Latvijas izmeklēšanas iestāžu sistēmā var un vajag veikt izmaiņas, lai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu varētu veikt efektīvāk. To lietderības revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Latvijā noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas funkcija ir piešķirta 11 izmeklēšanas iestādēm un izmeklēšanas iestāžu struktūra var šķist sadrumstalota, tādēļ Valsts kontrole lietderības revīzijā vērtēja – vai sistēmā ir iespējamas un nepieciešamas izmaiņas, lai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu varētu veikt efektīvāk.

“Kopumā revīzijā veiktā izpēte kliedē mītu, ka izmeklēšanas jomas problēmu primārais cēlonis ir lielais izmeklēšanas iestāžu skaits. Tomēr, vērtējot no dažādiem tiesiskiem un lietderības aspektiem, var secināt, ka Latvijas izmeklēšanas iestāžu sistēmā var un vajag veikt izmaiņas, lai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu varētu veikt efektīvāk. Tāpat revīzijas rezultāti apliecina, ka ir jāveic izmaiņas, par kurām atbildīgās institūcijas zina jau gadiem – potenciāla jeb ļoti iespējama interešu konflikta dēļ nav pieļaujams, ka kolēģi izmeklē kolēģu izdarītus noziedzīgus nodarījumus,” revīzijā secināto skaidro Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Jāpārvērtē “iekšējā” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, novēršot potenciālo interešu konfliktu, kas rodas, izmeklējot kolēģu noziedzīgo rīcību. Latvijā pašlaik ir piecas izmeklēšanas iestādes, kas ir tiesīgas izmeklēt savu iestāžu amatpersonu izdarītus noziedzīgos nodarījumus: Iekšējās drošības birojs (IDB), Valsts robežsardze (VRS), Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP), Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde (VID IDP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

“Neformālas personiskās vai koleģiālās saites, kas izveidojas darba kolektīvā un kuras pats izmeklētājs nevēlas atklāt, konstatēt ir sarežģīti un, visticamāk, arī neiespējami. Lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem vai pat aizdomām par tiem un tā veicinātu sabiedrības uzticību izmeklēšanas iestādēm, “iekšējā” izmeklēšana nav pieļaujama nevienā no tām. Pretējā gadījumā interešu konflikts izmeklēšanas iestādēs pastāvēs tik ilgi, kamēr izmeklētāji izmeklēs kolēģu izdarītos noziedzīgos nodarījumus,” uzsver M.Āboliņa.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir paudusi: lai izmeklēšanas norise būtu uzskatāma par objektīvu, izmeklētājam ir jābūt neatkarīgam no personām, kuru izdarītie noziedzīgie nodarījumi tiek izmeklēti. Ja izmeklēšanu īsteno tiešie kolēģi vai vienas iestādes pārstāvji un starp viņiem pastāv neformālas saites, kas izmeklēšanas laikā netiek apzinātas, tas var būt pamats apšaubīt objektīvu izmeklēšanu.

Kompetence izmeklēt koruptīvos noziedzīgos nodarījumus pārklājas. Lai arī sākotnēji bija plānots, ka tieši KNAB būs visaptveroša specializētā iestāde, kas izmeklēs koruptīvus noziedzīgus nodarījumus gan publiskajā, gan privātajā sektorā, joprojām šādus noziedzīgos nodarījumus izmeklē ne tikai KNAB, bet vēl piecas izmeklēšanas iestādes – Valsts policija (VP), IDB, VRS, IeVP un VID IDP. Proti, katru gadu tiek sākti vidēji 190 kriminālprocesi, kuros izmeklē koruptīvos noziedzīgos nodarījumus, un, saskaņā ar revīzijā veiktās datu analīzes rezultātiem, tikai 16% no tiem ir uzsācis KNAB.

Lai arī kopumā revidenti apšauba, ka KNAB šobrīd ir iespējas izmeklēt visus izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošos kriminālprocesus par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, tomēr, revidentu ieskatā, var samazināt to izmeklēšanas iestāžu skaitu, kurām ir šāda kompetence. Turklāt visas attiecīgās izmeklēšanas iestādes (izņemot VP) ir tiesīgas izmeklēt savu kolēģu izdarītos koruptīvos noziedzīgos nodarījumus. Līdz ar to, atrisinot jautājumu par potenciālo interešu konfliktu “iekšējo” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, mazinātos arī riski saistībā ar koruptīvo noziedzīgo nodarījumu decentralizēto piekritību.

