Talsu novada iedzīvotāji nevar justies droši, ka tiem ikdienā nepieciešamie komunālie un īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumi būs pieejami ilgtermiņā. Pakalpojumus sniedzošās un Talsu novada domei piederošās kapitālsabiedrības darbojas ar zaudējumiem, nav spējīgas no apgrozāmajiem līdzekļiem pilnībā nosegt savas īstermiņa saistības un tuvākajā nākotnē tām var iestāties grūtības ar maksātspēju.
Turklāt kapitālsabiedrību sliktās pārvaldības dēļ to sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem ir nekvalitatīvi un dārgi. Ja Talsu pašvaldība steidzami nerīkosies, iedzīvotāji par pakalpojumiem būs spiesti maksāt arvien vairāk. Pie šādām atziņām nonākusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju, lai noskaidrotu, vai Talsu novada pašvaldība pārvalda kapitālsabiedrības, ievērojot tiesiskuma un labākās prakses principus.
Talsu novada pašvaldība, kura kapitālsabiedrību pamatkapitālā ieguldījusi jau 5,4 miljonus eiro, ir 100 % SIA “Talsu namsaimnieks”, SIA “Talsu ūdens” un SIA “Talsu televīzija” īpašniece. Savukārt SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībā “PIEJŪRA”” un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā tai pieder 23,22% un 10,4% kapitāla daļu. Revīzijā, veicot finanšu pārskatu analīzi, īpaši nelabvēlīga finanšu situācija atklājās SIA “Talsu namsaimnieks” un SIA “Talsu ūdens”. Valsts kontroles ieskatā, šīm kapitālsabiedrībām pastāv ilgtermiņa darbības riski.
Neatbilstoši iztērēta iedzīvotāju nauda, konkurences kropļošana, nepildīti solījumi, nepareizi tarifu aprēķini un izmaksu pieaugums
SIA “Talsu namsaimnieks” ēku apsaimniekošanas pienākumus veic nekvalitatīvi, ir konstatēti arī būtiski trūkumi ēku tehniskā stāvokļa apsekošanā. Revidenti atklāja, ka vēl 2019. gada 30. decembri SIA “Talsu namsaimnieks” par dzīvojamo māju apsaimniekošanu no dzīvokļu īpašniekiem saņēmusi par 860 335 eiro vairāk nekā iztērējusi īpašnieku dzīvojamo māju uzturēšanai un pārvaldīšanai. Sniedzot skaidrojumu par šīs naudas izlietojumu, kapitālsabiedrība atklāja, ka iedzīvotāju nauda ir iztērēta nevis iedzīvotāju īpašumā esošo ēku apsaimniekošanai, bet gan pašas pašvaldības īpašumam – katlumājām un siltumtīkliem. SIA “Talsu namsaimnieks”, pārkāpjot pašvaldības deleģēšanas līgumā noteiktos ietvarus, gan sniedz apsaimniekošanas pakalpojumus dzīvojamo māju īpašniekiem, gan nolūkā gūt papildu ieņēmumus nelabvēlīgās finanšu situācijas uzlabošanai piedāvā pakalpojumus arī ārpus namu apsaimniekošanas jomas. SIA “Talsu namsaimnieks”, piemēram, sniedz tādus maksas pakalpojumus, kā privātie komersanti – iesaistās apbedīšanas piederumu (zārku, dvieļu, svečturu u.c.) tirdzniecībā, iznomā transportlīdzekļus un dronus, veic remontdarbus vai sniedzot labiekārtošanas (zāles pļaušana, koku stādīšana) pakalpojumus privātpersonām. Pašvaldība nav veikusi izvērtējumu, kādu ietekmi šāda kapitālsabiedrības darbība atstāj uz citiem tirgus dalībniekiem.
Savukārt SIA “Talsu ūdens” apsaimniekotajos ūdensapgādes tīklos konstatētie ūdens zudumi 2018. gadā sasniedz 29 %, kas ir gandrīz divas reizes lielāki nekā valstī vidējie rādītāji ūdensapgādes nozarē (16 %) un kas atsevišķās novada teritorijās sasniedz pat 80%. Tā kā jau šobrīd ūdens zudumu izmaksas vien veido 14% no ūdensapgādes pakalpojuma tarifa, kapitālsabiedrībai ir steidzami nepieciešams vispusīgi apzināt ūdens zudumu iemeslus un izstrādāt plānu situācijas uzlabošanai, lai iedzīvotājiem, kuri izmanto SIA “Talsu ūdens” sniegtos pakalpojumus un godprātīgi maksā rēķinus, nebūtu jāpārmaksā par arvien pieaugošiem ūdens zudumiem.
Savukārt SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “PIEJŪRA”” tā arī nav izpildījusi tai izvirzīto mērķi – nodrošināt dalītu atkritumu savākšanu, kas samazinātu pakalpojuma izmaksas iedzīvotājiem, jo noteikti šķiroto atkritumu veidi ir jāizved bez maksas.
Situācijā, kad vairākas Talsu novada kapitālsabiedrības strādā ar zaudējumiem un ir nepieciešami papildus finanšu līdzekļi kapitālsabiedrību darbības nodrošināšanai, par kapitālsabiedrību līdzekļiem tiek pirkti alkoholiskie dzērieni un apmaksāti darbinieku atpūtas pasākumi, piemēram, laivu brauciens. Tā SIA “Talsu ūdens” pasniedz dāvanas pašvaldības darbiniekiem, bet SIA “Talsu namsaimnieks” pat nav izveidojusi kārtību, kādā tiek veikta reprezentācijas izdevumu kontrole.
