No Ministru prezidenta par a/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētāju kļuvušais Aigars Kalvītis vakar publiski skaidroja savai pēctecei Laimdotai Straujumai, ka vismaz 20 grādu salā nevajadzētu eksperimentēt ar dabasgāzes piegāžu drošību.

«Politisko spiedienu uz LG izdara ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola un premjerministre Laimdota Straujuma,» teica A. Kalvītis. Šis spiediens izpaužas divos veidos. Pirmkārt, Ekonomikas ministrijai pakļautais uzņēmums Latvenergo cenšas iespiest nesaprotamā veidā Lietuvā iegūtu dabasgāzi LG gāzes vadu sistēmā. Otrkārt, šobrīd kaut tikai nomināli valdošās koalīcijas deputāti tiekot aģitēti par tādiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kas vismaz formāli ļautu vispār izspiest LG no Latvijas pirms 2017. gada 3. aprīļa, kad beigsies LG privatizācijas līgumā noteiktās LG uz 20 gadiem piešķirtās monopoltiesības apgādāt ar dabasgāzi Latvijas patērētājus.

A. Kalvīša uzstāšanās tieši vakar bija saistīta ar otro jeb ģenerālo spiedienu. Proti, šodien Saeimas Tautsaimniecības komisija sagatavos pēdējos priekšlikumus Enerģētikas likuma grozīšanai. «Manā rīcībā ir nonākusi informācija, ka notikušas vairākas koalīcijas partneru sēdes, kurās parlamenta deputāti un koalīcijas partneri mudina atvērt gāzes tirgu ātrāk par 2017. gada 3. aprīli,» informēja A. Kalvītis.

NRA.lv vakar neizdevās atrast komisijas pārstāvjus, kuri to apstiprinātu vai noliegtu. Visi kaut cik nozīmīgie Saeimas deputāti vakar bija devušies cīņās par savu partiju pozīcijām nākamajā koalīcijā. Līdz ar to grūti pateikt, ko īsti šodien darīs, ja vispār darīs, komisija un kad grozījumi Enerģētikas likumā nonāks Saeimas plenārsēdes darbakārtībā.

Lietuvas izcelsmes gāzes iedabūšana LG gāzes vadu sistēmā varēja atvieglot deputātiem balsošanu par LG monopola atcelšanu kaut simboliski pirms nākamā gada 3. aprīļa. Tad deputāti varētu teikt, ka viņi nav balsojuši par principiālām izmaiņām, bet par to, lai iespējami ātri legalizētu jau esošo gāzes tirgu. Priekšlikumi Latvijai atteikties no LG privatizācijas līguma noteikumiem tiek izteikti ar atsauci uz Eiropas Savienības lēmumiem par brīvu enerģētikas tirgu visā ES teritorijā. Šie lēmumi tika pieņemti daudz vēlāk par LG privatizāciju, un sākotnēji šķita, ka veco līgumu izpildes pabeigšanu tie neietekmēs. Šo līgumu interpretācijas maiņu iespējams saistīt ar to, kā pasliktinās attiecības starp Krieviju un ES.

Ja jāatrod iemesls kašķim, tad tas arī tika atrasts kā nespēja vienoties par to, ko īsti nozīmē LG apsolītās monopoltiesības uz dabasgāzes tirdzniecību Latvijā. Valsts uzņēmums Latvenergo un valsts uzturētā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzskata, ka monopoltiesības netiek pārkāptas, jo Latvenergo taču gāzi ne Latvijā nopērk, jo nopērk Lietuvā, ne pārdod, jo izlieto savām vajadzībām. No LG viedokļa Latvenergo darbošanās ar tirdzniecību esot tādā sakarā, ka tā ierobežojot LG gāzes pārdošanas iespējas.

Latvijas tiesu sistēma valdībai ne pakļāvās, ne nepakļāvās. Diskusija starp Administratīvo apgabaltiesu un Augstāko tiesu par lietas piekritību beidzās ar to, ka lietā vajagot iesaistīt Satversmes tiesu.

Arnis Kluinis

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji