Atskatoties uz pēdējiem gadiem mums visiem ir nācies nepārtraukti pielāgoties jauniem apstākļiem un neparedzētām pārmaiņām, tāpēc vairumam prioritāte šogad ir bijusi stabilitātes saglabāšana. Banku darbība ir cieši saistīta ar ekonomikas norisēm valstī, tāpēc arī mums šis ir izaicinošs laiks un 2023. gads ir nesis vairākus zīmīgus notikumus.
Euribor, kreditēšana un likumi
Būtiska ietekme uz ekonomiku ir bijusi Euribor kāpumam, kas šogad ir piebremzējis, bet ne apstādinājis kreditēšanas tirgus aktivitāti. Euribor likme šogad pirmo reizi 15 gadu laikā pārsniedza 4% atzīmi, taču jaunākās prognozes liecina, ka nākamā gada beigās tās varētu nokristies jau zem 3% robežas.
Neraugoties uz augsto inflāciju un arī strauji pieaugošajām procentu likmēm, klienti šogad ir labi tikuši galā ar kredītu atmaksu par uzņemtajām saistībām un netiek novērots pieaugums grūtībām norēķināties par uzņemtajām saistībām.
Tomēr politiķi, uzskatot, ka ikvienam mājokļa kredītņēmējam nepieciešams atbalsts, ir nonākuši pie lēmuma noteikt kredītiestādēm speciālu nodevu, no kuras kredītņēmējiem tiks izmaksātas kompensācijas. Taču tas gan nozares, gan Eiropas Centrālās bankas skatījumā ir neefektīvi, pirmkārt, tāpēc, ka atbalsts nav mērķēts tiem klientiem, kam tiešām varētu būt nepieciešama palīdzība, bet gan visiem, turklāt lielāks ieguvums no tā būs turīgākajiem klientiem, kam ir lielāki kredītu atlikumi un lielāki procentu maksājumi. Otrkārt, šāda nodeva atstās ietekmi uz kreditēšanu un nenāks par labu Latvijas reputācijai investoru acīs.
Nākamgad paredzamas arī vēl citas likuma izmaiņas, ko vērtējam pozitīvi – hipotekāro kredītu pārkreditēšana varētu tikt padarīta vienkāršāka, ātrāka un lētāka, kā arī tiktu atcelts hipotekāro kredītu reklāmas aizliegums. Latvijā šobrīd ļoti reti tiek izmantota iespēja pārkreditēties – tikai 2% no tiem kredītņēmējiem, kas no pārkreditēšanas varētu gūt finansiālu labumu, ir mainījuši banku. Šīs likumu izmaiņas dotu iespēju klientiem atrast sev izdevīgāko piedāvājumu un vienkāršotā veidā nomainīt banku. Turklāt piedāvātās likuma izmaiņas varētu arī aktivizēt banku konkurenci par klientu piesaisti un pozitīvi ietekmēt mājokļu tirgu, taču tas nebūs grūdiens būtiskai kreditēšanas izaugsmei, jo to ietekmē daudzi faktori, piemēram, valsts ekonomiskā izaugsme, mājokļu piedāvājums, klientu vajadzības, ienākumu līmenis u.c.
Uzņēmējdarbības vide
Šogad atsevišķās nozarēs uzņēmumiem neklājās viegli, un uzņēmēji joprojām ir piesardzīgi ar attīstības plāniem. Nākamais uzņēmējiem visdrīzāk būs gads, kad nostabilizēties, nevis piedzīvot ievērojamu izaugsmi un pēc mūsu mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju aptaujas datiem redzams, ka kā būtiskākie iemesli tam ir augstā inflācija, enerģijas un degvielas cenas, kā arī ģeopolitiskā situācija. Tomēr daudzi Latvijas uzņēmēji uz nākamo gadu raugās samērā optimistiski – trešdaļa uzņēmēju plāno paplašināt savu biznesu un vēl trešdaļa nākamgad sagaida pārdošanas apjoma pieaugumu.
Ekonomisti prognozē, ka IKP dinamika nākamgad būs labvēlīgāka nekā 2023. gadā, taču uz strauju izaugsmi nevar cerēt – visdrīzāk ekonomika augs apmēram par 1,5%.
Noguldījumi un uzkrājumi
Ekonomiski sarežģītajos laikos īpaši svarīgi ir rūpēties par uzkrājumu veidošanu, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem finansiālajai drošībai. Sekojot finanšu tirgus situācijai un pieprasījumam, šogad vairākas reizes esam paaugstinājuši termiņnoguldījumu likmes, kas šobrīd ir starp lielākajām Eiropā un sasniedz jau 4%. Līdz ar to arī ievērojami augusi interese, pēc mūsu bankas datiem privātpersonu uzkrājumu apmērs ir dubultojies, un sagaidām, ka tā saglabāsies arī turpmāk. Īpaši augstas inflācijas laikā, svarīgi, lai cilvēki uzkrājumus neglabātu norēķinu kontos, kur esošā nauda inflācijas ietekmē ar laiku zaudē vērtību. Tā vietā labāk veikt termiņnoguldījumus vai izmantot krājkontus, kas ļauj šim uzkrājumam pelnīt procentus. Papildu lieliski instrumenti ir ieguldīšana gan akcijās, gan obligācijās. Krāšana kopumā ir paradums, ko veicina ekonomiskā stabilitāte, finansiālo zināšanu un iemaņu veicināšana, dažādi ekonomiski stimuli, piemēram, nodokļu atvieglojumi.
Pensiju sistēmas pilnveidošana
Tiek pilnveidots Valsts fondēto pensiju likums – no šī gada jaunie pensiju 2. līmeņa dalībnieki vairs netiek novirzīti uz konservatīvajiem, bet aktīvajiem pensiju plāniem, tādējādi paaugstinot iespēju uzkrāto kapitālu ievērojami palielināt. Savukārt no nākamā gada vidus pensiju pārvaldītājiem būs jāinformē klienti, vai izvēlētais ieguldījumu plāns atbilst vecumam. Kā liecina Luminor veiktā VSAA datu analīze, šobrīd aptuveni divām trešdaļām pensiju 2. līmeņa dalībnieku nav izvēlēts vecumam atbilstošs ieguldījumu plāns.–. Ilgtermiņā nepareizais pensiju plāns var rezultēties ar divreiz vai pat trīsreiz mazāku iegūto kapitālu pensionējoties, tāpēc domājams, ka jaunās likuma izmaiņas palīdzēs veicināt iedzīvotāju pensijas uzkrājuma pieaugumu.
Svārstības finanšu tirgos ir normāla parādība, un kritumiem seko kāpumi. Jāatceras, ka pensiju ieguldījumi ir jāvērtē ilgtermiņā – pensijas kapitāls tiek uzkrāts vairāku gadu desmitu laikā.
Ilgtspēja
Jau vairākus gadus banku dienaskārtībā ir jautājumi, kas saistīti ar vides aizsardzību, sociālo atbildību un korporatīvo atbildību. Finanšu iestādes aktīvi mudina uzņēmējus īstenot dažādus ar vides aizsardzību un energoefektivitātes uzlabošanu saistītus pasākumus un nākamgad to darīs vēl aktīvāk. Paredzams, ka nākamgad uzņēmējiem, kas vēlēsies saņemt finansējumu, būs arvien vairāk jādomā par ilgtspējas jautājumiem saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām, kas palīdzēs definēt, kādi projekti un aktivitātes ir uzskatāmas par ilgtspējīgām un veicina klimata mērķu sasniegšanu.
Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā
