Pēdējais gads elektroenerģijas, gāzes un komunālo pakalpojumu nozarē iezīmējas ar būtisku pakalpojuma cenu pieaugumu, un tam sekojošām iedzīvotāju bažām par viņu spēju apmaksāt rēķinus ar augstajām pakalpojumu cenām. Neskatoties uz nozares satricinājumiem, pēdējā gada laikā nav vērojamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju informētībā par mājsaimniecības komunālajiem pakalpojumiem un atvērtību dažādām apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām.
Kantar pētījums atklāj, ka absolūtais vairākums (80%) Latvijas iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi par komunālajiem pakalpojumiem mājsaimniecībā, ir kopumā labi informēti par komunālajiem pakalpojumiem, to pieejamību, klientu servisu, norēķiniem, pakalpojumu alternatīvām (26% – pilnībā piekrīt, 54% – drīzāk piekrīt). Savukārt 16% iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi par komunālajiem pakalpojumiem savā mājsaimniecībā, nav labi informēti par tiem (13% – drīzāk nepiekrīt, 3% – pilnībā nepiekrīt), bet 4% respondentu nav konkrēta viedokļa uz šo jautājumu.
Tāpat absolūtais vairākums (81%) Latvijas iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi par komunālajiem pakalpojumiem mājsaimniecībā, atzīmē, ka viņus interesē jautājumi, kas saistīti ar mājokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem (32% – pilnībā piekrīt, 50% – drīzāk piekrīt). Savukārt 14% iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi par komunālajiem pakalpojumiem savā mājsaimniecībā, norādījuši, ka viņus neinteresē jautājumi par mājokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem (10% – drīzāk nepiekrīt, 4% – pilnībā nepiekrīt), bet 5% respondentu nav konkrēta viedokļa uz šo jautājumu.
Salīdzinoši lielākā daļa (57%) Latvijas iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi par komunālajiem pakalpojumiem mājsaimniecībā, atzīmē, ka viņi aktīvi meklē un ir atvērti jaunām mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām (18% – pilnībā piekrīt, 38% – drīzāk piekrīt). Savukārt 34% iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi par komunālajiem pakalpojumiem savā mājsaimniecībā, norādījuši, viņi aktīvi nemeklē un kopumā nav atvērti jaunām mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām (25% – drīzāk nepiekrīt, 9% – pilnībā nepiekrīt), bet desmitā daļa (10%) respondentu nav konkrēta viedokļa uz šo jautājumu.
Aplūkojot rezultātus atsevišķās apakšgrupās, redzams, labāk informēti par savas mājsaimniecības komunālajiem pakalpojumiem salīdzinoši biežāk ir gados vecāki iedzīvotāji (65-75 gadi), vidzemnieki un kurzemnieki, iedzīvotāji, kuri ir paši sev darba devēji, lauku teritoriju iedzīvotāji, kā arī tie, kuri dzīvo savā privātmājā vai dvīņu mājā u.c. (citas apakšgrupas redzamas tabulā).
Savukārt, aplūkojot rezultātus atsevišķās apakšgrupās, redzams, vairāk ieinteresēti mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu jautājumos salīdzinoši biežāk ir iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 75 gadiem, kurzemnieki, lauku teritorijās dzīvojošie, iedzīvotāji, kuri ir paši sev darba devēji, iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem 501-700 EUR mēnesī, kā arī ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku ģimenē 301-500 EUR u.c.
Jāatzīmē, ka pēdējā gada laikā būtiski pieaugusi interese par mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu jautājumiem kurzemnieku vidū un iedzīvotāju ar personīgajiem ienākumiem 501-700 EUR mēnesī vidū.
Tāpat dati sīkākās apakšgrupās liecina, ka vairāk atvērti jaunām apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām salīdzinoši biežāk ir iedzīvotāji, kuri ģimenē dzīvo trijatā, kā arī tie iedzīvotāji, kuri dzīvo savā privātmājā vai dvīņu mājā u.c.
Tāpat jāatzīmē, ka pēdējā gada laikā būtiski pieaugusi atvērtība jaunām mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām iedzīvotāju, kuri mājsaimniecībā dzīvo trijatā, vidū.
Interesanti, ka pētījuma rezultātos parādās sakarība, ka tie iedzīvotāji, kuri ir labi informēti, un paši interesējas par jautājumiem, kas saistīti ar mājokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, ir arī atvērtāki jaunām mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām.