Jāmin, ka, sākot ar “Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.–2020.gadam” apstiprināšanu, jau no 2015.gada KNAB ir vairākkārt uzdots risināt jautājumu par visu koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas pārņemšanu, taču līdz šim tas nav īstenots.

Pēc revidentu aplēsēm – ja KNAB izmeklētu visus koruptīvos noziedzīgos nodarījumus, tie ik gadu papildus būtu vēl vidēji 160 kriminālprocesi (97% par publiskajā sektorā izdarītiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem un 3% – privātajā sektorā). Tā KNAB uzsākto kriminālprocesu skaits gadā palielinātos piecas reizes, tomēr lielākā daļa no šiem kriminālprocesiem, visticamāk, nav apjomīgi un juridiski sarežģīti, tāpēc attiecīgi izmeklēšanu varētu veikt ātrāk un ar mazāku resursu patēriņu.

Revidenti norāda uz nevienlīdzīgo izmeklētāju atlīdzību un aicina īstenot sistēmiskas izmaiņas, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atlīdzību līdzīgas kvalifikācijas izmeklētājiem. Izmeklētāju atlīdzību veido darba samaksa, kā arī sociālās garantijas un atvaļinājumi. Savukārt darba samaksu veido mēnešalga un mainīgā daļa (piemaksas, prēmijas un naudas balvas). Pašlaik izveidotā atlīdzības sistēma ir nevienlīdzīga un rada apstākļus izmeklēšanas iestāžu savstarpējai konkurencei kvalificēta personāla piesaistē. Viens no galvenajiem iemesliem – izmeklētāju amatus klasificē un atlīdzību nosaka dažādi normatīvie akti, kā rezultātā atšķiras izmeklētāju amatu līmeņi, uz tiem attiecināmās mēnešalgu grupas un apmērs, kā arī mainīgās daļas komponentes.

“Aicinām apsvērt iespēju palielināt mēnešalgas īpatsvaru un samazināt mainīgās daļas īpatsvaru, tā padarot atlīdzības sistēmu vienkāršāku, pārskatāmāku un saprotamāku. Aicinām arī izlīdzināt izmeklēšanas iestāžu atlīdzības fondus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus darba samaksas un sociālo garantiju nosacījumus līdzvērtīga amata veicējiem visās izmeklēšanas iestādēs,” skaidro M.Āboliņa.

Būtiskākās atlīdzības atšķirības konstatējamas starp izmeklēšanas iestāžu augstākā līmeņa izmeklētājiem. Proti, lielākā mēnešalga ir IDB, savukārt mazākā mēnešalga – VID NNMP, starpībai sasniedzot gandrīz 40%. Arī pārējo izmeklēšanas iestāžu augstākā līmeņa izmeklētāju mēnešalga ir līdz 33% zemāka nekā IDB. Līdzīgas tendences konstatētas attiecībā uz gada kopējo atlīdzību. Papildus jāmin, ka VP zemākā līmeņa izmeklētāju (kuru īpatsvars VP ir 57%) faktiskā mēnešalga ir ļoti maza (uz 01.01.2022. – 1231 eiro), kas, revidentu ieskatā, ir viens no būtiskākajiem ierobežojumiem, lai piesaistītu kvalificētu personālu un to noturētu.

Gan 2017. gadā, gan šajā revīzijā revidenti aktualizē jautājumu par izdienas pensijām: revīzijā gūts apliecinājums, ka pašreizējā izdienas pensiju politika nemotivē kvalificētu personālu turpināt darbu esošajā izmeklēšanas iestādē, kā arī pieļauj iespēju turpināt to pašu darbu citā izmeklēšanas iestādē, saņemot par to gan atlīdzību, gan izdienas pensiju. Revidenti atkārtoti norāda, ka izdienas pensiju politika neatbilst valsts pensiju politikas būtībai (ieinteresēt darbspējīgā vecuma iedzīvotājus pēc iespējas ilgāk turpināt darbu) un ka sākotnēji izvirzītie mērķi (garantēt sociālo nodrošinājumu tajās profesijās, amatos un dienestos strādājošajiem, kuri pēc noteikta laika nostrādāšanas nevar turpināt darbu profesionālo iemaņu zuduma vai sociālās bīstamības dēļ) neatbilst šodienas pastāvīgi mainīgajai videi, kurā katram cilvēkam jābūt pietiekami elastīgam, lai spētu pārkvalificēties.

Jādefinē vienoti kritēriji izmeklētāju noslodzei, lai to varētu izmērīt. Izmeklēšanas iestādēm būtu jānodrošina vienota izmeklēšanas darba uzskaite, novērtēšana un kontrole, kas ļautu veikt ne tikai savstarpēju salīdzināšanu, bet arī mērīt izmeklētāja darba rezultātus un identificēt ar noslodzi saistītos problēmjautājumus, t.sk. pārslodzi. Piem., revīzijas apjomā iekļautajās 7 izmeklēšanas iestādēs 01.01.2022. bija apstiprinātas 1260 izmeklētāju amata vietas, bet faktiski aizpildītas 926 amata vietas jeb 73%. Revidenti neguva viennozīmīgus pierādījumus tam, ka amata vietu skaits noteikts pamatoti, un attiecīgi nevar apgalvot, ka noteiktais skaits ir optimāls, lai izmeklēšanas funkciju katrā iestādē veiktu efektīvi un kvalitatīvi. Lai gan nevienā iestādē nav vērtēts un noteikts darba apjoms, ko var paveikt viens izmeklētājs, revīzijā iegūtā informācija liecina, ka, visticamāk, izmeklētāju noslodze izmeklēšanas iestādēs atšķiras.

Jāizveido vienoti kritēriji, lai novērtētu un salīdzinātu izmeklēšanas darba efektivitāti. Visu izmeklēšanas iestāžu, izņemot IeVP, plānošanas dokumentos ir noteikti kvantitatīvie rādītāji saistībā ar noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, un tie regulāri tiek vērtēti. Tomēr pārsvarā izvirzītie rezultāti saturiski neparāda, cik efektīvi noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana tiek veikta, piem., noteikts konkrēts konstatēto noziedzīgo nodarījumu skaits ar nemainīgu tendenci pa gadiem. Turklāt katrā izmeklēšanas iestādē nosaka un vērtē atšķirīgus rezultātus. Revidenti aicina veidot vienotu sistēmu, lai novērtētu izmeklēšanas darba efektivitāti – tas ļautu vispusīgi novērtēt rezultātus un uzlabojumus, kā arī identificēt kopīgus risināmos problēmjautājumus.

Sākotnējās prasības izmeklētāju profesionālajai kvalifikācijai ir formālas un nevienlīdzīgas, un turpmākā profesionālā attīstība nav sistēmiska un pietiekami mērķtiecīga. Izmeklētāju profesionālās kvalifikācijas celšana šobrīd nav balstīta uz konkrētam izmeklētājam nepieciešamo zināšanu un prasmju izvērtējumu, uz kā pamata noteiktu personalizētas mācību vajadzības. Taču profesionālās kvalifikācijas nepārtraukta pilnveidošana izmeklēšanas jomā ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu izmeklēšanu. Tai pašā laikā faktiskā situācija nav vērtējama kā kritiska, jo 98% no izlasē iekļautajiem augstākā līmeņa izmeklētājiem ir otrā līmeņa augstākā izglītība un no tiem 76% – tiesību zinātnē; tāpat 77% no izlasē iekļautajiem VP izmeklētājiem ir otrā līmeņa augstākā izglītība un no tiem 72% – tiesību zinātnē.

Valsts kontroles ieteikumi

Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Finanšu ministrijai un izmeklēšanas iestādēm ir sniegti pieci ieteikumi, aicinot sadarbības rezultātā (pēc nepieciešamības pieaicinot arī nozares ekspertus) panākt arvien efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu. Ieteikumu ieviešanas termiņš ir 11.2024.