Zorgenfreija: Ekonomikas ceļš uz augšu nebūs bez šķēršļiem

Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti. Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) – kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek veiksmīgi kontrolēts, Eiropā daudzos reģionos atsākušies straujāki uzliesmojumi. Šoreiz gan priecāšanās, ka mums iet labāk nekā citiem, nav īsti vietā, jo Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, un bez veiksmīgas attīstības tirdzniecības partneros mūsu ekonomikas stabila izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

CSP ziņo, ka IKP sarucis par 7.5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomika sarukusi par 9.8% (neizlīdzināti dati) – šādā aspektā finanšu krīzes antirekordus nesitam pušu.

Ražojošajās nozarēs apjomi sarukuši par 3.8% pret pagājušo gadu. Salīdzinoši nelielais kritums visdrīzāk reģistrēts pateicoties būvniecībai. Šī nozare, spriežot gan pēc pirmā ceturkšņa rezultāta, gan pēc aptaujām par būvnieku noskaņojumu, no vīrusa cietusi mazāk, nekā, piemēram, apstrādes rūpniecība, kur aprīlī un maijā kritums bijis ap 10% pret pagājušo gadu.

Tikmēr aktivitāte pakalpojumu sektorā, kas vistiešāk cieta no vīrusa apkarošanas dēļ ieviestajiem ierobežojumiem, kritusi par 11%. Visticamāk sarukušas lielākā daļa nozaru. Būtisks samazinājums varētu būt bijis mākslā un izklaidē, ar tūrismu un ēdināšanu saistītajās nozarēs un transportā. Arī tirdzniecība visdrīzāk sarukusi, jo, lai gan mazumtirdzniecībā 2. ceturksnī kritums nav bijis liels, vairumtirdzniecībā, spriežot pēc importa un eksporta datiem, visdrīzāk gājis grūtāk. Iespējams, pat veselības aprūpes nozarē bijis aktivitātes samazinājums, jo pandēmijas laikā veselības aprūpes pakalpojumi tika daļēji ierobežoti.

Daudzos aspektos sākotnējā atkopšanās vērtējama kā strauja. Mazumtirdzniecība jau jūnijā pārsniegusi pagājušā gada rezultātu. Swedbank karšu dati liecina, ka norēķini restorānos jūlija vidū beidzot sasnieguši pagājušā gada līmeni. Noskaņojuma rādītāji gan būvniecībā, gan rūpniecībā ir vēl zem pagājušā gada līmeņa, bet jau teju atpakaļ ilgtermiņa vidējā līmenī. Bezdarba kāpums pagājušajā ceturksnī gan bijis ievērojams, bet, pateicoties atbalsta mēriem, ne tik straujš kā varētu gaidīt, un šobrīd jau vairs būtiski nepalielinās.

Taču citās nozarēs no bedres vēl ilgi būs jākārpās ārā, un, diemžēl, šīs nozares pārsvarā ir saistītas ar eksportu. Transportā un tūrismā aina ir visdrūmākā. Apstrādes rūpniecībā situācija uzlabojas, bet, piemēram, eksporta pasūtījumos strauju atgūšanos pagaidām neredz. Tas saskan ar drūmajām ziņām par eiro zonas IKP, kas 2. ceturksnī kritis par 12.1% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni, un 15.0% pret iepriekšējo gadu. Atkopšanās gan notiek arī Eiropā, taču vīruss nekur nav pazudis, un ceļš uz augšu nebūs bez šķēršļiem.

Redzot 2. ceturkšņa krituma apmērus skaidrs, ka vīrusa ietekme uz ekonomiku kopumā bijusi ļoti nozīmīga, taču ļaunākās prognozes nav piepildījušās. Ja Latvijai un galvenajiem tirdzniecības partneriem izdosies izvairīties no nopietna covid-19 otrā viļņa, varam runāt par IKP rādītāju uzlabošanos nākamajos ceturkšņos.

Valsts un ES fondu atbalsts uzturēs iekšējo pieprasījumu, bet, ņemot vērā šobrīd nepārliecinošo ekonomikas attīstību mūsu tirdzniecības partneros un vīrusa izplatību, eksporta atkopšanās var krietni atpalikt. Tādēļ, ja stimulējot ekonomiku, līdzekļus notrieksim, nevis gudri ieguldīsim, pastāv risks, ka ekonomikas izeja no krīzes nenotiek sabalansēti. Dalot ES fondus un balstot Latvijas tautsaimniecību, jāizvairās no “aiz ausīm pievilktiem” projektiem, kas īstermiņā stimulētu ekonomiku (vai drīzāk – iekšējo pieprasījumu), bet veicinātu burbuļu rašanos un ilgtermiņā nestu minimālus ieguvumus.

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā