Apstrādes rūpniecība martā uzrādījusi labu rezultātu – izlaides apjomi vīrusa ēnā auguši. Vēl labāk izskatās pārdošanas dati – apstrādes rūpniecības apgrozījums kāpis straujākajā tempā kopš 2017. gada. Arī tuvākā nākotne rādās gaišās krāsās – optimistiski noskaņoti ir gan pašmāju rūpnieki, gan sadarbības partneri Eiropā.
Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka kāpums apstrādes rūpniecības izlaidē 2021. gada martā bijis 0.6% apmērā pret februāri, un 3.8% apmērā pret iepriekšējā gada martu.
Šogad martā galvenie apstrādes rūpniecības izaugsmes balsti bija iekārtu un mehānismu ražošana, kas kāpusi par 23.1% pret pērno gadu un auto, piekabju un puspiekabju ražošana (+17.1%). Abas šīs nozares smagi cieta pandēmijas pirmajā vilnī, un aprīlī visticamāk šie tempi gada izteiksmē būs bijuši vēl straujāki.
Arī trešā lielākā apstrādes rūpniecības nozare – metālizstrādājumu ražošana – uzrādījusi strauju pieaugumu (+8.0%). Tikmēr lielākajā nozarē – kokapstrādē – kāpums pret pagājušo gadu ir, taču uz citu nozaru fona – salīdzinoši neliels (+1.3%), turklāt no februāra rezultāta kokapstrāde atpaliek pat par 4.1%.
Jau ierasti būtisku pozitīvu pienesumu devusi arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī farmācijas apakšnozare.
Apgrozījuma datos kāpums bijis patiešām iespaidīgs – 6.6% apmērā vietējā tirgū, un 18.3% apmērā eksportā. Te lielu lomu spēlē arī pārdošanas cenu stāsts, kas no lielajām preču eksporta grupām ļoti strauji aug, piemēram, koksnes produkcijai.
Apstrādes sniegums vērtējams kā labs, ņemot vērā, ka eksporta tirgu fons gada sākumā nav bijis izcils. Eiro zonā vīrusa ietekme gada pirmajā ceturksnī bija jūtama. Ekonomika sarāvusies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, un bija par 1.8% mazāka nekā pagājušā gada sākumā. Un galvenā vaininiece ir mūsu lielā tirdzniecības partnere Vācija, kuras slēgtā ekonomika vilka uz leju pārējo Eiropu.
Tomēr aprīlī visus pārsteidza ļoti straujais noskaņojuma uzlabojums ekonomikā. Turklāt, nozaru griezumā, tieši apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojums gan eiro zonā, gan Latvijā ir visoptimistiskākais, būtiski pārsniedzot ilgtermiņa vidējo rādītāju. Eiropā pat sasniegts jauns visu laiku maksimums apstrādes rūpnieku noskaņojumā. Strauji audzis pasūtījumu apjomu novērtējums un gaidas par biznesa attīstību tuvākajos 3 mēnešos.
Arī jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā jau ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeņus gan Eiropā gan Latvijā. Latvijas rūpnieki par pieprasījuma trūkumu uztraucas arvien mazāk, bet ziņo, ka aizvien būtiskāki ražošanu iegrožojoši faktori ir darbaspēka trūkums un iekārtu trūkums. Investīciju kāpināšana var būt kā atbilde abām šīm problēmām.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
