B. Obama aicinājis abu Kongresa palātu deputātus atbalstīt šo kompromisa vienošanos, tomēr vēl vakar Pārstāvju palātā bija gana daudz radikālu liberāļu un konservatīvo, kuri tai nepiekrita, raksta NRA.lv.
Savā uzrunā televīzijā B. Obama atzina, ka panāktā vienošanās nebūt nav darījums, kuram viņš būtu devis priekšroku, taču tas ir vienīgais kompromiss, kādu pašlaik bijis iespējams panākt. «Abām partijām tas ir spēcīgs pamudinājums līdz gada beigām vienoties par sabalansētu plānu,» sacījis ASV prezidents, runājot par plānu, kas paredz samazināt budžeta deficītu par tikpat lielu summu (2,4 triljoniem dolāru), par kādu tiks palielināts pieļaujamais valsts parāda apjoms – tiesa, deficīta samazināšanai tiek atvēlēti veseli 10 gadi. AP norāda, ka līdzīgi plānu komentējuši arī abu partiju līderi. Jāatgādina, ka ASV parāda līmeņa paaugstināšana iepriekš Kongresā notikusi teju vai automātiski, taču šogad vienošanos neizdevās panākt mēnešiem ilgi un pastāvēja draudi, ka 2. augustā valsts kasē vienkārši nebūs pietiekami daudz naudas, lai veiktu kārtējos maksājumus.
Analītiķi secinājuši, ka panāktā vienošanās liecina par piekāpšanos no abām pusēm. Demokrātiem un B. Obamas administrācijai izdevies panākt, ka par valsts parāda līmeņa paaugstināšanu vairs nebūs jābalso līdz nākamā gada nogalei, kad notiks prezidenta vēlēšanas – tas atņems republikāņiem spēcīgu instrumentu, ar kura palīdzību izdarīt spiedienu uz administrāciju vēlēšanu priekšvakarā. Republikāņi savukārt panākuši, ka pagaidām nav pieņemts lēmums par nodokļu paaugstināšanu – vairāk nekā 900 miljardi dolāru (10 gadu laikā) tiks ietaupīti, samazinot valsts aģentūru ikdienas izdevumus. Tiesa, par 350 miljardiem dolāru iecerēts samazināt arī Pentagona izdevumus. Ja vienošanās tiks apstiprināta, līdz šā gada nogalei īpašai komitejai, kurā būs abu partiju pārstāvji, jāatrod iespēja, kā budžeta izdevumus samazināt vēl par 1,5 triljoniem dolāru desmit gadu laikā.
Lai gan balsojums abās ASV Kongresa palātās bija ieplānots tikai pirmdien pēc vietējā laika, vakarrīt, pāris stundas pēc B. Obamas uzrunas, atveroties Āzijas biržām, kļuva skaidrs, ka pasaules finanšu aprindas ziņas par panākto vienošanos uztvērušas ar atvieglojumu –
pieaudzis gan dolāra kurss, gan lielākā daļa akciju cenu. Reuters vēsta, ka Vācijas un Japānas valdību pārstāvji izteikuši gandarījumu par panākto vienošanos. Nedaudz piesardzīgāks bijis Austrālijas finanšu ministrs Veins Svons, kurš uzsvēris, ka šī vienošanās ir tikai pirmais solis, un aicinājis amerikāņu kongresmeņus to atbalstīt. «Mums būtu jāredz ASV finanšu konsolidācijas ceļš – tas nepieciešams, lai būtu globāla skaidrība,» viņš uzsvēris. Balsojuma rezultātus gaida arī pasaules vadošās kredītreitingu aģentūras.
Saskaņā ar Reuters rīcībā esošajām ziņām, sākumā balsojums par vienošanos paredzēts ASV Senātā, kur vairākums gandrīz pavisam droši to atbalstīs. Taču Pārstāvju palātā, kur vairākums ir republikāņiem, šim plānam ir vairāk oponentu. Par nepieņemamu piekāpšanos politiskajiem pretiniekiem to nosaukuši gan demokrātu liberālā spārna pārstāvji, gan konservatīvie no organizācijas Tea Party, kas palīdzēja republikāņiem pārņemt kontroli pār Pārstāvju palātu. Šīs konservatīvās organizācijas dibinātājs Džadsons Filipss, piemēram, nosaucis vienošanos par «pilnīgu liberāļu uzvaru», bet tajā ietvertos budžeta izdevumu samazinājumus – par «joku», vēsta Reuters. «Izdevumi joprojām ir par lielu un budžeta samazinājums – par mazu. Kādam ir jāsaka nē, un es to darīšu,» sarunā ar AP pavēstījusi kongresmene Mišela Bahmana, kura vēlas kļūt par republikāņu kandidāti nākamgad gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Solidāri ar viņu gatavojas balsot arī demokrāts Rauls Gridžalva, tiesa, citu iemeslu dēļ. «Vienošanās ir darījums, kura rezultātā cilvēku labklājība tiek iemainīta pret pāris nesamierināmu labējo radikāļu balsīm, un es to neatbalstīšu,» viņš pavēstījis.
