Rīgā atklāta pirmā degvielas stacija, kurā iespējams uzpildīties ar saspiesto dabasgāzi CNG – to pašu, ko Latvija pērk no Krievijas. Pagaidām šis ir privāts projekts. Sadarbībā ar Latvijas gāzi to īsteno degvielas mazumtirdzniecības tīkls Virši. Taču valsts atbalsts šim fosilajam degvielas veidam tiek iestrādāts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kā arī citos ar to saistītajos dokumentos, kas pēc būtības ir pretrunā stratēģiskajam mērķim – pārstāt izmantot fosilos resursus, vēsta NRA.lv.
No lietotāja viedokļa saspiestā dabasgāze varētu kļūt ļoti izdevīga. Baloni vai bākas gan aizņem lielu vietu, taču cena par kilometru ir zemāka, ar vienu uzpildi var aizbraukt tālāk, piesārņojums minimāls. Smakas nekādas. Taču dzinējam jābūt speciāli būvētam priekš CNG. Lēti pielāgot benzīna motoru, kā tas ir ar sašķidrināto gāzi LPG, nav iespējams. Jāpērk mašīna.
Taču arī uzpildīties līdz šim faktiski nebija kur. Viena stacija pavasarī tika atklāta Jēkabpilī, kur vietējais pārvadātājs iegādājies septiņus ar CNG darbināmus autobusus. Otra kopš vakardienas pieejama Rīgā. Tāpēc Latvijā saspiestās dabasgāzes auto ir pat mazāk nekā elektroautomobiļu, kas dārdzības dēļ pamatā ir bagātnieku un ekofanātiķu rotaļlieta. Tīri ar dabasgāzi CSDD reģistrēti 75 transportlīdzekļi, 27 hibrīdi abiem gāzes veidiem un 165 hibrīdi dabasgāzei un benzīnam. Kopā tas neveido pat vienu procentu Latvijas autoparkā. Taču CNG staciju neesamība rada problēmas ārzemju kravu pārvadātājiem, kuri caurbrauc Latvijai no Lietuvas vai Igaunijas puses. Rīgas stacija faktiski ir veltījums viņiem. Un, protams, arī Latvijas gāzei, kas cenšas attīstīt savu biznesu. Virši CNG uzpildi plāno nodrošināt vēl citās stacijās. Taču ar piedāvājumu uzpildīties vien būs par maz, lai izraisītu radikālas izmaiņas Latvijas autoparkā. Vajadzīgi nopietnāki stimuli, un tādi pašlaik tiek iestrādāti Latvijas klimata, enerģētikas un transporta politikā.
Nefosila fosilā degviela
«CNG varētu būt īsts veiksmes stāsts nākamajās desmitgadēs. Brauksim vairāk ar dabasgāzi!» uzpildes stacijas simboliskajā atklāšanā aģitēja ekspremjers un uzņēmuma Latvijas gāze vadītājs Aigars Kalvītis – Krievijas gāzes galvenais lobētājs Latvijā. Viņš arī aicināja valdību, ko klātienē pārstāvēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, nodefinēt savu attieksmi pret CNG, jo šobrīd, lai dabasgāze ienāktu uz palikšanu Latvijas autoparkā, pietrūkstot mērķtiecīga valsts atbalsta. Taču atbalsts Kalvīša gāzei jau tiek solīts. Valdības apņemšanos sekmēt šo fosilās degvielas veidu Neatkarīgā atrada vairākos svaigi pieņemtos vai melnrakstu stadijā esošos dokumentos.
Pirmkārt, par CNG runā šonedēļ pieņemtais Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kas ir jumta dokuments visai turpmākajai klimata revolūcijai. Tas paredz: «Veicināt naftas produktiem alternatīvu energoresursu izmantošanu (..). Energoefektivitāti transportā var uzlabot, nodrošinot pāreju uz dažādām alternatīvajām degvielām, primāri elektroenerģiju, biodegvielu (tostarp biometānu), CNG/LNG, nākotnē arī ūdeņradi.»
Sola zemāku nodokli
Klimata plāna sadaļā par nodokļu sistēmas «zaļināšanu» valdība apņemas pārskatīt nodokļu politikas pamatnostādnes, «nosakot samazinātu akcīzes nodokļa likmi (attiecībā pret benzīna un dīzeļdegvielas likmi) citām alternatīvajām degvielām, izvērtējot to ražošanas izmaksas». Tātad zemāks nodoklis būs arī fosilajai gāzei.
Pie galvenajām rīcībām un pasākumiem minēts, ka nolūkā veicināt pāreju uz naftas produktiem alternatīvām degvielām nepieciešams izveidot attiecīgu infrastruktūru un veicināt šādu transportlīdzekļu iegādi. Bet jau detalizētāk par atbalsta veidiem runā citi topoši dokumenti.
Piemēram, grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa rīkojumā Nr. 202 Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.-2020. gadam. Šis dokuments sola nozīmīgu atbalstu gāzes industrijai un šādus sasniedzamos rezultātus:
finansiāls atbalsts privātu (publiski nepieejamu) uzpildes punktu izveidei – iegādājoties jaunu ar dabasgāzi darbināmu transportlīdzekli, tiek subsidēta mājas uzpildes iekārta. Priekšrocības elektrotransportlīdzekļu un dabasgāzes lietotājiem auto nomas punktos. Priekšrocības uzņēmumiem, kuri izmanto elektrotransportlīdzekļus un dabasgāzes transportlīdzekļus.
Nodrošināts atbalsts dabasgāzes transportlīdzekļu lietotājiem.
Nākotnē tur plūdīs biometāns
Ar atsauci uz šo Satiksmes ministrijas izstrādāto dokumenta projektu par atbalstu Kalvīša gāzei rūpējas arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030. gadam paredz ilgtermiņā veicināt tādu transportlīdzekļu izmantošanu, «kas izmanto saspiesto dabasgāzi jeb CNG vai sašķidrināto dabasgāzi jeb LNG». Dokumentā arī minēta nepieciešamība «samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei kā degvielas veidam transportā». Un pie sasniedzamajiem rīcības rezultātiem solīta publiski pieejama saspiestās dabasgāzes uzpildīšanas infrastruktūra pilsētu un piepilsētu aglomerācijās.
Nacionālās klimata politikas mērķi un ceļi to sasniegšanai tiek iezīmēti daudzos dokumentos, kas brīžam gan pārklājas, gan ir pretrunā viens otram. Jaunākais valdības pieņemtais sacerējums no klimata panikas sērijas ir «Informatīvais ziņojums Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam». Tajā skaidri pateikts, ka iekšdedzes dzinēju nākotnē tikpat kā nebūs – 2050. gadā: «Nodokļu sistēma pilnībā atbilst «piesārņotājs maksā» principam, kas reducējusi līdz minimumam ar fosilo degvielu darbināmu transportlīdzekļu izmantošanu.» Šajā fantastiskajā nākotnē iedzīvotāji pārvietojas ar elektrisko piedziņu, sintētiskajām degvielām, biodegvielu, ūdeņradi un citām nefosilajām degvielām. Un noprotams, ka fosilās dabasgāzes lietošana tālajā nākotnē vairs nav paredzēta, jo CNG infrastruktūrā plūdīs biometāns.
Imants Vīksne
Foto: Valsts kanceleja
