Atbilstīgi Baltic Screen vadītāja žurnālista Lato Lapsas aprēķiniem K. Vasks tādējādi ir iekļuvis starp simt piecdesmit lielākajiem dividenžu saņēmējiem pērn.

Turklāt K. Vasks acīmredzot ir ieguvis pirmo vietu starp valsts amatpersonām, kuras pērn no saviem uzņēmumiem ir saņēmušas dividendes. «Caurskatot dividenžu saņēmēju pirmo simtpiecdesmitnieku, nekas neliecina, ka vēl kāda cita valsts amatpersona pērn būtu saņēmusi lielākas dividendes par jūsu pieminētajiem 125 000 latu. Par to, ka šajā simtpiecdesmitniekā būtu vēl kāda valsts amatpersona, neliecina nedz manas zināšanas, nedz publiski pieejamā informācija,» ietekmīgās valsts amatpersonas vietu dividenžu saņēmēju rangu tabulā komentēja L. Lapsa.

Algu arī maksā

Uz šādu dividenžu fona, protams, nobāl K. Vaska atalgojums augstākajos amatos divās valstij piederošās finanšu institūcijās. Kaut gan, veidojot vislabāk atalgoto valsts amatpersonu sarakstus, viņš līdz šim ir aizmirsts nepelnīti. Proti, par Citadele banka padomes priekšsēdētāja amatu viņš pērn ir saņēmis 3000 latu mēnesī, bet par Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) valdes priekšsēdētāja amata pildīšanu – vēl 1434 latus mēnesī. Tādējādi ar valsts darbā saņemtajiem 4434 latiem mēnesī K. Vasks ir viena no vislabāk apmaksātajām valsts amatpersonām, kura ienākumiem masu mediji līdz šim uzmanību nav pievērsuši.

Iespējams, ka masu mediji K. Vaska vērā ņemamos ienākumus nav pamanījuši tāpēc, ka viņa valsts amatpersonas deklarācija VID datu bāzē bez īpašām zināšanām nemaz nav atrodama. Proti – oficiālajās Citadele banka un LGA mājas lapās, kā arī Uzņēmumu reģistrā viņš figurē ar uzvārdu «Vasks», bet VID datu bāzē jau kopš 2009. gada viņš iekļauts ar uzvārdu «Vaskis». Nezinot šo būtisko niansi, viņa valsts amatpersonas deklarāciju nav iespējams atrast.

Apgrozījums nav svarīgs

Tomēr vislielāko interesi rada augstās amatpersonas privātais bizness, kas K. Vaskam (vai Vaskim) ļāva nopelnīt iepriekšminētās dividendes. Tās tikušas izmaksātas no SIA Ekra Capital pagājušā gada peļņas. Sākotnēji K. Vasks bija vienīgais šā uzņēmuma īpašnieks, bet pagājušā gada septembrī viņš 50% kapitāla daļu pārdeva Kipras of-šorā reģistrētajai First Cargo Company FC Ltd. Amatpersonas deklarācijā

K. Vasks norāda kapitāldaļu pārdošanas summu – 322 000 eiro, taču nenorāda šo vai citu summu deklarācijas sadaļā Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi. Iespējams, tas nozīmē, ka samaksu par kapitāla daļu pārdošanu viņš saņems vēlāk.

Atbilstīgi publiski pieejamiem gada pārskatiem, SIA Ekra Capital apgrozījums pērn bija 207 000 latu, savukārt peļņa – 610 851 lats, tātad trīs reizes lielāka nekā apgrozījums.

Kā tas ir iespējams? Atbildi sniedz publiski pieejamie SIA Ekra Capital gada pārskati. Uzņēmumam bijuši «pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi» 491 472 lati (t.i., 2,4 reizes lielāki nekā apgrozījums), kas gada pārskata pielikumos atšifrēti kā «ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas».

Tāpat SIA Ekra Capital gada pārskata pielikumā redzams, ka vienlaikus uzņēmums iegādājies pamatlīdzekļus vairāk nekā 3,5 miljonu latu vērtībā. Tātad lieliskās dividendes K. Vaskam izmaksātas no peļņas, ko radījusi pamatlīdzekļu pirkšana un pārdošana.

Gada pārskatā ir arī atrodams, ka pirktie un pārdotie pamatlīdzekļi ir dzelzceļa kravas vagoni.

