Veikalos sākušas kāpt dažu piena produktu cenas

Lētais piens jāmeklē neiedomājamās vietās. Par pienu zemnieki saņem arvien mazāk, tomēr veikalos ir atsācies atsevišķu piena produktu cenu kāpums. Dažos veikalos par pienu, sviestu un saldo krējumu ir jāmaksā dārgāk nekā septembrī.

Lai gan par pienu zemnieki saņem arvien mazāk, veikalos ir atsācies atsevišķu piena produktu cenu kāpums. Dažos veikalos par pienu, sviestu un saldo krējumu ir jāmaksā dārgāk nekā septembrī.

Krievijas embargo dēļ augustā, salīdzinot ar jūliju, piena iepirkuma cena samazinājās par 7%, bet septembrī par 25 – 26%. Daudziem zemniekiem par pienu maksātā nauda nesedz pat pašizmaksu. Tajā pašā laikā zemniekiem draud soda nauda par piena kvotu pārpildi.

Pienu pērk vairāk

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union kopš 21. augusta no 5% līdz 30% samazināja produkcijas cenas zīmoliem Rasa, Limbažu piens un Valmiera. Tas sekmēja vietējās piena produkcijas noietu. Pēc Food Union datiem, piena produktu patēriņš septembrī pieaudzis vidēji par 20%, kas savukārt ļāvis uzņēmmumam pārstrādāt par 20% vairāk Latvijas zemnieku ražota svaigpiena. «Valmieras produktu noiets pieaudzis par 26%, Limbažu pienam – par 21%, salīdzinot ar vidējiem vasaras pārdošanas rezultātiem. Visvairāk pirktie produkti bija sviests, biezpiens, piens, saldais un skābais krējums. Pateicībā par pircēju atsaucību un uzticību vietējam produktam, mēs turpinām nacionālo piena produktu kampaņu – no 1. oktobra piena produkti Valmiera un Limbažu piens mēnesi nopērkami ar 20% atlaidi. Produkti ar atlaidi būs pieejami visos Latvijas veikalos, lielā daļā veikalu tie būs izcelti ar dzeltenajām cenu zīmēm,» skaidroja a/s Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Cenu samazinājums par 20% attiecas uz Valmiera pienu, kefīru, skābo un saldo krējumu, jogurtiem un dzeramajiem jogurtiem, paniņām, biezpienu un sviestu, kā arī uz Limbažu piens produktiem – pienu, kefīru, skābo krējumu, biezpienu un svaigajiem sieriem.

Veikali solidarizējoties

Pārlūkojot Rimi, Maxima un Mego/Iki veikalu plauktus, NRA.lv secināja, ka daļa piena produktu maksā tikpat, cik septembrī, daļa lētāk, bet daļa – pat dārgāk. Atsevišķos veikalos cenu kāpums bija skāris sviestu, saldo krējumu un pienu.

Gan Rimi Latvia, gan Maxima Latvija apgalvo, ka piena produktu cenas samazinājis proporcionāli pārstrādātāju iepirkuma cenu samazinājumam. Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris NRA skaidroja, ka uzņēmums savu pozīciju cenu izmaiņās un pašmāju ražotāju atbalstīšanā nav mainījis – produktu cenas tiek mainītas proporcionāli tām izmaiņām, kādas veic produkta ražotājs.

Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere NRA skaidroja, ka līdz septembra beigām iepirkumu cenas piena produktiem bija samazinājuši astoņi ražotāji kopumā ap 200 produktiem, un cenu pazeminājums bijis no 4 līdz 30%. «Lielākajai daļai produktu, kam ražotāji bija samazinājuši cenu uz laiku, šis cenu samazinājums ir pagarināts līdz oktobra beigām, taču daļai ir mainījies atlaides lielums. Līdz ar to ir produkti, kuri kļuvuši vēl lētāki, un ir produkti, kuriem atlaides lielums vairs nav tik liels, piemēram, sviests, tāpēc veikala plauktā to cena ir nedaudz augstāka, nekā tā bija septembrī, skaidroja D. Valnere. Turklāt oktobrī cenu samazinājums skāris 15 jaunus piena produktus, kuriem septembrī tāda nebija. Pēc viņas vērtējuma, oktobrī vidējais cenu samazinājums piena produktiem ir aptuveni 10% robežās.

