Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi priekšlikumu, lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu aizsargātajiem lietotājiem, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām. Šodien, 4. oktobrī, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar piedāvājumu iepazīstinās koalīcijas partnerus sadarbībās sanāksmē.
“Straujais elektroenerģijas cenu kāpums uzliek papildu slogu mājsaimniecībām, visas ģimenes to nosegt nevarēs. Ņemot vērā, ka energoresursu cenu izmaiņas palielina enerģētiskās nabadzības risku, valstij būtu jākompensē cenu kāpums daudzbērnu ģimenēm, mazturīgām mājsaimniecībām un citiem lietotājiem, kuriem ir vislielākie riski nespēt nomaksāt rēķinus. Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi atbalsta programmu, kas aizsargātajiem lietotājiem no valsts budžeta sedz daļu no elektrības rēķina, taču šī brīža apstākļos atbalsta apjoms ir jāpalielina. Mums ir gatavs risinājums un varam nekavējoties kompensēt elektroenerģijas cenu pieaugumu vismaz 150 000 mājsaimniecību,” uzsver ekonomikas ministrs.
Šā gada 1. septembrī sāka darboties aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma (ALDIS) – jauns un efektīvs risinājums automātiskā atbalsta piešķiršanā elektroenerģijas izmaksu daļējai segšanai daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti, maznodrošinātām mājsaimniecībām.
Taču šogad piedzīvotais elektroenerģijas cenu kāpums ir ļoti straujš, un līdz šim tik lielas cenu izmaiņas tirgū nekad nav novērotas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi piedāvājumu par 10 EUR palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, lai kompensētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni EUR gadā.
Ja valdība šo priekšlikumu atbalstīs, atbalsta apjoms tiktu noteikts šādā apjomā:
- daudzbērnu ģimenei – 20 EUR;
- trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 15 EUR;
- ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti – 15 EUR;
- personai ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim – 15 EUR.
Kā zināms, elektroenerģijas cenu izmaiņas ir vērojamas visā Eiropā, kur cenas kāpumu šogad galvenokārt ietekmējuši aukstie laikapstākļi ziemā un karstie un sausie laikapstākļi vasarā, straujš dabasgāzes cenu kāpums, CO2 kvotu cenu kāpums, kā arī ekonomikas atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Savukārt dabasgāzes cenas pieaugumam ir ilgāks “ķēdes” efekts – ilgstoši zema gaisa temperatūra 2020./2021. gada ziemā Eiropā un Āzijā, kā rezultātā pieauga dabasgāzes patēriņš aukstajā periodā; atjaunojoties ražošanai pēc Covid-19 krīzes, arī pieauga pieprasījums pēc dabasgāzes; kā arī karsto laikapstākļu ietekmē uz Āziju tika novirzīts vairums pasaulē pieejamās LNG kravas.
Šā gada 30. septembrī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs bija sasaucis Valsts enerģētiskās krīzes centra sēdi, kurā nozares atbildīgo iestāžu pārstāvji informēja, ka gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes, gan siltumenerģijas ražošanā izmantotie izejmateriāli Latvijā ir pietiekamā daudzumā, taču vērojamas cenu izmaiņas – straujākas izmaiņas ir elektroenerģijai un dabasgāzei, mazāk straujas – šķeldai un citiem resursiem, kas tiek izmantoti siltumenerģijas ražošanā.