Darbinieki nav vajadzīgi

Lursoft un Firmas.lv datu bāzēs publiski pieejamā Uzņēmumu reģistra informācija par SIA Ekra Capital faktiski «izstāsta» visīstāko Latvijas «veiksmes stāstu», kādu vietā un nevietā mēdz piesaukt K. Vaska vadītās LGA amatpersonas, kad, piemēram, runā par šīs aģentūras piešķirtajiem miljoniem riska kapitāla fondiem. Jāatgādina, ka vēl nesen tika apstrīdēts, vai bija godīgi, kā valstij piederošā LGA piešķīra 30 miljonus eiro trijām sīkfirmām, lai tās šo naudu izdalītu tālāk citiem Latvijas uzņēmējiem.

Tomēr nav apstrīdams, ka K. Vaska 2000 latu ieguldījums SIA Ekra Capital pamatkapitālā jau pēc dažiem gadiem ir nesis vismaz sešdesmitkārtīgus augļus, un tas nebūt nav pēdējais labums, ko no šī ieguldījuma var gūt.

SIA Ekra Capital ir dibināta pavisam nesen – 2009. gada augustā – ar mērķi sniegt konsultācijas komercdarbībā un vadībzinībās. Darbības pirmajā gadā uzņēmuma apgrozījums bija nebūtisks – 492 lati – un tajā strādāja tikai viens darbinieks.

Jau 2010. gadā mainās SIA Ekra Capital darbības veids uz «mašīnu, iekārtu iznomāšanu un līzingu»; apgrozījums palielinās līdz 36 000 latu; aizņēmums no saistīta uzņēmuma dod iespēju iegādāties pamatlīdzekļus 123 000 latu vērtībā. Uzņēmumā joprojām strādā viens darbinieks, kurš gan nekādu algu nesaņem (gada pārskatā sadaļā Administrācijas izmaksas ailē Darba alga redzama summa 360 latu, tātad – 30 latu mēnesī).

2011. gadā uzņēmumā vairs nestrādā neviens darbinieks – vajadzīgos papīrus acīmredzot paraksta vienīgā valdes locekle, kura nesaņem pilnīgi nekādu algu. Viņa nav gājusi arī Edmunda Sprūdža ceļu, kurš arī sev nemaksāja algu par darbu vairāku SIA valdēs, toties piešķīra sev no uzņēmuma līdzekļiem milzīgu bezprocentu kredītu. SIA Ekra Capital dalībniekiem un valdei 2011. gadā nav izsniegusi nekādus kredītus. Uzņēmuma apgrozījums pieaudzis līdz 116 000 latu, nedaudz nopirkti pamatlīdzekļi.

Jau 2012. gadā, t.i., trešajā reālas darbības gadā, SIA Ekra Capital sasniedz iepriekš aprakstītos rādītājus, un te var piebilst tikai šādus būtiskus faktus. Lai iegādātos jaunus pamatlīdzekļus, uzņēmums palielinājis kredītsaistības no 160 000 latu līdz

3,8 miljoniem latu. Iepriekš aizdevumu izsniedza saistīts uzņēmums, bet 2012. gadā SIA Ekra Capital kredītus jau piešķīrusi Nordea banka. Dividendes vismaz 125 000 latu (publiskos reģistros nav redzams, vai identisku summu nav saņēmusi arī Kipras kompānija)

SIA Ekra Capital izmaksājusi, neraugoties uz būtiskajām kredītsaistībām, no kurām aptuveni miljons latu ir īstermiņa (jāatdod šā gada beigās).

Ievērību pelnījis arī fakts, ka SIA Ekra Capital 2012. gada debitoros ir fiksēta pievienotās vērtības nodokļa (PNV) pārmaksa 621 000 latu apmērā. Tas nozīmē, ka kravas vagonus uzņēmums pircis valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Ja VID atzīs PVN pārmaksu par pamatotu, SIA Ekra Capital arī šogad gaidāmi būtiski ieņēmumi, kas nebūs nopelnīti no apgrozījuma un kurus, iespējams, atkal varēs sadalīt dividendēs.

Pats K. Vasks uz NRA.lv jautājumiem par augšminēto veiksmes stāstu atbildēja īsi: «Visa publiskojamā informācija par privātuzņēmumu darbību ir pieejama publiskajās datu bāzēs. Tā kā šis ir privātuzņēmums, kuram ir vairāki īpašnieki, tad jūsu jautājumi skar komercinformāciju, kas nav publiski izpaužama.».Baltic ScreenEkra CapitalKlāvs VasksLato Lapsa