrs, ka bedres dziļākais punkts vēl priekšā. Pieejamie rādītāji liecināja, ka pirmo divu mēnešu rezultātus vēl nenomāca vīrusa ēna. Kopumā pirmā ceturkšņa dati gan bija negatīvāki nekā gaidīts lielākoties tādēļ, ka martā COVID-19 dēļ ļoti smagi cietis pakalpojumu sektors. Turklāt tautsaimniecību visdrīzāk turpināja bremzēt arī pagājušā gada “nesekmīgās” nozares – tranzīts un finanšu pakalpojumi.
CSP ziņo, ka IKP sarucis par 2.9% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), un par 1.4% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni (neizlīdzināti dati). Ražojošajās nozarēs apjomi auguši par 3.0% pret pagājušo gadu. Kāpums, ņemot vērā vārgo rūpniecības attīstību, visdrīzāk reģistrēts pateicoties pieaugumam būvniecībā. Tikmēr pakalpojumu sektors, kas ātrāk cieš no vīrusa apkarošanas dēļ ieviestajiem ierobežojumiem, kritis par 2.6%.
Gada sākumā Latvijas ekonomikā turpinājām redzēt spēcīgu kritumu tranzīta kravās ostās un dzelzceļā, kur gan COVID-19 nav vainojams. Lidostas Rīga dati norādīja uz strauju aviopārvadājumu sarukumu martā. Ņemot vērā, ka aviopārvadājumi iepriekš balstīja transporta nozari, ļoti ticams, ka kritums transportā 1. ceturksnī bijis lielos divciparu skaitļos mērāms. Swedbank karšu dati liecina, ka iedzīvotāji arī šobrīd praktiski neiegādājas aviobiļetes – tas nozīmē, ka arī turpmākie mēneši sektorā būs grūti.
Pieminētie karšu dati jau no marta sākuma arī signalizē strauju aktivitātes sarukumu viesnīcu biznesā. Norēķini restorānos marta otrajā pusē sarukuši vismaz uz pusi. Tas sasaucas arī ar VID nodokļu ieņēmumu datiem, un norāda, ka arī izmitināšanas un ēdināšanas nozare jau pirmajā ceturksnī izjutusi ievērojamu aktivitātes mazināšanos. Savukārt, piemēram, mazumtirdzniecība pirmajā ceturksnī noturējusi pieaugumu, pateicoties labajam sniegumam februārī, kas kompensējis kritumu martā.
Rūpniecībā gada sākums nebija spēcīgs, un visdrīzāk arī marts tāds nav bijis. Apstrādes rūpniecības uzņēmumi ziņo, ka martā vēl turpinājuši izpildīt iepriekšējos pasūtījumus, bet straujāks kritums būs vērojams tieši aprīlī un maijā. Tas saskan ar aptauju datiem par otro ceturksni: rūpniecībā strauji krities jauno pasūtījumu apjoma novērtējums, un eksporta gaidas nākamajiem mēnešiem ir zemākajā līmenī kāds jebkad reģistrēts. Tātad, otrais ceturksnis ražotājiem būs ievērojami smagāks nekā gada sākums.
Eksporta pasūtījumu straujais kritums ir likumsakarīgs, jo arī mūsu tirdzniecības partneriem neiet viegli. Eiro zonas IKP 1. ceturksnī kritis straujākajā tempā kopš 1995. gada, kad sākta datu vākšana – par 3.8% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni, un 3.3% pret iepriekšējo gadu. Bet kaimiņos Lietuvā, kur ierobežojumi bijuši stingrāki nekā pie mums, IKP dati liecina vien par nelielu samazinājumu 1. ceturksnī. Tā rezultātā gada griezumā tautsaimniecība vēl turpinājusi augt, lai gan – stipri lēnāk nekā pagājušajā gadā.
Vīrusa izplatības straujumam pierimstot, palēnām tiek sākta ierobežojumu atcelšana Eiropā. Taču tas, ka pirmajā cīņā vīrusu izdevies iegrožot nenozīmē, ka karš ir galā un varam pasludināt uzvaru. Ekonomikas veselība ir lielā mērā atkarīga no progresa zinātnes frontē – zāļu un vakcīnu izstrādē. Pozitīvas ir nesenās ziņas no ASV valdības organizēta pētījuma par to, ka remdesivīra lietošana palīdz ātrāk atveseļoties no COVID-19. Jautājums gan, cik plaši pieejams šis medikaments būs, jo tā patentaizsardzības laiks vēl nav beidzies. Jebkurā gadījumā – vīrusa ēnā dzīvosim vēl kādu laiku.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
