Valsts stingrāk presē uzturlīdzekļu parādniekus

Uzturlīdzekļu parādnieki ar likuma spēku arvien vairāk tiek piespiesti maksāt savu bērnu uzturēšanai. Vispirms jau nav patīkami dzīvot kā zem Damokla zobena, apzinoties, ka uzturlīdzekļu parādam nav noilguma un katru gadu parāds pieaug par sešiem procentiem. Latvija sadarbojas ar daudzām citām valstīm, tāpēc tā dēvētajam alimentu parādniekam ir maz cerību ilgstoši slapstīties. Šķiet, vislielāko draudu uzturlīdzekļu nemaksātāji ir saskatījuši pat ne kriminālatbildībā, bet transporta vadīšanas aizliegumā. Parādu piedziņas prasības tiek nodotas arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuri pērn iekasējuši par 43 procentiem vairāk naudas, raksta NRA.lv.

Uzturlīdzekļu parādnieku skaits pērn svārstījies no 36 500 līdz 40 000. Uzturlīdzekļus bērniem viņu vietā maksāja valsts. Savukārt pērn lielākais Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs mēnesī ir bijis 888 421 eiro novembrī. Taču Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija 2018. gadā ik mēnesi ir izmaksājusi vidēji 4 miljonus eiro alimentu parādnieku bērniem, bet nav atguvusi pat ceturto daļu. Arī tāpēc samērā regulāri tiek papildināti uzturlīdzekļu parādnieku ietekmēšanas līdzekļi, lai tādā veidā varētu likt gādāt par saviem bērniem pašiem.

Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji pērn uzturlīdzekļu piedziņas lietās regresa kārtībā atguva par 43 procentiem vairāk naudas. Kopumā 2018. gada laikā atgūti 7 993 211 eiro, kas ir par 2 394 833 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs. Uzturlīdzekļu piedziņai nonākot pie zvērināta tiesu izpildītāja, parādniekam jārēķinās, ka parāda atgūšanas procesā var tikt vērsta piedziņa uz parādnieka darba algu, pensiju, naudas līdzekļiem kredītiestādēs, kustamo mantu, kā arī nekustamo īpašumu. Savukārt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka uzsver, ka atgūto uzturlīdzekļu apmēra pieaugumu var skaidrot ar tiesu izpildītāju efektīvu darbu, kā arī ar grozījumiem Krimināllikumā, kas paplašina pamatu kriminālatbildības ierosināšanai par šāda veida noziedzīgu rīcību – izvairīšanos maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem, kā arī ieviestiem transporta un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumiem.
Par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt un dot uzturu saviem bērniem, uzturlīdzekļu parādnieku var saukt pie kriminālatbildības, kā sodu piemērojot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. 2018. gadā kriminālprocesa uzsākšanas izvērtēšanai nosūtīti 269 iesniegumi. Starp citu, kriminālatbildība var draudēt arī par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus vecākus, vecvecākus, mazbērnus vai citas personas un dot tiem uzturu.

Pagājušogad ir pieņemti arī 227 lēmumi par transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Salīdzinot ar autovadītāju skaitu Latvijā, tas ir maz. Taču, kā iepriekš ir uzsvērusi Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, autovadītāja apliecību neatņem pēkšņi. Uzturlīdzekļu parādniekam tiek dota iespēja izrādīt labo gribu un gatavību maksāt uzturlīdzekļu parādu un iekrātos procentu maksājumus.

Antra Gabre

Foto: Pexels