Pret varas pārstāvjiem, kas atbalsta vai pietiekami nepretojās valdības nule atbalstītajam plānam vispārējās izglītības iestādēs Latvijā pakāpeniski pāriet uz mācībām latviešu valodā, jāievieš personīgās sankcijas. Uz šādu rīcību, kas būtu attiecināma arī uz Rīgas mēru Nilu Ušakovu, aicināts Krievijas Valsts domes NVS, Eirāzijas integrācijas un attiecību ar tautiešiem komitejā.
Iecerētajai reformai, kurai jāsākas 2019. gada pirmajā septembrī un jānoslēdzas 2021./2022. mācību gadā, komiteja pievērsusies pēc Latvijas Krievu savienības (LKS), kuras pozīciju komitejas sēdē pārstāvējis Miroslavs Mitrofanovs un Aleksandrs Kuzmins, iniciatīvas, vēsta NRA.lv.
Krievijas ziņu portāls Rossijskije novosti vēsta, ka priekšlikums par personificētajām sankcijām bijis vērsts tieši pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu, taču šā ierosinājuma autors, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas (KLDP) pārstāvis Krievijas Federācijas Valsts domē Pāvels Šperovs sakās, ka rosinājis sankcijas vērst pret plašāku personu loku.
«Es piedāvāju ieviest personīgās sankcijas pret tiem, kas pārkāpj krievvalodīgo tiesības. Tajā skaitā pret Nilu Ušakovu, jo par viņu tika aktualizēts jautājums un tika paziņots, ka Ušakovs neatbalsta krievvalodīgo cīņu par savām tiesībām,» uzsverot, ka krievvalodīgajiem Latvijā ir tādas pašas tiesības kā latviešiem, jo abas grupas vēsturiski mitinās Latvijas teritorijā, telefonsarunā Neatkarīgajai teica P. Šperovs.
Jautāts, kā šis ierosinājums virzīsies pa Maskavas varas gaiteņiem un vai šādas sankcijas patiešām var tikt ieviestas, P. Šperovs norādīja, ka tas ir izpildvaras kompetencē un lēmums, visticamāk, var tikt pieņemts pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā.
Pats M. Mitrofanovs, kurš tuvākajā laikā ieņems Tatjanas Ždanokas vietu Eiropas Parlamentā, neatzīst, ka Krievijas Federācijas Valsts domē būtu ieradies, lai kaut kādā veidā mudinātu vērsties pret N. Ušakovu. «Pašiem deputātiem bija virkne jautājumu. Atbildēju, ka situācija ir sliktāka nekā pirms 13 gadiem, jo formālais un neformālais krievvalodīgo līderis [Nils Ušakovs] ir pret protestiem. Pēc manis teiktā viens no deputātiem piedāvāja ieviest personīgās sankcijas. Par šo priekšlikumu neviens neteica, ka atbalsta to, bet nebija arī iebilstošo,» saka M. Mitrofanovs.
Politiķis skaidro, ka Valsts domē viņš ieradies, lai rosinātu Krievijas Ārlietu ministrijai uzsākt sarunas ar Latviju par starpvalstu līgumu izglītības jautājumos, kurā atrunātu mazākumtautību skolu statusu. Saskaņā ar oficiālo Krievijas Valsts domes informāciju šāds lēmums komitejā arī pieņemts. M. Mitrofanovs arī uzsver, ka vizītes organizēšanā Krievijas varas augstākie ešeloni nav bijuši iesaistīti, tā organizēta, balstoties privātos kontaktos.
Nominālo politisko konkurentu aktivitātes N. Ušakovā izraisījušas neizpratni. «Man grūti saprast cilvēkus, kuri izmanto iespēju pastāstīt par problēmām, kas ir Latvijā, citas valsts parlamenta deputātiem. Ja tu par kaut ko cīnies Latvijā, tad būtu vistiešākais pienākums mēģināt par to pārliecināt Latvijas parlamenta deputātus, kuri par to drīzumā balsos,» saka N. Ušakovs.
Uzmanīgi vērtēt šo Saskaņas un Latvijas Krievu savienības pretstāvi aicina Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors. «LKS un Saskaņa viens otru papildina – reizēm karo, reizēm palīdz viens otram,» saka eksperts.
Viņš atgādina, ka LKS savulaik dēvējās Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, bet, atsakoties no šā universālo ideju sludinošā nosaukuma, pozicionējusi sevi šaurākā diapazonā – krievu nacionālismu un šovinismu sludinošā.
«Šī [LKS] kritika Saskaņai var palīdzēt centienos pietuvoties valdošajai koalīcijai. Un tāpēc nevajadzētu šo komunikāciju starp LKS un Saskaņu viendabīgi vērtēt. Šī komunikācija, sevišķi Krievijā notiekošā, jāvērtē vairākās dimensijās, mēģinot saprast, kas ir tās galamērķis,» atgādinot par šoruden paredzētajām Saeimas vēlēšanām, saka A. Kudors.
Nils UŠAKOVS, Saskaņas priekšsēdētājs, Rīgas mērs:
– Man grūti saprast cilvēkus, kuri izmanto iespēju pastāstīt par problēmām, kas ir Latvijā, citas valsts parlamenta deputātiem. Ja tu par kaut ko cīnies Latvijā, tad būtu vistiešākais pienākums mēģināt par to pārliecināt Latvijas parlamenta deputātus, kuri par to drīzumā balsos.
Uzziņai
Pāvels Šperovs
Dzimis 1971. gadā Simferopolē Krimā. Politikai pievērsies 1987. gadā un līdz pat Krimas aneksijai aktīvi piedalījies krievu un prokrieviskajā kustībā šajā reģionā. 2014. gadā bijis Krimas pašaizsardzības biedrs, 10. tautas pašaizsardzības rotas štāba priekšnieks. No 2014. gada septembra līdz 2016. gadam bijis tā dēvētās Krimas Republikas Valsts padomes pirmā sasaukuma deputāts.
Avots: LDPR.ru
Jānis Lasmanis
Foto: Rīgas dome