Finanšu ministrija vakar 2 678 425 eiro vietā saņēma uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs biznesa plānu ar lūgumu paciesties pēc naudas līdz 2030. gadam.
KVV Liepājas metalurga biznesa plāns ir liels dārgums. Ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola šā gada maijā pat speciāli brauca uz Liepāju, bet šo bīnumu nedabūja. Tagad plāns uzradies Finanšu ministrijā, kam piešķirtas KVV Liepājas metalurga kreditora tiesības naudas nesaņemšanas gadījumā prasīt atpakaļ maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs mantu, kas tagad nodota KVV Liepājas metalurga apsaimniekošanā ar pienākumu šo mantu izpirkt līdz 2024. gadam. Nesaņemtās naudas vietā saņemtā biznesa plāna studēšana ir pamatojums, kāpēc Finanšu ministrija nesekos KVV Liepājas metalurga privāto kreditoru piemēram un nesteigsies prasīt uzņēmuma (šeit ļoti svarīgi ir nesajaukt juridiski divus dažādus uzņēmumus – KVV Liepājas metalurgu ar jau maksātnespējīgo Liepājas metalurgu) maksātnespēju. Viena šāda pieteikuma izskatīšana tiesā ir paredzēta šodien.
KVV Liepājas metalurga skaidrojumu par uzņēmuma lēmumu vakar nesamaksāt nolīgtos 2,7 miljonus eiro deva KVV Liepājas metalurga valdes loceklis (faktiski vienīgais, kas pārvalda uzņēmumu tā Ukrainā mītošo īpašnieku vārdā) Igors Talanovs. Viņš apgalvoja, ka uzņēmumam esot līdzekļi, lai maksājumu varētu veikt arī vakar un ka maksājuma neveikšana nekādā veidā neliks valstij zaudēt naudu. «Mums ir ķīla, kas pilnībā sedz visas valsts prasības pret uzņēmumu. Tāpēc ceram, ka izdosies vienoties un atlikt šo maksājumu,» sacīja I. Talanovs. Šāda nostāja aktualizē jau D. ReizniecesOzolas izteikto vērtējumu, ka KVV Liepājas metalurgs nodarbojas ar šantāžu.
Šantažēt valsti uzņēmums var tieši tāpēc, ka par labu valstij ieķīlāto bijušā Liepājas metalurga ražošanas ēku un iekārtu reālā vērtība ir praktiski nulle attiecībā pret bilances vērtību, ar kādu šīs ķīlas iegrāmatotas. Pēc bilances vērtības tās ir ražojoša uzņēmuma ēkas un iekārtas, taču šobrīd uzņēmumā nekāda ražošana nenotiek un visiem jātic, ka KVV Liepājas metalurgs vismaz nodrošina ražošanas iekārtu saglabāšanu, kas ir dārgi un sarežģīti. Valstij nākas izvēlēties, vai paciest izpirkuma naudas nesaņemšanu, vai padzīt KVV Liepājas metalurga administrāciju un uzņemties mantas apsaimniekošanu praktiski bez cerībām šo mantu pārdot, raksta portāls NRA.lv.
Neviens vairs neuzņemsies pirkt metalurģijas uzņēmumu pēc I. Talanova vakardienas paskaidrojuma, kāpēc uzņēmums šo gadu pabeigs ar astoņu miljonu eiro zaudējumiem. To nosakot elektrības cena 90 eiro par megavatstundu (MWh). Reālās ražošanas izmaksas un produkcijas cenas nosakot, ka uzņēmums varētu strādāt bez zaudējumiem ar 43 eiro par MWh un ķerties pie savu īpašumu atpirkšanas tad, ja elektrība maksās 25 eiro par MWh. Vismaz tuvoties šādai cenai uzņēmums cer, pārejot uz darbu naktīs, kad elektrības cena ir būtiski zemāka, bet tad rodas jautājumi, cik šīs cenu attiecības ir stabilas, cik lielas būs papildizmaksas par darbu naktī un kāpēc tas nav izdarīts gada laikā, kopš KVV Liepājas metalurgs saimnieko Liepājā.
Oficiāli
– Finanšu ministrijā ir saņemts a/s KVV Liepājas metalurgs lūgums atlikt līgumā paredzēto maksājumu veikšanu, savukārt nepieciešamā pamatojošā informācija, lai šādu lūgumu varētu izvērtēt, Finanšu ministrijā saņemta tikai šodien, 2015. gada 28. decembrī. Šobrīd varam norādīt, ka biznesa plāns tiks izvērtēts un tā rezultātā jāizdara secinājumi par biznesa plāna pamatotību, kā arī par KVV Liepājas metalurga piedāvāto maksājumu izpildes turpmāko nodrošinājumu. Tā kā konkrētā darījuma par ražotnes pārdošanu noslēgšana tika saskaņota Ministru kabinetā, arī iespējamās izmaiņas maksājuma grafikā būs jāizskata Ministru kabinetam, kā arī jāsaņem pārējo nodrošināto kreditoru viedoklis. Ja maksājumi netiek veikti laikus, līgums paredz iespēju aprēķināt nokavējuma procentus, kā arī pēc noteiktā termiņa iestāšanās iespēju pieprasīt pilnu parāda atmaksu un realizēt nodrošinājumus. /Zanda Gintere, Valsts kases biroja vadītāja
Arnis Kluinis