Ekonomikas ministrijas veidotais cenu monitorings liecina, ka septembrī vislielāko cenu samazinājumu piedzīvoja piens – tā cenas samazinājušās no 19,61 līdz 22,55%. Kefīra cena savukārt piecos gadījumos samazinājusies par 21 – 22 eiro centiem (19,44 – 20,18%). Septiņos gadījumos lētāks kļuvis biezpiens – tā cena samazinājusies par 19 eiro centiem (20%). Holandes siera cena četros gadījumos samazinājusies par 46 eiro centiem (5,79%), bet Krievijas siers vienpadsmit gadījumos kļuvis lētāks par 18 – 49 eiro centiem (2,35 – 6,46%). Septiņos gadījumos cena 14 eiro centu apmērā (8,28%) samazinājusies sviestam.

Lētākais Valmiera piens – degvielas uzpildes stacijās

Lai gan lielveikalu tīkli stāsta par piena produktu cenu samazinājumu un mudina pircējus pirkt vairāk tieši vietējo produkciju, daļa pircēju pēc piena dodas nevis uz ierastiem lielveikaliem, bet gan uz Statoil degvielas uzpildes staciju veikaliem, jo tajos nopērkams lētākais Valmiera 2% piens. Tā cena Statoil veikalos ir 69 eirocenti. Tajā pašā laikā Mego/Iki veikalos šis produkts bija nopērkams par 89 eiro centiem, bet 0,5% piens Valmiera – par 65 eirocentiem. Maxima veikalos šā piena cena bija 75 eirocenti par 1 litra iepakojumu. Uz jautājumu, vai Food Union pienu Statoil piegādā par īpaši zemu cenu, ja tas var atļauties to pārdot lētāk nekā citi mazumtirgotāji, Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile NRA skaidroja, ka Statoil iepirkuma cenas ir līdzīgas kā citiem mazumtirgotājiem. Gala cenu veikala plauktos nosaka katrs tirgotājs pats, tāpēc var secināt, ka Statoil šobrīd pienam ir piemērojis zemāku uzcenojumu nekā citi mazumtirgotāji.

Zemniekiem draud ar soda naudām

Ņemot vērā saražotā un realizētā piena daudzuma pieaugumu šajā kvotas gadā, Latvijai pastāv reāla iespēja pārsniegt valstij piešķirto piena kvotas apmēru. Tas savukārt nozīmē lielas soda naudas. Šajā piena kvotas gadā valsts kopējās piena kvotas lielums ir 781 132 tonnas, tajā skaitā piegādes kvota – 767 328 tonnas. Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka piegādes kvotas izpilde 2014. gada

1. septembrī bija 46,67 procenti savukārt iepriekšējā kvotas gadā šajā periodā izpilde bija 42,78 procenti. Tas viešot bažas, ka Latvija pārsniegs valstij piešķirto piena kvotas apmēru.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem par piena kvotas pārsniegšanu un soda naudas nomaksu atbildīgs ir piena ražotājs, savukārt piena pircējs piegādes piena kvotas pārsniegšanas gadījumā nodrošina maksājuma (soda naudas) iekasēšanu no ražotāja un pārskaitīšanu Lauku atbalsta dienestam, norāda ZM. Maksājuma lielumu par pārsniegto piena kvotu katram ražotājam aprēķina Lauksaimniecības datu centrs (LDC) kvotas gada beigās, ja valsts kopējā piena kvota ir pārsniegta. Līdz 2015. gada 1. augustam ražotājiem, kuri būs pārsnieguši piena kvotu, LDC nosūtīs rakstisku lēmumu, kurā būs norādīts pārsniegtās piena kvotas apmērs un maksājuma lielums. Pircējs maksājuma iekasēšanu no ražotāja par pārsniegto piena kvotu var uzsākt tikai pēc lēmuma saņemšanas no LDC, kurā būs norādīta maksājuma (soda naudas) summa, kas jāiekasē no ražotāja.

ZM gan atzīst, ka pastāv vēl viena iespēja, proti: pircējs un ražotājs, savstarpēji vienojoties, līgumā norāda atsevišķu punktu, kurš paredz avansa ieturēšanu no piena naudas par pārsniegto piena kvotu, vienlaikus paredzot līgumā avansa atmaksas kārtību piena ražotājam situācijā, ja valsts kopējā piena kvota nav pārsniegta. Šādu ceļu izvēloties, ražotājiem ar pircēju noslēgtajos līgumos jāizvērtē paredzētās saistības un to tiesiskais pamatojums.

Ilze Šteinfelde