Vecpiebalgas novads ir viena no tām pašvaldībām, kur kopš tās izveides 2009. gadā nav slēgta neviena skola. Pirms trim gadiem gan par pamatskolu tika pārvērsta Dzērbenes vidusskola, pievienojot tai arī mūzikas skolu, bet pērn Skujenes pamatskola atdota Amatas novada pašvaldībai, kura to apvienoja ar Sērmūkšu pamatskolu. Vai un kā optimizēt pārējās – tiks izvērtēts, kad būs pabeigts nozares ministrijas pasūtītais optimālā skolu tīkla pētījums.
Šobrīd novadā ir Vecpiebalgas vidusskola, kurā mācās aptuveni 200 bērnu, Inešu un Taurenes pamatskola un Dzērbenes vispārizglītojošā un mūzikas pamatskola, kas pirms trim gadiem skolēnu samazinājuma dēļ zaudēja vidusskolas statusu. Savukārt viena pamatskola pērn tika atdota kaimiņiem – Amatas novadam, jo mācību iestāde atradās tā administratīvajā teritorijā, NRA.lv skaidro Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde Andersone.
Vidusskolā patlaban visas klases esot nokomplektētas, desmitajā šobrīd pieteikušies 13 skolēnu, bet kopumā visā posmā mācīsies vairāk nekā 30 skolēnu. Tiesa, pērn to bijis 54, jo divpadsmito bijis krietni vairāk. Līdzšinējā pieredze rāda, ka šis skaitlis var mainīties pirmajā pusgadā, jo tad pievienojas tie, kas pārnāk no arodskolām vai citām mācību iestādēm, jo sapratuši, ka grib atgriezties Vecpiebalgā. Patlaban nav bijis jālauza galva par kādas klases atvēršanu, jo noteiktais minimālais skolēnu skaits lauku skolām – 12 – Vecpiebalgai ir pa spēkam. Kas notiks, ja tiks pieņemti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītie grozījumi Izglītības likumā, nosakot šo slieksni augstāku – ar 150 skolēniem, Vecpiebalgā vēl neesot domāts. Kad tas notiks, skaidrs, ka tādu daudzumu šeit nevarēs nodrošināt un vidusskolas klašu nebūs. «Es domāju, ka 150 skolēnu ir milzīgs skaitlis un tur, kur nav reģiona centri, diez vai to izdosies izpildīt,» šaubīga ir domes priekšsēdētāja.
Diemžēl vienas skolas likvidēšana nedod pieplūdumu citām novada skolām. Tā tas noticis, arī reorganizējot Dzērbenes vidusskolu. Tāpēc attiecībā uz IZM norādījumu, ka, re, varētu apvienoties Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas vidusskola (tur vidusskolas posmā ir aptuveni tikpat daudz skolēnu) un tad būtu iespējams izveidot vienu «normāla lieluma» skolu, nevarot piekrist, jo virzieni, no kurienes uz tām dodas bērni, ir atšķirīgi. Uz Jaunpiebalgu dodas tie, kas dzīvo arī Gulbenes novada pusē, bet uz Vecpiebalgu – no Taurenes, Dzērbenes, arī Madonas novada. Mākslīgi saplūdināt, visticamāk, neizdosies. Tā tikai šķiet – re, līdzīgi nosaukumi, tad jau nebūs sarežģīti salikt kopā. Tas nav tāpat kā bijis Skujenes pamatskolas gadījumā, kurai blakus bija Sērmūkšu pamatskola, tad tās abas apvienotas, un tad tiešām bērnu skaits Skujenes skolā ievērojami palielinājies.
Skaidrs, ka arī par pamatskolu optimizāciju Vecpiebalgai ar laiku var nākties domāt, jo demogrāfijas rādītāji nav iepriecinoši. Vismazākajā, Inešu pamatskolā pērn bijuši 32 skolēni (plus mākslas programmā – 31), Dzērbenē – 46 (vēl 68 apgūst mūzikas programmā), Taurenē – 64. Skolas, protams, esot mazas, taču nekādi negribot piekrist, ka izglītības kvalitāte tajā būtu slikta, jo 9. klašu beidzēji iestājas arī valsts ģimnāzijās un ir labinieku pulkā, norāda E. FrīdvaldeAndersone. Vienīgais mīnuss, ka šīs mazās izglītības iestādes ir grūti finansiāli uzturēt. Arī Vecpiebalga izglītībai tērējot pusi no sava budžeta. Tomēr līdz šim sarkanā līnija nevienas pamatskolas slēgšanai neesot iezīmēta, arī par sākumskolām vai filiālēm tās nav bijusi doma pārveidot. Šobrīd tiekot gaidīts IZM optimālā skolu tīkla pētījums, un nav šaubu, ka tas nesīs līdzi izmaiņas. «Tad nāksim kopā ar deputātiem un skolu direktoriem un domāsim par savu optimālo modeli,» teic novada vadītāja.
Aisma Orupe
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
