„Būtiski, ka valdība ir spējusi panākts kopsaucēju par prioritārajiem pasākumiem, lai tālāk varētu turpināt darbu pie paša valsts budžeta likumprojekta. Pirmo reizi kopš 2008. gada visām jomām ir novirzīts papildu finansējums ~122 miljonu latu apmērā, par galveno prioritāti izvirzot nacionāla līmeņa kultūras pasākumus un uzņemto starptautisko saistību nodrošināšanu, kā arī demogrāfijas jautājuma risināšanu ar dažādu programmu palīdzību, kas ir būtisks un tautsaimniecībā nepieciešams solis” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
Valdība lēma par papildu līdzekļu novirzīšanu XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku organizēšanai 3,39 miljonu latu apmērā, tai skaitā mērķdotācijām pašvaldībām 491 396 latu apmērā, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētku „Gaudeamus” un XI Skolēnu Dziesmu un Deju svētku rīkošanai 107 220 latu apmērā, Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014. gadā 2,04 miljonu latu apmērā, kā arī Latvijas Prezidentūras ES 2015. gadā nodrošināšanai.
Izvirzot demogrāfiju par vienu no prioritātēm, valdība lēma, sākot ar 2013. gada 1. septembri, nodrošināt atbalstu bērna pieskatīšanai 50 latu apmērā mēnesī ģimenēm, kurām nav iespējas izmantot bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumus, tādējādi kopā veidojot 3,8 miljonus latu, kā arī, sākot ar 1. jūliju, par 10 latiem mēnesī palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Kopā demogrāfijas pasākumiem līdzekļi paredzēti gan 2013. gada budžeta bāzē, gan arī šodien sadalītajos papildu izdevumos.
Tāpat MK nolēma piešķirt finansējumu 6,7 miljonu latu apmērā pedagogu zemākās mēnešalgas likmes paaugstināšanai, sākot ar šā gada 1. septembri.
2013. gada budžeta iespējas jeb fiskālās telpas lielumu pamatā noteica divi faktori. Pirmkārt, jau pieņemtās nodokļu politikas izmaiņas ekonomikas attīstības veicināšanai – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazināt trīs gadu periodā no 25% uz 20% un pievienotās vērtības nodokļa likmi samazināt no 22% uz 21%. Otrkārt, valdības deklarācijā ietvertā apņemšanās virzīties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu.
Jau ziņots, ka ministriju sākotnējie pieprasījumi prioritātēm 341 miljonu latu apmērā krietni pārsniedza fiskālās iespējas. Lai arī ministriju pieprasījumi ir saprotami, uzreiz pēc krīzes nav iespējams visām ministrijām atjaunot visu nepieciešamo finansējumu, lai neietekmētu fiskālo disciplīnu, tādēļ ir nepieciešama solidāra un sabalansēta pieeja prioritāšu noteikšanā, vienlaikus nodrošinot fiskālo disciplīnu. 2013. gada budžetsvaldības prioritātes
