Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdes locekļi sēdē bija vienoti izpratnē par virzību Covid-19 krīzes pārvarēšanā.

Strauji pieaugot Covid-19 saslimušo skaitam un nepieciešamībai pēc aizvien jaunu gultu un nodaļu Covid-19 slimnieku ārstēšanai atvēršanai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāji norādīja uz akūto personāla trūkumu Covid-19 pacientu ārstēšanai.

“Slimnīcas gultas pašas par sevi neārstē, ir vajadzīgs gan medicīniskais aprīkojums, gan personāls. Tādēļ visai nozarei jānāk kopā un jāpalīdz slimnīcām krīzi pārvarēt,” sacīja RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Gatavojoties straujam pacientu pieplūdumam Veselības ministrija ir aicinājusi ārstus, māsas, ārsta palīgus, māsu palīgus u.c.mediķus iesaistīties Covid-19 pacientu ārstēšanā – ārstniecības personas, kuras var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē un kuri gatavi uzņemties papildu apmaksātu darbu, tiek aicināti reģistrēties elektroniski vietnē vai pieteikties slimnīcu personāldaļās.

Pēc atkārtotā aicinājuma šī mēneša sākumā šim darbam ir reģistrējušās ap 400 dažādu ārstniecības personu, kuru pieteikumi tiek vērtēti un nosūtīti slimnīcām. Savukārt papildu tehniskajam nodrošinājumam lūgts atbalsts gan no Eiropas Civilās aizsardzības mehānisma, gan privātā sektora ārstniecības iestādēm.

Padomes sēdē tika norādīts, ka visi pieejamie brīvprātīgie resursi faktiski jau ir izsmelti. Vienlaikus tiek apzināta palīdzība, kuru varētu sniegt privātais sektors, bet Latvijas Ārstu biedrība uzrunās Latvijas Ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA), kas apvieno ārzemēs dzīvojošos latviešu mediķus, par viņu iespējām sniegt atbalstu slimnīcu darbā krīzes laikā.

Ārstniecības personu mobilizācija tiek uzsvērta kā galējais iespējamais solis Covid-19 pacientu ārstniecībā. Padomes ieskatā, tas būtu īstenojams tikai gadījumā, ja visas brīvprātīgās iesaistes metodes būtu pilnībā izsmeltas un būtu apdraudēta pacientu dzīvības glābšana.

Foto: Valsts kanceleja