Slimnīcu nākotne atkarīga no politiskiem lēmumiem, tāpat kā veselības reforma. To spilgti apliecinājis šīs nedēļas valdības komitejas lēmums, sadalot Eiropas struktūrfondu finansējumu slimnīcu infrastruktūras attīstībai.

Ja veselības reformu plāns vēl nesen noteica vienu slimnīcu sadalījumu pa līmeņiem, tagad šis līmeņu sadalījums ir pilnīgi cits, turklāt ieviests vēl papildu līmenis. Kā turpmāk strādās slimnīcas un kādus veselības pakalpojumus sniegs pacientiem? Uz šo jautājumu Veselības ministrija atbild: pārmaiņas notiek iedzīvotāju interesēs.

Ministru kabineta komiteja šonedēļ lēma, kā sadalīt naudu, kas būs pieejama slimnīcu attīstībai no Eiropas struktūrfondiem. No fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro. Valdības lēmumu pavadīja slimnīcu iedalījums līmeņos – ja iepriekš, veselības reformu izstrādājot, bija paredzēti četri slimnīcu līmeņi (dažādu veidu līmeņus ieteica arī Pasaules bankas eksperti savā pētījumā, kas izsauca diezgan lielu sabiedrības rezonansi), tad valdības izlemšanai jau tika piedāvāti pieci līmeņi, kuros sadalītas visas Latvijas slimnīcas – sākot no lielākajām – universitāšu klīnikām, beidzot ar mazākajām slimnīcām reģionos.

No viena līmeņa otrā

Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders NRA.lv norāda, ka pieejamā finansējuma sadalījumā ņemts vērā esošās situācijas izvērtējums attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti. Vienlaikus secināts, ka nepieciešams precizēt slimnīcu sadalījumu aprūpes līmeņos un pieejamo finansējuma apmēru attīstībai katrā no tiem. Tie skaidri nosaka, kādi izmeklējumi un ārstēšana pacientiem ir pieejama katrā no slimnīcām. Tomēr, lai gan uz «priekšvaldības» sēdi (tā varētu nosaukt Ministru kabineta komiteju) tika virzīts viens dokuments par slimnīcu līmeņiem, no komitejas sēdes tas iznāca citādāks, jo dažas slimnīcas tika pārvietotas uz citiem līmeņiem. Būtiskākās izmaiņas skāra tās četras slimnīcas, kuras no pirmā līmeņa pakāpsies uz otro – Siguldas slimnīca, Tukuma slimnīca, Alūksnes slimnīca un Preiļu slimnīca, tāpat cits līmenis piešķirts Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienībai un Kuldīgas slimnīcai – tās iekļautas trešajā līmenī. Ja veselības reforma paredzēja, ka trešā līmeņa slimnīcas ir visas reģionālās ārstniecības iestādes, tagad, veicot izmaiņas, ir ieviests ceturtais līmenis – reģionālajām slimnīcām un piektais līmenis universitāšu klīnikām – Bērnu slimnīca, Rīgas Austrumu slimnīca, Stradiņa slimnīca.

Strikti nosaka, kur un kā

Veselības ministrijas informācija liecina, ka 1. līmenī strādājošām slimnīcām būs jānodrošina darbība divos obligātajos profilos: terapijā un hronisko pacientu aprūpē. Faktiski šīs slimnīcas pacientus neuzņems neatliekamās palīdzības režīmā. Papildus būs iespējama arī pacienta novērošana observācijas gultā līdz četrām stundām (tā sauktā observācija), lai veiktu diagnostiku un novērtētu pacienta stāvokli. Šajā līmenī ir Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs un Saldus medicīnas centrs.

2. slimnīcu līmenī slimnīca strādās trīs obligātajos profilos: terapijā, hronisku pacientu aprūpē un ķirurģijā. Papildus slimnīca varēs nodrošināt pakalpojumus ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību jomā, pediatrijā, traumatoloģijā. Šajā līmenī iekļautas Alūksnes, Krāslavas, Preiļu, Siguldas un Tukuma slimnīcas. Jāpiebilst, ka šīm slimnīcām jānodrošina neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšana 24 stundas diennaktī un jāstrādā vismaz trim speciālistiem: ķirurgam un internistam, kā arī anesteziologam-reanimatologam, ginekologam vai pediatram.

Trešajā līmenī vairāk slimnīcu

Savukārt 3. slimnīcu līmenī darbība notiks sešos obligātajos profilos: terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību jomā un pediatrijā. Papildus varēs tikt nodrošināta darbība atbilstoši traumatoloģijas profilam (Madonas slimnīca) un neiroloģijā. 3. līmeņa slimnīcas būs Madonas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca un Ogres rajona slimnīca. Būtiskākās izmaiņas atšķirībā no veselības reformu plāna skar Kuldīgas slimnīcu un Balvu-Gulbenes apvienību, kuras tomēr ir iekļautas augstākā līmenī, nekā bija noteikts iepriekš.

To, vai šāds slimnīcu sadalījums pa līmeņiem arī saglabāsies, pilnīgi droši pateikt nevar, tomēr, tā kā tagad tas jau iekļauts Ministru kabineta noteikumu projektā un tiek skatīts saistībā ar naudas sadalījumu, var puslīdz droši apgalvot, ka punkts līmeņu mainīšanai ir pielikts.

Inga Paparde

Foto: Pixabay