Gada pēdējais ceturksnis jau atkal pagāja pandēmijas ēnā, tomēr Latvijas ekonomika turējusies godam. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka pērn 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) kāpis par 3.4% attiecībā pret pagājušo gadu (neizlīdzināti dati), un saglabājies teju nemainīgs (-0.1%) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati). Kā Swedbank jau iepriekš prognozēja, 2021. gadā kopumā IKP audzis par 4.7%.
Gada nogales trīs mēnešos kāpumu nodrošināja pakalpojumu nozares, kas kopumā augušas par 6.7% pret 2020. gadu. Labi visdrīzāk veicies tādām nozarē kā veselība, IT nozare, profesionālie pakalpojumi un finanšu pakalpojumi. Salīdzinot ar 3. ceturksni aktivitāte visticamāk sarukusi tādās vīrusa ierobežojumu vairāk skartajās nozarēs kā ēdināšanā, izmitināšana, māksla un izklaide. Mazumtirdzniecībā decembris bija spēcīgs, bet aktivitāte ceturksnī kopumā oktobra un novembra dēļ kritusi pret iepriekšējo ceturksni par 4.8%. 2020. gadā gan bijām vēl bēdīgākā situācijā, tādēļ gada griezumā tomēr 4. ceturksnī mazumtirdzniecībā varējām novērot kāpumu par 1.3%.
Dati par preču eksportu liecina, ka ienākumi no eksporta oktobrī un novembrī ir turpinājuši strauji augt. Preču eksportā gan cenu pieaugums ir tas, kas pārsvarā skaidro ienākumu straujo kāpumu, tādēļ pienesums no eksporta ekonomikai 2021. gada ceturtajā ceturksnī visdrīzāk būs bijis mazāks nekā iepriekš. Ar eksportu cieši saistītajā apstrādes rūpniecībā izlaide visdrīzāk pērnā gada pēdējā ceturksnī kritusies pret 2021. gada 3. ceturksni, kas gan jāatzīmē bija rekord-ceturksnis šajā nozarē.
Ražojošajās nozarēs kopumā reģistrēts 1.4% kritums. Te visdrīzāk “pie vainas” lauksaimniecība, kur attīstību kavē šā gada ražas, kas bija sliktākas nekā pērn. Arī būvniecība acīmredzot joprojām pērnā gada nogalē bija nogaidošā pozīcijā pirms straujāka uzrāviena šogad.
Šā gada sākumā ekonomiku apdraud virkne risku. Vīrusa uzliesmojums, un lielas daļas darbinieku vai to ģimenes locekļu inficēšanās var radīt īslaicīgu darbības pārtraukumu atsevišķos uzņēmumos, kas var negatīvi ietekmēt ekonomikā saražotos apjomus. Gan iespējamie papildus ierobežojumi, gan augstā inflācija gada sākumā var tālāk bremzēt patēriņu. Visbeidzot – lielais risks visai Eiropai ir arī Krievijas un Ukrainas konflikta iespējamais saasinājums. Tas nozīmētu enerģētikas krīzes saasināšanos, augstākas cenas, un līdz ar to – augstāku inflāciju arī pie mums. Turklāt Latvijas ekonomiskās saites ar Krieviju ir salīdzinoši ciešas – papildus enerģētikas un inflācijas problēmai, plašāku sankciju dēļ var tikt traucēta uzņēmējdarbība un ekonomikas izaugsme.
Krievija joprojām ir nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Eksports uz Krieviju 2021. gadā veidoja 7.4% no kopējā preču eksporta, bet imports no Krievijas – 8.9% no visa Latvijas preču importa. Būtiska daļa no eksporta lielākajās preču eksporta grupās – dzērieni, mehānismi un elektroierīces – ir re-eksports. Tātad, Latvijā šīs preces neražojam. Tomēr pievienoto vērtību nes ne tikai ražošana, bet arī loģistikas un vairumtirdzniecības uzņēmumi, kas ar šo preču importu un eksportu uz Krieviju strādā. Ražošanas pusē ar Krievijas ekonomiku vairāk saistīta farmācijas nozare, kurai kaimiņvalsts ir nozīmīgs noieta tirgus, un metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumi, kas savukārt importē izejvielas no Krievijas. Gan tiešas sankcijas, gan arī attiecību pasliktināšanās ar Krieviju var ierobežot mūsu tirdzniecības un izaugsmes iespējas nākotnē.
Saites ar Krieviju ir arī investīciju ziņā. Aptuveni 9% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā ir no Krievijas. No Kipras, kas bieži arī ir patiesībā ar Krieviju saistīti investori, nāk aptuveni 7% no ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā. Atkarībā no sankciju veida, darbība varētu būt apgrūtināta arī šiem uzņēmumiem.
Visbeidzot, šie ģeopolitiskie saspīlējumi noteikti nav labas ziņas biznesa un investīciju videi Latvijā kā tādai. Mūsu reģions var tikt uzskatīts par mazāk stabilu būtisku investīciju veikšanai pat tad, ja Krievijas-Ukrainas konflikts tālāk nesaasinās.
Swedbank prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme līdzīgi kā pērnā gada beigās arī šā gada sākumā cīnīsies ar virkni izaicinājumu, taču uz gada vidu jau gaidām straujāku atgūšanos. Ekonomikā saražotais apjoms 2022. gadā būs par aptuveni 4.1% lielāks, nekā pērn, tomēr neskaidrība un negatīvie riski ap nākamā gada prognozi ir palielinājušies.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
