Ceturtdien, 13. jūlijā, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstinājusi valdību ar informatīvo ziņojumu par globālās tirgus situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas graudu un rapšu ražošanu, lai informētu par apstākļu, īpaši Krievijas un Ukrainas kara un ekstrēmā sausuma negatīvo ietekmi uz graudu un rapšu ražošanu Latvijā 2023. gadā.
Graudu un rapšu ražošanas saimniecību stabilitāti un rentabilitāti 2023. gadā apdraud vairāku apstākļu kopums: 2022. gadā veiktie ieguldījumi graudu un rapšu ražošanā 2023. gada ražas ieguvei vienlaikus ar graudu un rapšu iepirkuma cenas ievērojamo samazināšanos kopš 2022. gada otrā pusgada, kā arī 2023. gada pavasara sausuma ietekmē prognozētais ražas samazinājums un krasi pieaugošais trešo valstu izcelsmes graudu un graudu produkcijas imports ES, tostarp Latvijas, tirgū un tā izraisītā nelīdzvērtīgā konkurence.
Pērn veiktie ieguldījumi graudu un rapšu ražošanā, kas bija nepieciešami 2023. gada ražas ieguvei, vienlaikus ar graudu un rapšu iepirkuma cenas krišanos ir radījuši graudkopjiem ievērojamas saimnieciskās darbības problēmas. Tās – paredzams – turpināsies un pastiprināsies šā gada otrajā pusē, kad būs pārdodama 2023. gada graudu raža, kuras iegūšanai tika izmantoti ražošanas resursi par augstajām 2022. gada cenām (minerālmēslojums, augu aizsardzības līdzekļi, degviela). Pēdējo divu gadu laikā līdz 2022. gada sējai vairāk nekā dubultojusies minerālmēslu cena, par aptuveni trešdaļu augusi cena augu aizsardzības līdzekļiem un dīzeļdegvielai, līdztekus kāpj arī kredītprocentu likmes un citu ražošanas un saimnieciskās darbības resursu izmaksas.
Neskatoties uz graudu un rapšu iepirkuma cenas līdzšinējo pakāpenisko samazinājumu vairāku mēnešu garumā, līdz 2023. gada ražas novākšanai tā varētu pazemināties vēl par 25% salīdzinājumā ar 2023. gada aprīļa vidējo iepirkuma cenu Latvijā. Graudu iepirkuma cena Latvijā kopš 2022. gada jūnija piedzīvo pakāpenisku samazinājumu, un deviņus mēnešus pēc kārtas (kopš 2022. gada jūlija) tā ir zemākā starp ES valstīm. Graudu cenas samazināšanos veicina tas, ka pasaulē graudu raža 2022. gadā bija laba un prognozes par 2023. gada ražu saglabājas labas, kā arī pasaules un ES tirgū nonāk Ukrainas graudi, jo pastāv ES un Ukrainas Solidaritātes koridors un spēkā ir iniciatīva par drošu graudu un pārtikas produktu transportēšanu no Ukrainas ostām jeb Melnās jūras graudu iniciatīva.
Līdztekus tam Krievijas graudu eksports pasaulē 2023. gada martā un aprīlī sasniedza rekorda apjomu, un līdz jaunās sezonas sākumam Krievijai saglabāsies lētākā cena pasaules tirgū. Arī Latvijā 2022. gadā ir ievērojami palielinājies graudu imports no Krievijas: kviešu imports par 414%, kukurūzas par 128% un rudzu par 32% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Papildus Krievijas kviešu importam arī no Kazahstānas importēto kviešu apjoms 2022. gadā palielinājās par 39% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Latvijas kvieši tiek izkonkurēti gan vietējā, gan eksporta tirgū, jo Krievija kā graudu lētākās izcelsmes valsts ir sākusi izmantot jaunus galamērķus. Krievija aktīvi diversificējusi piegāžu saņēmējvalstis, starp kurām ir arī Latvijai nozīmīgas kviešu piegāžu valstis – Ēģipte, Irāna, Saūda Arābija, Alžīrija, Pakistāna, kuras vairākas reizes ir palielinājušas kviešu importa apjomu no Krievijas.
Turklāt jūlijā veiktās sākotnējās prognozes liecina, ka ekstrēmi sauso laika apstākļu dēļ 2023. gada aprīlī – jūnijā, graudaugiem un vasaras rapšiem gaidāms nozīmīgs ražas samazinājums, piemēram, ziemas kviešiem paredzams 14% ražas samazinājums, vasaras rapšiem – pat 50 procenti. Mitruma trūkuma dēļ var veidoties sīki graudi un slikta to kvalitāte. Ziemas kvieši ir nozīmīgākā labības kultūra, jo ar tiem katru gadu tiek apsēta lielākā platība Latvijā, un šāds kopražas samazinājums vēl vairāk pasliktinās Latvijas graudaugu un rapšu ražotāju sarežģīto situāciju.
Prognozējams, ka 2023. gads Latvijas graudu un rapšu tirgum būs nīkulīgs ar vāju izaugsmi. Lai veicinātu situācijas stabilizēšanos, ZM rosina ieviest vairākus pasākumus Latvijas graudu un rapšu ražošanas uzņēmumu stiprināšanai 2023. gadā, un tie ir divu līmeņu.
ES līmeņa pasākumi:
Eiropas Komisija ir atļāvusi dalībvalstīm izmaksāt tiešo maksājumu saņēmējiem lielāku avansu, t.i., 70% apmērā (parasti ir 50%). Avansa maksājumu izmaksa tiek uzsākta ar 16. oktobri (saskaņā ar ES regulējumu tiešo maksājumu izmaksa ierastā kārtībā ir uzsākama ar 1. decembri).
attiecībā uz visām lauksaimniecības nozarēm, tai skaitā, graudu un rapšu nozari, ir lūgts Eiropas Komisijai piemērot atsevišķas atkāpes KLP no platībmaksājumu vispārējā nosacījumu sistēmas prasībām (LLVS), kā arī ekoshēmas un agrovides prasībām, kas attiecas uz lopkopības saimniecībām. Tas ļautu neražojošās lauksaimniecības zemes platības (buferjoslas, laukmales, papuves) izmantot pārtikas ražošanai un lopbarības ieguvei.
Valsts līmeņa pasākumi:
sarunas ar AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” par iespējām samazināt “Altum” aizdevumu administrēšanas un riska izmaksu piecenojuma procentu un pārskatīt “Altum” iekšējās procedūras, jo jau kopš 2022. gada jūnija turpina kāpt procentu likmes aizdevumiem,
nepieciešams nodrošināt papildu valsts finansējumu (budžeta sarunu ietvaros) kredītprocentu daļējai dzēšanai, jo lauksaimnieki ir īstenojuši ieguldījumus ražošanas attīstībā un aizdevuma procenti, īpaši lielajām saimniecībām, veido ievērojamu daļu no kopējām izmaksām, un 2023. gadā mainīt kredītprocentu likmes atbalsta apmēru no 4 uz līdz 5 procentiem
nepieciešams nodrošināt papildu valsts finansējumu (budžeta sarunu ietvaros) apdrošināšanas prēmiju daļējai segšanai.
Ārkārtējie 2023. gada klimatiskie apstākļi ir ietekmējuši visu lauksaimniecības nozari. Pavasara salnas ļoti nozīmīgi ietekmēja augļkopību un ilgstošais sausums kopš aprīļa ir smagi skāris gan augkopību, gan lopkopības. Tādējādi šis gads ir īpaši smags lauksaimniekiem.