Lai iedzīvotāji saņemtu objektīvu un uz faktiem balstītu informāciju, plašsaziņas līdzekļiem ir jāspēj būt neatkarīgiem no ārējās ietekmes. Tomēr SIA “Talsu televīzija” darbojas apstākļos, kas rada neobjektivitātes risku tās gatavotajiem sižetiem par pašvaldības darbību. Talsu pašvaldībai pieder visas kapitāla daļas, tā veic kapitālsabiedrībai pasūtījumus konkrētu sižetu sagatavošanai, un norēķini notiek par konkrētiem sižetiem, nevis tiek piešķirts finansējums neatkarīgai sižetu veidošanai.
Izvērtējot SIA “Talsu ūdens” sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, ir konstatēta, iespējams, daudzās Latvijas pašvaldībās aktuāla problēma ar tarifa aprēķinā iekļaujamajām izmaksām par Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros izveidoto ūdenssaimniecības infrastruktūru. Atkarībā no tā, vai šī infrastruktūra ir pašvaldības bilancē vai pašvaldības kapitālsabiedrības bilancē, iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu tarifi un attiecīgi no iedzīvotājiem saņemtais naudas daudzums var būtiski atšķirties. Piemēram, Talsu novada gadījumā ūdensapgādes pakalpojumiem gada ietvaros starpība būtu 63 316 eiro un par kanalizācijas pakalpojumiem – 82 161 eiro.
Valsts kontrole aicinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju iespējami ātri rast risinājumu šim jautājumam. Tas ir jo īpaši svarīgi gaidāmās vietējo pašvaldību reformas kontekstā, kad var prognozēt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju un to rīcībā esošās infrastruktūras apvienošanu.
Daudzu nelaimju pamatā – neatbilstoša uzņēmumu pārvaldība un grāmatvedība
Valsts kontrole revīzijā secina, ka Talsu novada kapitālsabiedrību kritiskās situācijas pamatā ir vāja finanšu vadība un mūsdienīgas, uz rezultātu vērstas pārvaldības trūkums. Kapitālsabiedrībās ilgstoši nav ieviesti iekšējā auditora sniegtie ieteikumi par grāmatvedības uzskaites pilnveidošanu un ekonomiski pamatotu pakalpojumu cenu noteikšanu. Nezinot, cik tieši izmaksā iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi, nav iespējams laikus identificēt izmaksu pieaugumu, izvērtēt to ietekmi uz kapitālsabiedrību darbību un meklēt risinājumus problēmu novēršanai. Ekonomiski pamatotu datu trūkums arī liedz pašvaldības domes deputātiem novērtēt kapitālsabiedrību darbības efektivitāti, noteikt kapitālsabiedrībām uz iedzīvotāju vajadzībām balstītus mērķus un lemt par iedzīvotāju maksātspējai atbilstošas pakalpojumu maksas noteikšanu. Revīzijā konstatēts, ka nereti pieņemtie lēmumi ir diezgan tāli no kapitālsabiedrību darbības realitātes.
Tikai pilnveidojot grāmatvedības uzskaiti un ar kapitālsabiedrībām noslēgtos deleģējuma līgumus par dažādu no pašvaldības funkcijām izrietošu pakalpojumu sniegšanu, pašvaldība varētu būtiski ietaupīt. Revīzijā aprēķināts, ka, piemēram, par kapsētu apsaimniekošanu un pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanu divu revidēto gadu laikā (2018., 2019.) vien no pašvaldības budžeta varēja izlietot vismaz par 132 484 eiro mazāk, kā arī turpmāk ik gadu ietaupīt vismaz 62 204 eiro.
Taču finanšu uzskaites sakārtošana ir tikai daļa no labas kapitālsabiedrību pārvaldības. Ne mazāk būtiski ir nodrošināt kapitālsabiedrību darbības atklātību, sniedzot informāciju par tās darbību un uzturot pastāvīgu dialogu ar iedzīvotājiem, lai noskaidrotu viņu kā pakalpojumu saņēmēju viedokli par pakalpojumu kvalitāti.
Diemžēl pašvaldības un kapitālsabiedrību mājas lapās netiek publiskota pilnīga likumos noteiktā informācija, tā liedzot iedzīvotājiem un komersantiem iespēju pārliecināties par pašvaldības un kapitālsabiedrību godprātīgu rīcību, pieņemot lēmumus, kas skar konkurenci, kapitālsabiedrību darbības rezultātus, izmaksas un ietekmi uz pakalpojumu cenām un tarifiem. Arī līdzšinējā pieeja pakalpojumu saņēmēju un iedzīvotāju apmierinātības noskaidrošanai gan pašvaldības administrācijā, gan kapitālsabiedrībās ir bijusi drīzāk formāla, jo nav pēc būtības apzināta ne iedzīvotāju apmierinātība ar pakalpojumiem, ne problēmas pakalpojumu pieejamībā un kvalitātē. No iedzīvotājiem saņemtie iesniegumi un sūdzības netiek apkopoti un sistemātiski izvērtēti.
